Latvijā
Vēsture

Skolnieku rotu pieminot0


Karogus nes jaunsargi no Valmieras, Burtnieku novada, Rūjienas novada, Naukšēnu novada un Mazsalacas novada.
Karogus nes jaunsargi no Valmieras, Burtnieku novada, Rūjienas novada, Naukšēnu novada un Mazsalacas novada.
Publicitātes (Reiņa Praula) foto

Ar vērienīgu norišu programmu sestdien, 22. jūnijā, Cēsīs tiks svinēta Cēsu kauju simtgade un no 27. līdz 29. jūnijam – Liepājā rekonstruēta Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās no kuģa “Saratov”.

Svinot šo vēsturisko notikumu atceri, ar cieņu un apbrīnu pieminēsim arī Cēsu Skolnieku rotas vēsturi – 14 līdz 19 gadus vecos jauniešus, kuri 1919. gadā, vairākums tieši no mājām un skolas sola, piedalījās Brīvības cīņās.

1929. gadā bijušās Skolnieku rotas atvaļinātie karavīri izveidoja biedrību, kura pēc gada iedibināja tradīciju – uz gadu nodot glabāšanā rotas karogu vienai no Vidzemes ģimnāzijām. Pašu karogu iesvētīja 1929. gadā, piedaloties Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam. Arī šogad Cēsu Skolnieku rotas karavīri tika godināti svinīgajā karoga maiņas ceremonijā – 16. maijā Mazsalacas vidusskola svinīgi nodeva šo karogu Stalbes vidusskolai.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas karoga maiņas tradīciju atjaunoja Cēsu rajona padome 1998. gadā. Iniciators bija toreizējais Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Māris Niklass, kuram vēl astoņdesmito gadu beigās bijusi iespēja satikties ar tobrīd vēl trim dzīvajiem Skolnieku rotas karavīriem. Karoga kopiju uzšuva 1997. gadā ar Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Alberta Amerika meitas Astras Jansones atbalstu.

2000. gada 6. jūnijā karogu saņēma Valmieras ģimnāzija. Tagad skolu, kas cienīga gadu glabāt karogu, izvēlas Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga komisija, ko vada atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, piedalās Māris Niklass, Valsts izglītības satura centra (VISC) departamenta direktore Agra Bērziņa, Virsnieku apvienības pārstāvis, jaunsardzes pārstāvis un Cēsu instruktoru skolas komandieris.

Skolnieku rotas ceļojošo karogu pa gadam glabā desmit Vidzemes skolas: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Gaujienas pamatskola, Valmieras Valsts ģimnāzija, Mazsalacas vidusskola, Rūjienas vidusskola, Smiltenes vidusskola, Stalbes vidusskola, Limbažu novada ģimnāzija, Jāņa Cimzes Valkas ģimnāzija un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija. Katru gadu komisija vērtē, kura skola visvairāk izdarījusi patriotiskajā audzināšanā, kā glabā tradīcijas un cik pamatīgi pēta Cēsu pulka Skolnieku rotas vēsturi, cik daudz paši skolēni dara, lai varētu lepoties ar savu skolu un novadu.

2014. gadā Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas telpās tika noslēgts līgums starp Bruņotajiem spēkiem, Izglītības un zinātnes ministriju un visām pašvaldībām, kurās atrodas skolas – karoga godinātājas.

Mārim Niklasam emocionāli visvairāk palikusi prātā karoga maiņas ceremonija 2002. gadā Gaujienas O. Vācieša vidusskolā (kopš 2016. gada – Gaujienas pamatskola. – D. K.), kurā bija klāt arī skolotājs Bisenieks, kurš Gaujienā piedalījies 1936. gadā karoga nodošanas ceremonijā. Māris Niklass stāsta, cik profesionāli strādā Gaujienas vēstures skolotāja Līga Bukovska, kura šogad vērtēšanas komisijai nodemonstrēja, kā stundas laikā var iziet cauri Latvijas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem, sākot no proklamēšanas līdz 1990. gada 4. maijam, iesaistot arī skolēnu vecākus un skolas darbiniekus.

Šogad Mazsalacā svinīgais gājiens devās pa 2,5 km garu maršrutu. Vispirms uz Varoņu birzi, kur apglabāti kritušie igauņu karavīri, pēc tam uz Mazsalacas kapiem, kur apglabāts kapteinis Paulis Zolts, kurš varoņa nāvē kritis 1919. gadā Kauguros; un visbeidzot uz netālu no baznīcas esošo pieminekli Pirmā pasaules karā un brīvības cīņās kritušajiem.

VISC pārstāve Agra Bērziņa secinājusi, ka visās desmit skolās īpaša vērība veltīta jaunsargu kustībai, un arvien paplašinās jaunsardzē iesaistīto skolēnu skaits. Viņa šogad uzzinājusi par interesantu projektu Valmieras Valsts ģimnāzijā: skolēni pētījuši 20. gadsimta karavīru stāstus – ne vien Brīvības cīņu dalībnieku, bet arī vēlāko laiku karavīru un barikāžu dalībnieku piedzīvoto un zemessardzes atjaunotāju veikumu.

 

VĒSTURES PIETURZĪMES

“No Cēsu un Valmieras vidusskolu vecāko klašu audzēkņiem tika izveidota brīvprātīgo skolnieku rota, kas 2. Cēsu kājnieku pulka sastāvā kā 8. rota brīvprātīgi piedalījās atbrīvošanas cīņās. Latviešu Skolnieku rotas organizēšanu uzņēmās Valmieras reālskolas vingrošanas skolotājs Alfrēds Lukstiņš. No armijas palīdzēja Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka virsnieki pulkvežleitnanta Krišjāņa Berķa vadībā,” vēstīts grāmatā “100 Latvijas vēstures relikvijas” (izdevniecība “Lauku Avīze”).

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
No 2023.gada eID karte būs obligāta: cik to lieto šobrīd?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pirms jaunā mācību gada visi remontdarbi Rīgas skolās nav pabeigti
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Nosauc problēmu topu, ar ko visvairāk neapmierināti rīdzinieki. Saruna ar Rīgas mēru
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Jaunākais skolu reitings: labākās skolas pēc sasniegumiem olimpiādēs
21 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Diezgan strauji siltums “tiks nogriezts”. Toma Briča prognoze par laikapstākļiem
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Apkures tarifa dēļ atbrīvo “Daugavpils siltumtīklu” vadītāju
22 minūtes
LA
LA.LV
Ekonomika
“McDonald’s” piedāvā 80 darba vietas studentiem
15 minūtes
LE
LETA
Latvijā
No 2023.gada eID karte būs obligāta: cik to lieto šobrīd?
2 stundas