Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Skolotāja vēlas nopelnīt

skolotaja3

Strādāju par skolotāju. Viena audzinu divus bērnus. Man samazināja stundu skaitu. Varu pasniegt arī citus priekšmetus, taču tiem pieņēma citu skolotāju. 
Ilgus gadus esmu arodbiedrības biedre. Taču, kad lūdzu mani aizstāvēt, arodbiedrība atteicās to darīt, jo citas skolotājas protestējušas.

 

 

Iesniedzu prasību tiesā, jo zināju, ka tiesāšanās darba strīdu jautājumos ir bez maksas (nav jāmaksā valsts nodeva). Kaut gan pašvaldībai ir savs jurists, tā noalgoja advokātu un samaksāja viņam 200 latus – 50 latus par dokumenta sagatavošanu un 150 latus – par piedalīšanos tiesas sēdē. Pirmās tiesas instancē (rajona tiesā) zaudēju, un tagad man desmit dienu laikā jāsamaksā pašvaldībai tiesāšanās izdevumi – 200 latu. Man tādas naudas nav, jo alga ir mazāka par 200 latiem. Tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to pārsūdzēju apgabaltiesā. Taču, ja arī tur zaudēšu, iespējams, klāt nāks vēl kādi 200 lati. Kā sevi aizstāvēt?
 Anna Latgalē

 

 

Ja arodbiedrība neaizstāv

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs paskaidroja, ka arodbiedrībai ir vairāki līmeņi. Ja skolas arodbiedrība atteikusies darbinieci aizstāvēt, viņai ir iespēja vērsties nākamajā instancē. Šajā gadījumā tā ir Jēkabpils starpnovadu arodorganizācija, kuru vada Inga Ermansone (viņas tālrunis ir 27897728).

LIZDA mājaslapā www.lizda.lv var sameklēt ziņas par visām starpnovadu arodorganizācijām – to tālruņu numurus, vadītāju vārdus un uzvārdus, e-pasta adreses.

 

Starprajonu arodorganizācija ir neitrāla un var šo lietu izskatīt objektīvi. Neapšaubāmi, gadījums ir nepatīkams. Slodzes samazinājums parasti skar skolotājus mazās skolās, tomēr skolas vadībai jācenšas slodzes sadalīt tā, lai visi varētu nopelnīt iztiku.

 

LIZDA juriste Brigita Fricsone, nezinot prasības saturu, nevarēja komentēt tiesāšanās izredzes. Ja stundu samazināšanai ir objektīvi iemesli, jo skolā samazinājies klašu vai skolēnu skaits, skolotājas izredzes šajā prāvā nav lielas. Taču vinnēt var tad, ja vienai skolotājai ir samazināts stundu skaits, vienlaikus to palielinot kādai citai.

 

Tiesas izdevumu apstrīdēšana

Pārsūdzot tiesas spriedumu, skolotāja var apstrīdēt arī tiesāšanās izdevumus un prasīt samazināt piespriesto summu. Civilprocesa likuma 44. pantā teikts, kādā apmērā ir atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Izdevumus advokāta palīdzības samaksai atlīdzina to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 % no prasījuma summas, ko apmierinājusi tiesa, bet prasībās, kurām nav mantiska rakstura – ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi.

Otra puse var prasīt atlīdzināt arī ceļa un uzturēšanās izdevumus sakarā ar ierašanos tiesas sēdē. Tos atlīdzina pēc MK noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai.

 

Ar lietas vešanu saistītos izdevumus zaudētājs atlīdzina vinnētājam. Tos piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savu prasījumu tāpēc, ka atbildētājs to pēc prasības iesniegšanas ir labprātīgi apmierinājis.

 

Savukārt, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam, kā tas ir noticis šajā gadījumā.

Civilprocesa likuma 45. pants nosaka, ka lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas. Šajā gadījumā tā ir mūsu lasītāja.

 

Nelielās advokātu takses

Iepazīstoties ar advokātu taksēm, paveras cerīga aina. Dokuments ar nosaukumu “Atlīdzības takse par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību” izdots 1998. gadā un to apstiprinājis toreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un finanšu ministrs Roberts Zīle. Kā zināms, atlīdzību par advokāta darbu nosaka, advokātam brīvi vienojoties ar klientu. Ja vienoties nav iespējams, izmanto šīs takses. Tās ir zemas. Piemēram, par juridisku dokumentu sastādīšanu jāmaksā 5 lati, bet par sarežģītu dokumentu (līgumu, statūtu u.c.) sastādīšanu – 15 lati. Un nevis 50 lati, kurus šajā gadījumā samaksājusi pašvaldība!

 

Par zvērināta advokāta darbu civillietās vai administratīvajās lietās, ieskaitot lietas gatavošanu, ir noteikta 25 latu atlīdzība par pilnu darba dienu vai par nepilnu darba dienu, ja lietu tiesas sēdē izskata pēc būtības, vai arī procentuāli atbilstoši prasības summai, bet ne mazāk kā 5 % no prasības summas.

 

Vai advokāts pie šīs lietas strādāja sešas darba dienas, ja pašvaldība viņam samaksāja 150 latus?

Pajautājām arī advokātu viedokli. Cilvēkam, kurš iztiek no minimālās algas, 200 lati ir ļoti liela nauda, taču advokāti uzskata, ka tas ir maz. Kāda advokāte teica, ka viņa par 200 latiem neuzņemtos tiesā pārstāvēt pašvaldības intereses. Advokātam jāiepazīstas ar lietas materiāliem, jāizdomā aizstāvības stratēģija un taktika, jāuzraksta runa tiesas sēdei. Nav zināms, cikos beigsies tiesas sēde, tādēļ advokāts šajā dienā apmeklētājus nepieņem. No saņemtā honorāra jāsamaksā nodokļi, biroja telpu īre, alga palīgam, jāapmaksā telefona izdevumi, jāpērk kancelejas preces, utt.

 

Atvilks tikai 20 %

Ko darīt, ja šajā prāvā neizdosies vinnēt un tomēr būs jāsamaksā daļa tiesāšanās izdevumu, kas radušies otrai pusei, šajā gadījumā – pašvaldībai, taču nav naudas, lai tos uzreiz saskaitītu? Tad piedziņu nodos tiesu izpildītājam, un klāt nāks piedziņas izdevumi.

Tomēr Darba likums aizstāv cilvēku un neļauj to atstāt gluži bez iztikas līdzekļiem, proti, tā 80. pantā noteikti ierobežojumi ieturējumiem no darba samaksas. Visu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 %, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos – 50 % no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas.

 

Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga. Šie ierobežojumi neattiecas vienīgi uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai.

 

Ja ir vairāki izpildraksti un ar ieturamo summu nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums. Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nedrīkst vērst piedziņu.

Tātad šajā situācijā, kad būs tikai viens izpildu raksts, no skolotājas algas nevarēs atvilkt vairāk par 20 %. Taču pašlaik viņas alga ir mazāka par minimālo, tāpēc pašvaldībai būs jāgaida, kamēr radīsies iespēja šo algu palielināt, lai no tās varētu atvilkt daļu no tiesāšanās izdevumiem.

 

SVARĪGI

Pirms uzsākt tiesāšanos, vēlams nepažēlot kādus 20 latus un ar visiem jūsu rīcībā esošiem dokumentiem aiziet uz konsultāciju pie advokāta, lai pārrunātu, kādas ir izredzes vinnēt iespējamo prāvu. Sniegt prasību tiesā, nekonsultējoties ar advokātu vai citu šajā jomā zinošu juristu, īstenībā nav prāta darbs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+