×
Mobilā versija
Brīdinājums +16°C
Vineta, Oļegs
Piektdiena, 17. augusts, 2018
6. jūnijs, 2018
Drukāt

Skolēnu vecāki spriež par reformām: uztrauc mājasdarbi, darbs grupās, vecāku loma skolā (9)

Foto - LETA/Zane BitereFoto - LETA/Zane Bitere

Ilustratīvs foto.

Drīzumā jaunā izglītības satura izstrādātāju tīmekļa vietnē “Skola2030” tiks izveidota atsevišķa sadaļa skolēnu vecākiem, kurā būs tieši vecākiem paredzēta informācija par plānotajām izglītības reformām.

“Vecāku viedoklis mums ir ļoti svarīgs,” šo trešdien, 6.jūnijā, notikušajā Vecāku forumā uzsvēra projekta mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Tāpēc arī izveidota anketa vecākiem, kuru bērni mācās skolā. Anketa atveras vien tiem, kuri kā skolēnu vecāki reģistrējušies portālos “mykoob” vai “E-klase”. Anketā iekļauti jautājumi par to, vai bērns uz skolu iet ar prieku, vai izglītības procesā novērojama skolēnu izaugsme u..c Ir arī tā sauktie atvērtie jautājumi, kur nav doti atbilžu varianti un kur vecāki, piemēram, var nosaukt vismaz trīs lietas, ko, būtu vissvarīgāk mācīties skolā, bet ko tagad nemāca.

Anketu var aizpildīt, izmantojot saiti edurio.com/skola2030vecakuaptauja. Atbildes tiks gaidītas līdz 1. jūlijam.

Savukārt forumā vecākiem bija iespēja uzzināt, ko vairāk par jauno izglītības saturu, par kura ieviešanu šo ceturtdien lems arī Saeimā.
Foruma dalībniekiem bija dažādi jautājumi un ieteikumi satura veidotājiem. Piemēram, tā kā jaunajā saturā liels uzsvars likts uz darbu grupās, vecāki izteica bažas, vai pedagogi spēs nodrošināt, ka tajās visi līdzvērtīgi strādās. Jaunā satura izstrādātāji atzina: skolotāju profesionalitātei būs liela nozīme.

Izskanēja arī ieteikumi, kas būtu jāiekļauj jaunajā saturā. Piemēram, ka sociālajā un pilsoniskajā mācību jomas priekšmetos būtu jāmāca tādas dzīvei noderīgas prasmes, kā atbildīgi balsot, kā komunicēt ar dažādām iestādēm, kā apdomīgi iepirkties.

Izskanēja jautājums par to, kā samazināt mājasdarbu daudzumu. Z. Oliņa teica, ka jaunais saturs būs vērsts uz to, lai maksimāli daudz darba tiek paveikts stundā, jo ne visiem bērniem ir līdzvērtīgi apstākļi mājasdarbu pildīšanai. Ja nu tomēr mājasdarbi vēl būs, tad vecākiem nevajadzētu tos pildīt bērnu vietā, bet gan palīdzēt saplānot laiku veiksmīgai mājasdarbu izpildei.

Ko vecākiem darīt, lai veicinātu pārmaiņu veiksmīgu ieviešanu? Z. Oliņa ieteica atbalstīt skolotājus, kuriem pēc jaunā satura ieviešanas vajadzēs vairāk laika stundu plānošanai, kā arī atbalstīt savus bērnus, kaut vai ar viņiem sarunājoties! Viņasprāt, vecākiem kopumā vairāk jāiesaistās izglītības procesos un mazāk jāuztraucas par skolu pusdienu, bet vairāk par mācību kvalitāti.

Tāpat forumā runāja par vērtēšanas sistēmu, kurai vajadzētu mainīties, lai bērns mācītos zināšanu, nevis vērtējuma dēļ. Savukārt skolotājiem vajadzētu sākt plašāk skaidrot, kāpēc bērna veikums novērtēts tā, kā novērtēts. Ja skolēns zinās savas kļūdas, ir cerība, ka citreiz tās nepieļaus. Projekta pārstāvji arī uzsvēra, ka svarīgi ir ļaut bērniem mācību procesā kļūdīties Savukārt pirmsskolas vecuma bērniem viņi ieteica katru dienu lasīt priekšā, jo tas palīdz sagatavoties mācībām.

