Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. aprīlis, 2012
Drukāt

Skolotāji dodas uz angļu rūpnīcām

algas_km_12

Pēdējā gada laikā vien četri skolotāji pametuši pedagoga darbu un devušies peļņā uz ārzemēm – tādas bijušas sekas skolotāju zemajam atalgojumam Preiļu novadā. 
Līdz šim mācību gadam skolotāji spējuši “savilkt galus”, jo saņēmuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas pedagogiem 65–150 latus ik mēnesi, taču nu projekts noslēdzies un iztikt tikai ar algu bijis neiespējami. 


 

Aizbrauc arī uz Rīgu

Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis teic: “Domāju, ka tā ir likumsakarība – tikko samazinājās skolotāju kopīgie ienākumi, tā tie, kuri prata svešvalodas, aizbrauca.” No Preiļu novada uz ārvalstīm devušies ķīmijas un bioloģijas, kā arī angļu valodas skolotāja. Prom aizbraucis arī vēstures skolotājs. A. Zagorskis uzsver: tā kā novadā ir maz skolēnu, skolotāju algas šajā apkaimē ir zemākās iespējamās, tāpēc stipendiju izbeigšanos pedagogu maki izjūt jo sevišķi. Viena pedagoģe aizbraukusi pēc tam, kad slēgta skola, kurā viņa strādāja. Arī no kaimiņu Riebiņu novada uz ārzemēm devusies viena skolotāja. Lielākoties skolu pametušie aizbraukuši uz Angliju.

Pedagoga darbu atrast ārvalstīs ir praktiski neiespējami, jo tad jābūt ļoti labām svešās valodas zināšanām. Tā kā tik labas tās nav, skolotāji spiesti strādāt vienkāršu darbu angļu rūpnīcās.

Divi Preiļu novada pedagogi pārcēlušies strādāt uz Rīgu, jo galvaspilsētā vairāk skolēnu, līdz ar to vairāk var nopelnīt.

 

A. Zagorskis atzīst, ka skolotāju trūkumu gan apkārtnē nejūt, tomēr “vienalga žēl, ja aizbrauc labs speciālists; skolās vīrieši vispār ir retums, bet vēstures skolotājs, kurš aizbrauca, ir jauns, gudrs puisis”.

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nesen pieprasīja no šā gada septembra palielināt skolotāju algas par desmit procentiem, bet no nākamā gada 1. janvāra – vēl par desmit procentiem. Kaut arī vēstulē valdībai, kurā tika pieprasīts algas pielikums, kā galvenais arguments minēta pieaugošā dzīves dārdzība un tas, ka skolotāju darba samaksa par vienu likmi ir no 240 līdz 255 latiem, kas tikai nedaudz pārspēj minimālo algu, LIZDA neslēpj, ka iemesli, kāpēc tieši tagad tiek prasīts algas pielikums, ir dažādi. Viens iemesls ir nesenais apjomīgais skolotāju streiks kaimiņvalstī Igaunijā, kur pedagogi prasīja pat 750 latu algu, bet otrs – ESF projektu noslēgšanās, kas nozīmējusi skolotāju ienākumu ievērojamu kritumu.

LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs saka – skolotāji dzīvoja labās cerībās, ka tie, kuri saņems augstākās kvalifikācijas pakāpes, varēs saņemt arī lielāku algu. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas solījumi par to, kad tad atalgojuma sistēma varētu tikt pārskatīta, ir nekonkrēti. Tiek minēts gan 2013., gan 2014. gads. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis izteicies, ka uz desmit procentu algas pielikumu varētu cerēt tie pedagogi, kuri ieguvuši augstāko – piekto – kvalifikācijas klasi. