Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. septembris, 2013
Drukāt

Skolotāji algas pamatlikmes celšanai nākamgad prasa vairākus miljonus (papildināts)

LETALETA

Modelis “nauda seko skolēnam” sevi ir izdzīvojis, un ir jāiezīmē finansējums pedagogu algas pamatlikmes palielināšanai, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē akcentēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

 

Mikiško pauda bažas par to, ka trīs gadu budžetā redzams iztrūkums nozarei un tai kopumā ir nepietiekams budžets. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka 2014.gadā minimālā darba alga pieaugs līdz 225 latiem, savukārt pedagogiem algas pamatlikme paliek 280 lati. Par to arodbiedrība neesot apmierināta.

“Modelis “nauda seko skolēnam” sevi ir izdzīvojis. Nevar atkal būt tā pati situācija, jo arī šajā gadā, samazinoties skolēnu skaitam, mazinās pedagogu alga. Mēs zaudējam kadrus, mēs novecojam, mēs zaudējam izglītības kvalitāti. Līdz ar to mūsu prasība paliek, mēs tikāmies un runājām gan ar finanšu ministru, gan ar premjera kungu, ka ir jāmaina steidzīgi modelis un 2014.gadā ir jāiezīmē pamatlikmes pieaugums,” sacīja LIZDA vadītāja.

Mikiško sacīja, ka viņu prasība ir palielināt algas pamatlikmi līdz 310 latiem, jo tādējādi arī pirmskolas pedagogi sajutīs algas pieaugumu un pedagogi jutīsies novērtēti. LIZDA aprēķini esot, ka nākamā gada budžetā nepieciešami deviņi miljoni latu pamatlikmes celšanai.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) sēdē atkārtoti norādīja, ka valdībā pieņemtie noteikumi par pedagogu darba samaksu un valsts mērķdotāciju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību paredz pedagogu atalgojuma nodrošinājumu 2013./2014.mācību gadam un turpmākajiem, izpildot pirms gada valdības doto solījumu. Taču valdība nav atbalstījusi ministrijas pieprasījumu par gandrīz 10 miljonu latu piešķiršanu pedagogu darba samaksas palielināšanai un motivācijas programmas turpmākai realizācijai.

Ministrs komisijā skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunajās politikas iniciatīvās nākamajam gadam pieprasīja 9,9 miljonus latu, pedagogu motivācijai un atalgojuma sistēmas pilnveidošanai. Šos līdzekļus bija plānots novirzīt gan pedagogu pamata likmes paaugstināšanai, gan kvalitātes piemaksu palielinājumam, sākot ar nākamā gada 1.janvāri. “Diemžēl šis pieprasījums tika atstāts bez ievērības,” teica ministrs.

Komisijā tika runāts arī par principu “nauda seko skolēnam”, un vairāki klātesošie pauda, ka ir nepieciešams to pilnveidot. Ministrs stāstīja, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā izveidotais pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis sevi izsmēlis un jāmeklē risinājumi tā pilnveidei. “Mēs redzam, ka princips “nauda seko skolēnam” labi strādā lielajās pilsētās, kur skolu konkurences rezultātā tiek piedāvāta arī kvalitatīvāka izglītība, bet reģionos šis princips nestrādā. Līdz ar to šobrīd darbojas nevienlīdzības princips, kad mazo lauku skolēniem nav iespējams piedāvāt iespēju iegūt vienādas kvalitātes izglītību,” akcentēja ministrs.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane arī norādīja uz pastāvošo nevienlīdzību dažādo Latvijas reģionos. Tāpat arī “Saskaņas centra” deputāts Vladimirs Reskājs sēdē pauda sašutumu par to, ka Latvijā bērniem nav vienlīdzīgas iespējas iegūt pamatskolas vai vidējo izglītību.

Ministrs minēja, ka pedagogu atalgojuma atšķirības dažādās pašvaldībās varētu risināt arī pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietvaros, savukārt komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) atzīmēja, ka nepieciešams pārskatīt skolotāju darba samaksas principus kopumā.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V) vērsa uzmanību, ka internātskolām vēl joprojām ir kritiski zems finansējums, trūkst līdzekļu ne tikai telpu remontam un atbalsta personālam atalgojumam, bet arī mācību līdzekļiem. Tikmēr parlamentārietis Guntars Bilsēns (RP) pauda bažas par mācību kvalitāti skolās, kur vienam pedagogam ir liels skolēnu skaits, pat 30 skolēni. Viņaprāt, nepieciešams mazāks skolēnu skaits klasē.

Runājot par finansējumu pedagogu algām, Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Bāne norādīja, ka nākamajā gadā mērķdotācijās pedagogu algām ir papildus piešķirti seši miljoni latu, bet vēl trīs miljoni latu rezervēti.

Komisija vienojās diskusijas turpināt pēc tam, kad 13.septembrī IZM saņems datus par precīzu skolēnu skaitu uz šā gada 2.septembri, kā rezultātā būs zināms ietaupījums mērķdotācijās pedagogu atalgojumam.

Jau vēstīts, ka finansēšanas sistēma “nauda seko skolēnam” pamatā sevi attaisno lielajās pilsētās, kur ir liels skolēnu skaits, savukārt mazajās skolās tā rada problēmas, neattaisnojot sākotnēji izvirzītos mērķus, uzskata Dombrovskis. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie šī modeļa pilnveidošanas.

Tāpat vēstīts – ja nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, LIZDA ir gatava rīkot protesta akcijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+