Mobilā versija
+1.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
20. septembris, 2017
Drukāt

Skolotāja: “Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt” (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ilustratīvs attēls

“Tieši informācijas trūkums par to, kāds tad varētu būt eksāmens, ko 9. klašu absolventiem nākotnē vajadzētu kārtot latviešu valodas eksāmena vietā, rada tik daudz interpretāciju un satraukuma,” teica Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, jautāta, kā vērtē iespēju, ka jau pēc četriem gadiem pamatskolu absolventiem vairs nevajadzēs kārtot atsevišķu eksāmenu latviešu valodā.

To, ka latviešu valodas eksāmens varētu tikt aizstāts ar kombinētu eksāmenu, kurā vienlaikus tiktu pārbaudītas skolu absolventu zināšanas ne tikai latviešu valodā, bet arī Latvijas vēsturē, dabaszinātnēs vai citos priekšmetos, augustā atklāja Valsts Izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Pārmaiņas skolēnu eksaminācijā saistītas ar jaunā izglītība satura ieviešanu, tāpēc jaunos eksāmenus skolēni pirmo reizi kārtotu 2022. gadā. Plašāk par ieceri VISC vadītājs toreiz nestāstīja, vien norādīja, ka arī “PISAS” testos vienlaikus tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas vairākās jomās. Tikmēr angļu valodā un matemātikā joprojām būtu jākārto atsevišķi pārbaudījumi.

 

Skaidrība – tikai pēc nedēļas

Teju mēnesi pēc G. Catlaka paziņojuma sarosījušies ieceres pretinieki. Jau minētās asociācijas tīmekļa vietnē Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa vakar ierakstījusi: “Kā rīkosimies? Vai klusēsim, nogaidīsim? Varbūt uzsākam cīņu!” Bijusī latviešu valodas skolotāja, teātra zinātniece Silvija Radzobe tviterī draudējusi, ka pieķēdēšoties pie IZM durvīm, ja eksāmeni tiks atcelti. Sašutumu pauduši arī citi tīmekļa lietotāji, daļa cilvēku VISC ieceres atbalsta.

Jāsaka gan, ka par apspriesto tēmu pagaidām ir ļoti maz informācijas. Ne G. Catlaks, ne arī projekta “Skola 2030”, kurā tiek izstrādāts jaunais mācību saturs, veidotāji, pagaidām neatklāj, kāds tad tieši šis kompleksais eksāmens iecerēts. Nav skaidrs, vai tajā būs atsevišķa sadaļa, kas veltīta tieši latviešu valodas un literatūras zināšanu pārbaudei, vai arī skolēni atbildēs uz jautājumiem, piemēram, par vēsturi, un šajās atbildēs tad eksaminētāji meklēs gramatikas kļūdas.

“Skolas 2030” pārstāve Iveta Bojāre pēc papildu informācijas par iecerēto eksāmenu rosināja vērsties VISC, ja jau G. Catlaks vēstījis par pārmaiņām eksaminācijā. Savukārt Alise Bērziņa no VISC teica, ka sīkāka informācija par nākamo eksāmenu varētu būt tieši projekta pārstāvjiem. Skaidrs gan, ka detalizētāka informācija par skolēnu eksamināciju pēc jaunā satura ieviešanas ir gan VISC, gan arī “Skola 2030”, kas faktiski ir VISC sastāvdaļa, taču, neraugoties uz sa-traukumu sabiedrībā, ieceres pagaidām netiek sīkāk skaidrotas. 25. septembrī, kad tikšot publiskots jaunais saturs, būšot arī vairāk informācijas par nākotnes eksāmeniem. Dažas informācijas drumslas, iespējams, pabirs jau ceturtdien, kad plānota konference “Vērtēt, lai mācītos”. Tajā lielākoties plānots runāt par skolēnu snieguma vērtēšanu, taču varētu tik skarti arī nākotnes eksāmeni.

Vēl nekas nav izlemts ne par jauno saturu, ne arī par to, kādi eksāmeni gaidāmi, uzsvēra A. Bērziņa. Nākamnedēļ publiskos projekta pārstāvju piedāvājumu jaunajam saturam un tiks arī publiskotas vadlīnijas par komplekso pārbaudījumu, taču tas vēl nebūšot gala lēmums. Diskusijās ar skolotājiem un citiem nozares speciālistiem tikšot meklēti labākie risinājumi. “Nekur nav teikts, ka šobrīd iecerētais kombinētais eksāmens simtprocentīgi tiks īstenots,” piebilda VISC pārstāve.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Neatkarīgā valstī, visām mācībām skolās jābūt valsts valodā.

  2. Tak Šadurskis jau vairākas reizes ir pateicis, ka latviešu valodas eksāmens ir un būs, un runas par tā iespējamo atcelšanu ir žurnālistu izplatīta viltus ziņa! Nē, te aizvien vēl par to cepas, učenes kaut ko gudri spriež, kaut gan viss jau sen ir noskaidrojies… Nu vai tad tiešām nav nekas jēdzīgāks, ko darīt?

    • jo ir tikai prezentācija/iestrādes kā nākotnē plānots, un jā tas vel nav pieņemts. bet jā prezentācijā latviešu valodas eksāmens kā tāds nebija paredzets. nu nosaciti protams. doma bija ka pārbaudīs citus priekšmetus kā varbut vēsturi, un vel kautkādus ūdens lejamos gabalus(vairs jau neatceros) cik saprotams tad rakstiski, un tad nu tajā rakstu darbā labos ari gramatikas kļūdas un tad par to liks atzīmi. tā teikt sacerejums bet ne literatūrā. tā vareja saprast prezentēto priekļikumu. tā ka no vienas puses jā latviešu valodas “eksāmens”un atzīme būs, bet pars eksāmens tā atsevišķi vairs nebūs. tā ka nekāda viltus ziņa, tagad viekārši ministrija manevrē lai izvairitos no sašutušās publikas

  3. VAR! Var iztikt bez visiem.

  4. Vienu rītu pie veikala pacēlu nomestu papīru. “8 klases vajadzigu lietū saroksts” Tas visu izsaka.

  5. Jau šobrīd mati ceļas stāvus lasot,kas tiek skricelēts presē, TV u.c. Varbūt vismaz uz to eksāmena laiku kāds paņems pierakstus un grāmatu pāršķirstīt,lai kaut nedaudz gūtu aptuvenu priekšstatu par latviešu gramatiku un literatūru.

  6. kā eksāmens ietekmē zināšanas? nekā!!! zināšanas tiek apgūtas ikdienā mācību procesā eksāmens tikai beigās pārbauda ko tas skolēns ir apguvis, zināšanas tas nekādi nemaina. ja nopietni tad neredzu jēgu vispār tādiem izlaiduma eksāmeniem skolā. vel varetu saprast iestājeksāmenus kad augstskolā atsijā nespejigos, bet šobrid jau studet var tāpat jebkurš , kaut nesekmigais.

    • Nost ar atpakaļrāpulību! Atbildēt

      Pilnīgi pareizi! Nost ar visiem eksāmeniem , pārbaudes darbiem ! Dibināt tikai neklātienes- tālmācības skolas ! Lēti un labi! Nogaida n-tos gadus un elektroniski saņem diplomu !

Draugiem Facebook Twitter Google+