Skolotāji atkal grib protestēt par algām 3
Pedagogi 12. maijā plāno protesta akcijas, paužot neapmierinātību par to, ka nav skaidrības, kad un kādā veidā varētu tikt celtas skolotāju algas.
Par to, ka protesta akcijas nepieciešamas, vakar vienojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome. Kā tieši protesti izpaudīsies, padome vēl nelēma, taču, iespējams, ka varētu notikt skolotāju gājiens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdz Finanšu ministrijai (FM) un pēc tam līdz Saeimai. Šāds iespējamais maršruts izraudzīts tāpēc, ka finansējumu pedagogu algām pieprasa IZM, taču par šā pieprasījuma pamatojumu lemj FM un galu galā Saeimas deputāti.
LIZDA pārstāvji gan esot gatavi arī aktīvi strādāt IZM darba grupā, kas spriež par iespējamo jauno skolu un pedagogu algu finansēšanas modeli. Iecerētie protesti neesot vēršanās tieši pret IZM un pašreizējo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, ar kuru skolotāju pārstāvji vakar tikās.
Tikšanās gan neviesa nekādu skaidrību jautājumos, kas satrauc pedagogus. 2,5 miljoni eiro pietrūkst jau šā gada budžetā, lai varētu izpildīt LIZDA un IZM iepriekš panāktās vienošanās. I. Druviete teica, ka valdība šos 2,5 miljonus eiro pedagogu darba samaksai varētu piešķirt maijā.
LIZDA arī sarēķinājusi, ka finansējuma trūkuma dēļ netiek apmaksāti visi darbi, ko veic pedagogi. Vidēji nedēļā netiekot apmaksātas pat 18 darba stundas. Piemēram, lauku skolās skolotāji savu laiku velta bērniem, kuri nespēj apgūt mācību vielu apvienotajās klasēs. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzsvēra, ka skolotāji nepiekritīs jauna finansēšanas modeļa ieviešanai, ja netiks palielināts kopējais skolotāju algām paredzētais finansējums. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Inga Ermansone piebilda: “Mainot vietām saskaitāmos, summa taču nemainās.”
Skolotājus satrauc arī tas, ka zemā finansējuma dēļ krītas izglītības kvalitāte: lauku skolās jau pieminēto apvienoto klašu dēļ, bet pilsētu skolās pārpildītajās klasēs, kurās mācās līdz pat 35 bērniem.
IZM sola prasīt papildu finansējumu skolotāju algām, sākot no 2015. gada līdz 2017. gadam. Ik gadu prasīs papildus ap sešiem miljoniem eiro. Turklāt IZM atvēzējusies prasīt papildu 30 miljonus eiro augstskolu mācībspēku un zinātnieku algām, kā arī 15 miljonus eiro studiju vietu izmaksu segšanai.
Skolotāji atgādināja: pērn IZM papildus prasīja 100 miljonus, bet dabūja tikai 11 miljonus latu. Līdz ar to mazas cerības, ka šā gada prasības tiks apmierinātas.
Pedagogi ne tikai prasa alga palielinājumu, bet arī vēlas panākt, lai tiktu ieviestas izdienas pensijas un ilgus gadus skolā nostrādājušajiem mācībspēkiem būtu iespējams pensionēties agrāk nekā citiem darba ņēmējiem. I. Mikiško sacīja, ka 65 gados vairs neesot iespējams veiksmīgi un kvalitatīvi strādāt izglītības iestādēs. Patlaban gan darbu skolā nesteidz atstāt visi skolotāji, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu. Teju desmit procenti skolotāju sasnieguši pensijas vecumu, bet 3,37 procenti ir vismaz 65 gadus veci.
IZM pagaidām Labklājības ministrijai ierosinājusi izdienas pensiju piešķirt tikai trim pedagogu grupām: speciālo skolu, sporta un pirmsskolas skolotājiem. Taču, tā kā patlaban tiek pārskatīta visa izdienas pensiju sistēma, pagaidām lēmumi attiecībā uz skolotāju pensionēšanos nav pieņemti.
VIEDOKLIS
Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka viņš neredz iespēju, kā paaugstināt pedagogu atalgojumu, jo īpaši situācijā, kad Latvijas ekonomikas prognozes ir ļoti piesardzīgas saistībā ar notikumiem Ukrainā. “Var piketēt, cik grib, bet no kurienes ņemt naudu situācijā, kad valda piesardzība par valsts drošību – tas nav iespējams.” No vienas puses, pikets ir pozitīvi vērtējama rīcība, ja tādā veidā vēlas pievērst uzmanību kādai aktuālai problēmai, taču tas var uzlabot situāciju tikai īstermiņā, sacīja bijušais ministrs, kurš uzskata, ka ilgtermiņā risinājums patlaban nav iespējams. Īstermiņa uzlabojumi varot tikt panākti, ja Izglītības un zinātnes ministrija un valdība nobīsies no gaidāmā piketa. Pedagogiem par labu varētu nākt gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kad politiķiem ir vēlme cīnīties par katru balsi, taču arī tas var būt tikai īstermiņa risinājums, piebilda Ķīlis.
