Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. marts, 2012
Drukāt

Skolēnu ēdienkartē vairs nevarēs iekļaut cīsiņus ar gaļas saturu zem 70%

cisins

Skolēnu ēdienkartē no šā gada 1.jūnija vairs nevarēs iekļaut frī kartupeļus, kā arī cīsiņus un sardeles ar gaļas saturu zem 70%, paredz šodien valdības apstiprinātais noteikumu projekts par veselīga un sabalansēta uztura normām skolās, sociālās aprūpes un rehabilitācijās iestādēs, kā arī slimnīcās.

Plānots, ka noteiktās uztura normas izglītības iestādēs būs jāpiemēro no 2012.gada 1.jūnija, savukārt sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs – no 2013.gada 1.janvāra.

Skolniekiem nedrīkstēs piedāvāt arī žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas un zivju produktus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, burgerus, gaļas un zivju konservus, mehāniski atdalītu vistas gaļu. Savukārt kā piedevas ēdieniem nevarēs pasniegt majonēzi, kečupu, tomātu mērci un krējuma izstrādājumus. Ēdienu pagatavošanā majonēzi, kečupu un tomātu mērci būs atļauts izmantot.

 

Izglītojamo uzturā turpmāk neiekļaus frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, mehāniski atdalītu gaļu, majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu, kā arī konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki. Tomēr ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci būs atļauts izmantot.

 

Savukārt gaļas izstrādājumus, piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā varēs iekļaut, ja šo ēdienu saturā būs vismaz 70% gaļas vai 60% zivju, nebūs garšas pastiprinātāju (E620-E650) un krāsvielu, tie nesaturēs mehāniski atdalītu gaļu vai izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem. Tāpat šo produktu sāls saturam jābūt mazākam par 1,25 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta un 1,5 gramiem uz 100 gramiem zivju produkta. Turklāt šos pārtikas produktus skolēniem varēs piedāvāt ne biežāk kā reizi nedēļā.

Vienlaikus skolās ēdiena gatavošanā turpmāk nelietos margarīnu, izņemot to, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus, vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kas ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.

Noteikumu projekts paredz precīzi noteikt enerģijas un uzturvielu normas, kā arī ikdienas ēdienkartē iekļaujamos pārtikas produktus skolās un pirmskolās, kā arī enerģijas un uzturvielu dienas normas pamatdiētai ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, noteikumi izstrādāti, lai skolās, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs nodrošinātu veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu. Tāpat noteikumi nosaka enerģijas un uzturvielu normas minēto grupu ikdienas ēdienkartē iekļaujamos pārtikas produktus, kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu.

VM uzsver, ka šo sabiedrības grupu uzturam ir jābūt sabalansētam un tā pagatavošanā jāizmanto svaigi produkti. Ja nav pieejami svaigi produkti, atsevišķos gadījumos pieļaujams izmantot saldētus produktus – saldētus dārzeņus ziemas periodā vai saldētu zivs fileju, jo pareizi sasaldētos un uzglabātos svaigos pārtikas produktos saglabājas lielākā daļa vitamīnu. Turpretī saldētu pusfabrikātu lietošana šo sabiedrības grupu ikdienas uzturā nav vēlama, jo tie nav vērtīgs olbaltumvielu avots, bet satur daudz sāli, piesātinātos taukus un pārtikas piedevas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+