Latvijā
Izglītība

Skolās trūkst pedagogu. Kur pazūd jaunie speciālisti?1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: PantherMedia/Scanpix/LETA

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, uzsākot jauno mācību gadu pagājušā gada septembrī, skolās trūka pat 380 pedagogu. Taču ir aizdomas, ka reālais pedagogu trūkums skolās varētu būt pat lielāks.

Pirms iepriekšējā mācību gada IZM aptaujāja pašvaldības par pedagogu trūkumu skolās un noskaidroja, ka visvairāk trūkst angļu valodas, matemātikas un fizikas skolotāju. Tāpat trūkst latviešu valodas skolotāju vai pedagogu, kuri var mācīt latviešu valodā. Radusies paradoksāla situācija: kaut gan skolotāju Latvijā attiecībā pret skolēnu skaitu ir par daudz, skolās ir daudz neaizpildītu vakanču.

Kopumā gan vairāk trūkst pedagogu, kas varētu strādāt nepilnu, nevis pilnu slodzi. Skolas meklēja tikai 151 pilnas slodzes pedagogu un pat 229 nepilnas slodzes skolotāju. Nepilna slodze nozīmē arī mazāku algu. Iespējams, tas ir īstais iemesls, kāpēc skolotājus neizdodas atrast. Visvairāk vakanču – ap 200 –, uzsākot jauno mācību gadu, bija Rīgā un tās apkaimē.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata: “Reālo vakanču noteikti ir vairāk, nekā ministrijai zināms. Skolas vakances dažkārt slēpj, jo direktoram ir atbildība, ja nespēj aizpildīt vakances. Var pat nākties maksāt soda naudu. LIZDA aptaujāja tikai pusi Latvijas skolu, un tad jau sakrājās 318 vakances.”

Vienlaikus strādās un mācīsies

Vakar par to, kādas ir iespējas risināt skolotāju trūkumu, sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jo, kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, pašvaldības pašas ar skolotāju atrašanu vairs netiek galā. Kā varēja noprast no IZM pārstāvju paustā, ministrijā uzskata, ka vismaz daļēji skolotāju trūkumu izdosies risināt, uzsākot īstenot jaunas skolotāju sagatavošanas programmas.

IZM Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes departamenta direktora vietniece Dace Jansone stāstīja, ka patlaban notiek gatavošanās skolotāju sākotnējās izglītības restartam. Tas nozīmē, ka līdzšinējās skolotāju sagatavošanas programmās no 2020. gada vairs neuzņems, bet sāks uzņemt jaunās.

Viena no jaunajām skolotāju sagatavošanas programmām veidota tiem, kuriem jau ir augstākā izglītība un kuri vēlas strādāt skolā. Jaunajā programmā paredzēta darba vidē balstīta augstākā izglītība, tas nozīmē, ka studijas notiks vienlaikus ar reālu darbu skolā. Students saņems gan pedagoga algu, gan stipendiju.

Latvijas Universitātē jau tagad daudzi interesējas par iespēju iestāties šādā programmā, tāpēc IZM uzskata, ka studētgribētāji būs – būšot iespējama pat atlase vairākās kārtās – un skolās ienāks nozaru profesionāļi, pārnesot zināšanas no nozarēm uz skolu. 2020. gadā viengadīgajā, darba vidē balstītajā studiju programmā tiks uzņemti 100 potenciālie skolotāji.

Piesaistot un atlasot studētgribētājus, universitātes sadarbosies ar izglītības programmu “Iespējamā misija”, kas jau ilgstoši piesaista nozaru profesionāļus darbam izglītībā. Protams, būs iespējams studēt pedagoģiju četrgadīgās bakalaura studijās uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas, taču arī šīs studiju programmas tiek pārveidotas, lai skolotājus sagatavotu atbilstoši jaunajam izglītības saturam.

Pirms 2020. gada uzņemtie pedagoģijas studenti varēs pabeigt uzsāktās studiju programmas vai pāriet uz jaunajām programmām.

Kur pazūd jaunie skolotāji?

Saeimas deputāti gan norādīja: nav pārliecības, ka ar jaunajām metodēm sagatavotie skolotāji tiešām strādās skolā. Šādas bažas balstās uz pašas IZM sniegtajiem datiem, ka pedagoģiskās studiju programmas ik gadu beidz vairāk nekā 1100 absolventu, bet uz skolām dodas strādāt tikai aptuveni 400. Klātesošie universitāšu pārstāvji šiem skaitļiem gan nepiekrita, apgalvojot, ka IZM neuzskaita tos absolventus, kuri skolā strādā jau studiju laikā.

IZM toties uzstāja, ka skaitot gan visus, tomēr skaidrāk, kur izskolotie skolotāji paliek, varēšot uzzināt rudenī, kad pilnvērtīgi sāks darboties augstskolu absolventu reģistrs, kas uzrādīs, kur bijušie studenti strādās. Šobrīd IZM Pieaugušo un profesionālās izglītības departamenta vietniece Baiba Bašķere pat nevarēja precīzi pateikt, cik tad jaunajiem skolotājiem ik gadu būtu jāuzsāk darbs skolās, lai pedagogu deficīta vairs nebūtu.

Iespējams, pietiktu ar 550 jaunajiem pedagogiem ik gadu. Viņa arī atzina: iepriekš jaunajiem skolotājiem ne vienmēr bija iespēja atrast darbu skolā, jo esošie skolotāji gribēja strādāt pēc iespējas vairāk kontaktstundu. Tagad, kad pedagogam liegts strādāt vairāk par 30 kontaktstundām, situācijai vajadzētu uzlaboties.

Jautāta, kādi varētu būt iemesli, kāpēc trūkst dažādu mācību priekšmetu skolotāju, B. Bašķere atbildēja: “Angļu valodas skolotāji, visticamāk, strādā par tulkiem. Matemātikas un fizikas studiju programmās ir maz studentu un līdz ar to maz absolventu, kuri varētu strādāt par skolotājiem. Kāpēc trūkst latviešu valodas skolotāju, nav atbildes.”

A. Ašeradens norādīja: ir jāizpēta, kāpēc trūkst skolotāju un, visticamāk, risinājumi ir dažādi, lai piesaistītu nepieciešamo skaitu valodu vai dabaszinību skolotāju.

B. Bašķere arī stāstīja, ka dabaszinību skolotāju trūkumu risinās, piedāvājot jau esošajiem skolotājiem apgūt tā sauktās īsās programmas, kurās var iegūt kvalifikāciju pasniegt arī kādu no dabaszinātņu mācību priekšmetiem. Uz šīm programmām pieteikušies pat vairāk skolotāju, nekā prognozēts.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Strīķe: Top iesniegums Ķezberes atbrīvošanai no amata NEPLP
18 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jaunākās ziņas par saslimšanu Siguldā: smags stāvoklis trīs bērniem
18 stundas
LE
LETA
Latvijā
Latvijā ir ģimenes, kas nesatiekas pat svētkos: aptaujas dati 1
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
Kas liecina par krāpšanos ar slimības lapām? Ko vēlas ministre un darba devēji 2
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte: prognoze svētdienai
17 stundas
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: Rīgas “Dinamo” viesos joprojām bez uzvarām – zaudējums Maskavas klubam bez Indraša
12 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Izrāda kādā Rīgas dārzā uzietos “dārgumus”
13 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Daugavpils pusē izsolē nopērk īpašumu un pamatīgi “iekrīt” 2
13 stundas