Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
27. aprīlis, 2017
Drukāt

Skolēniem būs jāgatavojas nākotnei un jāmācās pašiem (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Atbildīgs sabiedrības dalībnieks, radošs darītājs, persona ar pašapziņu un lietpratējs izaugsmē – tādam pēc tam, kad būs modernizēts izglītības saturs, vajadzētu būt katram skolēnam. Tā teica Zane Oliņa – viena no jaunā kompetencēs balstītā mācību satura – veidotājām. Kaut darbs pie jaunā satura veidošanas noris jau vairākus mēnešus, šodien tika oficiāli prezentēts tā izveides projekts. Pagaidām gan ir zināms, kādas kompetences un vērtības skolēniem mācību procesa laikā būs jāapgūst, taču konkrēts saturs, kā arī parauguzdevumi, stundu tēmas būs zināmas vien rudenī.

Z. Oliņa uzsvēra: “Pasaule ir mainījusies, tāpēc jāmainās arī mācību saturam, lai skolēni saņemtu jēgpilnu izglītību.” Jauno saturu plāno ieviest piecu gadu laikā un paredzams, ka ap 2030. gadu saturs tiks revidēts un labots atkal. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks sacīja: “Mācību saturs jāveido tāds, lai skola sagatavotu mūsdienu pasaules izaicinājumiem, lai jaunā paaudze būtu gatava pārmaiņām. 65 procenti bērnu, kas šogad sāka mācības skolā, strādās profesijās, kādas šobrīd vēl neeksistē. Savukārt jau esošo profesiju lielākoties būs mainījušies pildāmie pienākumi.” Viņš cer, ka jaunais saturs veicinās arī to, ka Latvijā būs vairāk skolēnu ar augstiem mācību sasniegumiem. Saskaņā ar starptautiskā skolēnu sasniegumu mērījuma “PISA” datiem Latvijā ir uz pusi mazāk skolēnu ar augstiem mācību sasniegumiem nekā vidēji Eiropā. Jaunā satura veidotāji pauda ticību: katrs bērns var sasniegt vairāk, ja vien ir atbilstošas mācību metodes.

Līdz ar jauno saturu būtiski jāmainās skolotāju darba metodēm. Izpētīts, ka skolotāji joprojām stāv klases priekšā un stāsta skolēniem jauno mācību vielu, nevis ļauj nepieciešamās zināšanas bērniem atklāt pašiem. Ja skolotājs stāv klases priekšā, nevis darbojas kopā ar bērniem, skolēniem, kas kaut ko nav sapratuši, bieži ir neērti uzdot jautājumu, sprieda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņprāt, novecojušās mācību metodes nokauj radošumu, bet jaunajam saturam vajadzētu būt tādam, kas šo radošumu vairos. Jaunā satura veidotāji gan atzīst, ks pārmaiņas saturā nedos efektu, ja savu darba stilu nemainīs skolotāji – neiemācīsies strādāt tā, lai skolēni paši mācītos un skolotājs viņiem tikai palīdzētu šajā ceļā. Tāpēc projekta ietvaros tiks arī apmācīti 6000 pedagogu. Izveidos arī vienotu mācību materiālu vietni. Jau šodien konferencē “Domāt.Darīt.Zināt.” bija pulcējušies arī pedagogi.

Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu tiks mainīta arī centralizēto eksāmenu kārtība, jo no skolas tiks sagaidīts cits rezultāts. Taču, kāda šī kārtība būs, vēl nav zināms.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Individuāli tāda pieeja ir laba un pareiza, bet kā to varēs dabūt gatavu ar 25 bērniem klasē- nu nezinu, nezinu… Un ir taču lietas, kas vienkārši jāiemācas. Reizināšanu vienu vai divas reizes uzskatāmi un priekšmetiski “atklāj”, bet pēc tam tomēr reizrēķins jāmācās no galvas- un kādi tur vairs eksperimenti. Alfabēts jāmācās no galvas… Nu labi, to varbūt var arī pie ģitāras dziedāt, man nekas nav pretī.
    Gramatikas likumi ir jāmācās. Svešvārdi (piemēram, “dezoksiribonukleīnskābe” ) ir jāmācās.
    Nu nevar visu laiku tikai izgudrot un izgudrot sen jau izgudrotus un ražošanā esošus velosipēdus, nekas tur prātīgs nesanāks!

  2. Kā 6. Klasē pats lai iemācās un izdomā vietniekvārdu pareizrakstību vai valodniecības terminus?

  3. eksperiments ar bērniem un skolotājiem

  4. Ja juksiet prāta, es labāk savus bērnus veeisu uz ārzemēm mācīties.

Draugiem Facebook Twitter Google+