Mobilā versija
Brīdinājums +15.9°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
22. janvāris, 2017
Drukāt

Skolotāja ar aizklātu seju? (2)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Indira Sinanoviča ir pirmā bosniešu sieviete, kas, valkājot nikābu, pērn septembrī startēja pašvaldību vēlēšanās Zavidovičos, Bosnijā un Hercegovinā.

Diskusijas par musulmaņu galvassegu nēsāšanu darbavietā un izglītības iestādēs Eiropā nav jaunas. Dažādi ierobežojumi ES ar likumu noteikti, piemēram, Francijā, Itālijā, Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā u. c. Galvenokārt debates raisa reliģisko simbolu izmantošana sabiedriskos amatos, taču ne tikai. Piemēram, Šveicē arī privāti uzņēmumi dažkārt izvēlas noteikt darba apģērba kritērijus ar attiecīgiem aizliegumiem. Vācijā šādi ierobežojumi kopš 2015. gada janvāra nav pieļaujami, tostarp arī skolās, tāpēc vairākās Vācijas zemēs vajadzēja veikt likuma grozījumus.

Savukārt ES Tiesa tā paša gada novembrī deva savu jāvārdu Francijas lēmumam sabiedriskos amatos aizliegt tādus reliģiskos simbolus kā musulmaņu galvassegas. Nesen šī institūcija noraidīja Bāzelē (Šveicē) dzīvojošu turku izcelsmes musulmaņu pāra prasību atzīt viņu tiesības aizliegt viņu toreiz septiņus un deviņus gadus vecajām meitām piedalīties skolas peldēšanas nodarbībās.

Patlaban ar nepacietību tiek gaidīts ES Tiesas spriedums beļģu administratores iesniegumam, kurā viņa apsūdzēja apsardzes firmu par darba līguma laušanu musulmaņu galvassegas valkāšanas dēļ. Atkarībā no sprieduma savu konkrēto nostāju šajā jautājumā plāno publicēt arī daži austriešu politiķi, kurus šobrīd nodarbina Austrijas Tautas partijas (ÖVP) un to pārstāvošā ārlietu un integrācijas ministra Sebastiana Kurca prasība aizliegt reliģisku galvassegu valkāšanu sabiedriskos amatos, īpaši skolās un tiesās. Kurca partijas biedrs un vicekanclers Reinholds Miterlēners to akcentē kā partijas prioritāti. Kurcs skaidro, ka Austrija esot reliģijām draudzīga, taču arī sekulāra valsts, tāpēc it īpaši skolās, kurās skolotāji pilda arī priekšzīmes funkciju, svarīgi reliģiskās galvassegas aizliegt.

Otrajā valdības politiskajā smagsvarā – Austrijas Sociālajā partijā (SPÖ) – nav vienotības par šo jautājumu. Partiju pārstāvošā valsts sekretāre musulmaniete Muna Duzdare pieprasa vai nu neviena, vai visu reliģisko simbolu aizliegšanu sabiedriskos amatos, tostarp kristiešu krustus skolās un tiesās: “Ja runājam par reliģiskiem apģērba gabaliem, nevaram izvēlēties to attiecināt tikai uz vienu reliģiju.” Kurcs neapsverot iespēju atteikties no krucifiksiem skolu telpās, jo tas saistīts ar konstitucionālajās tiesībās nostiprinātu Austrijas kultūrvēsturisko attīstību.

Austrijas musulmaņi uz iespējamām pārmaiņām reaģē dažādi. Daudzi ir nepatīkami pārsteigti, jo līdz šim Austrija un Lielbritānija bija pazīstamas ar īpaši augstu reliģiju toleranci salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. SPÖ partijas pārstāvis un “Islāmticīgo austriešu iniciatīvas” vadītājs Omars ar-Ravi izsaka kritiku, ka reliģisko galvassegu aizliegšana diskriminētu musulmanietes, kurām sabiedriski amati vairs nebūtu tik viegli pieejami, austriešu avīzei “Kurier” atgādinot, ka “būtiski ir tas, kas ir galvā, nevis uz tās”. Viņš pārmet Kurcam, ka uz musulmaņu rēķina tiek veidota populistiska politika.

Tikmēr atsevišķi musulmaņi pret islāma galvassegu ierobežojumiem izrāda sapratni. Turku izcelsmes austriešu sociologs Kenans Gīngors aicina diskutēt par konkrētu reliģisko simbolu dominanci, jo, viņaprāt, musulmaņu galvassega vai krusts skolas telpās ir daudz ekspresīvāki nekā ķēdītes piekariņš krustiņa formā. Neitrālas priekšzīmes vārdā viņš atbalsta dominantu reliģisko simbolu aizliegumu skolās un tiesas zālēs, ja tas attiecas uz visām reliģijām.

“Kurier” diskusijā piedalījās arī Austrijā pazīstamais islāma reliģijas pedagoģijas profesors Ednans Aslans, kurš iepriekš izraisīja skandālu ar brīdinājumu par tradicionālā, dažkārt pat radikālā islāma ietekmi daudzos musulmaņu bērnudārzos, kuros turklāt gandrīz netiekot runāts vāciski. Aslans brīdina, ka Kurca ideja cilvēkiem vēl vairāk liks pievērsties radikālajam islāmam, jo galvassegu aizliegumu sabiedriskos amatos džihādisti varētu skaidrot kā uzbrukumu islāmam, uz kuru jāreaģē. Profesors aicina musulmaņus aizdomāties par Rietumu liberālās sabiedrības tolerances robežām, kuras nevajadzētu pārkāpt. Viņš atgādina, ka kristīgā baznīca laika gaitā ir mainījusies, jo kristieši analizējuši reliģijas nozīmi un funkciju dažādās dzīves sfērās, kas, viņaprāt, būtu jādara arī musulmaņiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Interesanta būtu, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja ar aizklātu seju.

    • VID darbinieces ,veicot auditu uzņēmumos.Arī banku darbinieces,apkalpojot klientus.Vispār jau tas ienestu svaigas vēsmas mūsu vienpolārajā pasaulē un stipri vien uzlabotu dzīves kvalitāti.

Somijā kāds vīrietis sadūris vairākus cilvēkus (1)Turku pilsētā, Somijas dienvidrietumos, policija sašāvusi un aizturējusi kādu vīrieti, kurš bija sadūris vairākus cilvēkus.
Draugiem Facebook Twitter Google+