Tā kā bieži izskanējuši pārmetumi, ka vēl nav pieejamas mācību priekšmetu paraugprogrammas, kuros redzams, kādām jābūt stundu tēmām, ka vēl nav mācību līdzekļu un metodisko materiālu pedagogiem, Z. Oliņa norādīja, ka tas viss vēl nav līdz galam izstrādāts, jo valdībā vēl nav apstiprināts jaunais izglītības standarts.

Kopumā forumā bija sapulcējušies ap 100 vecāku – daļa bija mērojusi ceļu pat no tālās Latgales. Taču forumu varēja redzēt arī tiešraidē un zināms, ka to skatījās vismaz divsimt interesentu, forumu vēroja desmit Jūrmalas skolās, tādējādi izdevās par gaidāmajām pārmaiņām informēt arī skolotājus.
Forumu rīkoja Jūrmalas pilsētas Liepupes pamatskolas Skolas padomes vadītāja Edīte Kalniņa ar Jūrmalas domes, “British Council” pārstāvniecību Latvijā, “Lattelecom” un “Narvesen” atbalstu.

Rīkotāja stāsta, ka lielākā daļa foruma dalībnieku anketās atzinuši, ka forums bijis noderīgs un informācijas trūkums par gaidāmajām pārmaiņām nu lielā mērā aizpildīts. Foruma noslēgumā vecāki sprieduši arī par to, kā palielināt vecāku iesaisti izglītības politikā. Secināts, ka vajadzētu veidot organizāciju, kurā apvienotos pārstāvji no skolu padomēm. Organizācija varētu pārstāvēt vecāku intereses, kad tiek lemts par būtiskiem ar izglītību saistītiem jautājumiem. “Būtu labi, ja šādi vecāku forumi varētu notikt reizi gadā,” teic E. Kalniņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vai kāds no dižajiem reformētājiem vispār zina, kas notiek skolās – ne ģimnāzijās, bet tajās visparastākajās, kur sanāk bērni no ģimenēm, kurās ir visai dažāda attieksme pret skolu un izglītību. Nu kāds grupu darbs? Viens izdara, un visi saņem atzīmes. (Diemžēl esmu dzirdējusi, ka augstskolās notiek tāpat.) Tātad slinkākie izbrauc uz centīgāko rēķina un neko neiemācās. Un kā gan bez mājas darbiem? Ko var iemācīties stundās, ja lielākā daļa klases bakstās pa telefoniem? Mājās varbūt kāds piespiež vai palīdz izpildīt mājas darbus, un trulajās smadzenītēs vismaz kaut kas aizķeras. Taču cerēt uz to, ka visi vecāki “iesaistīsies izglītības procesos” ir vismaz naivi – nav laika, nav vēlmes, nav saprašanas utt.

  2. NEKUR NEKAS NAV IESPRŪDIS! Iesprūdusi DOMĀŠANA, vecāku NEMITĪGA JAUKŠANĀS mācību procesā, NEĻAUJOT skolotājam strādāt savu darbu! Savā laikā ļaudis ar sarkano grāmatiņu kabatā arī bija VISU ZINOŠI un GUDRĀKI PAR ATTIECĪGĀS PROFESIJAS PĀRSTĀVJIEM!? Bija jāstāv klusu un jāklausās viņu
    ABSURDAJOS DOMU GRAUDOS! Tagad vecākiem būtu jāsāk ar savu lolojumu audzināšanu uzvedībai ārpus ģimenes – skolā.
    NAV SLIKTI, KA SKOLĒNS RUNĀ, BET….KUR viņš runā, KĀ viņš runā, AR KO viņš runā, un GALVENAIS – KĀDĀ VEIDĀ VIŅŠ RUNĀ????!!!!…….Stunda un klase nav tās vietas, kur bārstīties ar saviem DOMU GRAUDIEM! Savas PRASMES VISPIRMS JĀPIERĀDA ZINĀŠANĀS! Esmu novērojusi, ka ar šādām izdarībām nodarbojas cilvēki un skolēni, kuriem ir GRŪTĪBAS SAVA PIENĀKUMA VEIKŠANĀ. KĀDU cieņu
    var prasīt vecāki pret bērnu, ja tas uzaudzis VISATĻAUTĪBAS UN CITU CILVĒKU KRITIZĒŠANAS GAISOTNĒ??? Tādam skolēnam nav ne kauna, ne goda, ne prasmes vispirms veidot savu zināšanu klāstu un cienīt citus cilvēkus! NAV BRĪNUMS, KA PĒC VIDUSSKOLAS jaunietis – siltumnīcas dēsts – NAV GATAVS PATSTĀVĪGAI, PAR SEVI ATBILDĪGAI DZĪVEI! Bez tam lielas klases – 33 skolēni un vairāk – NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NAV IEMESLS minētiem argumentiem. Varētu būt iebildumu par konsultāciju jēgu. Visu klašu attiecīgā priekšmeta skolēni NEVAR BŪT VIENLAICĪGI KONSULTĀCIJĀ. Tas NAV PAREIZI!

  3. Kur pazuda ierakstītais komentārs. Tas bija pēc būtības.

  4. Psiholoģija vidusskolai 150.lpp. Atbildēt

    Par darbu grupās. “Sociālais slinkums ir cilvēkiem raksturīga tendence mazāk piepūlēties tajos gadījumos, kad vairāki cilvēki apvieno savus pūliņus /darbu/, lai sasniegtu kādu kopīgu mērķi”.

  5. Mani bērni skolu ir daļēji pabeiguši, bet mazbērnus audzināšu savādāk, jo redzu kļūdas, un skolotājiem nebūs viegli. Sorry, veči! – kādi VEČI? cik skolā vīriešu ? 1/20?

  6. “Z. Oliņa norādīja, ka tas viss vēl nav līdz galam izstrādāts” – ne tik sen atpakaļ viss izstrādātais, piem. informātikā, satilpa 1 word tabuliņā, un arī tajā ievietotais izskatījās vairāk kā dīvaini.
    ” forumā vecākiem bija iespēja uzzināt, ko vairāk par jauno izglītības saturu, par kura ieviešanu šo ceturtdien lems arī Saeimā” – uzzināt ko, to,ka nekas vēl nav?
    Taču skaisti muldot Kārļa banda Saemas pusaizmigušajiem šo vēl nedzimušo mironi iesmērēs par izcilu veikumu!

  7. Iepirkties un balsot jau nu būtu jāmāca ģimenē, ne skolā. Vai šais saietos spriež arī par vecāku pienākumiem? Varētu būt vēl kas bez dzemdēšanas padarāms…?

  8. Par darbu grupās: Atbildēt

    šodien bija saruna ar vācu jauniešiem, kas pabijuši arī Somijā. Viņi ļoti atzinīgi novērtēja somu mācību sistēmu, kas palīdz nostiprināt esošo un attīstīt augstāku līmeni zinošākajiem un citiem, mazāk apdāvinātiem, paaugstināt savu. Runājām, ka Vācijā, līdzīgi, kā pie mums, klasēs ir pārāk liels bērnu skaits, kur skolotājam nepietiek laika savu uzmanību veltīt visiem, tāpēc pakaļpalicējiem jādomā, kā nepazaudēt plūsmu laikā, jo mācīšanās temps ir dažāds. No vienaudžiem informāciju pieņemt vieglāk, kā no skolotājiem, kur informācijas pasniegšanas veids, kontrole, attieksme ir IESPRŪDUSI laikā un didaktikā.
    Mani bērni skolu ir daļēji pabeiguši, bet mazbērnus audzināšu savādāk, jo redzu kļūdas, un skolotājiem nebūs viegli. Sorry, veči!

Draugiem Facebook Twitter Google+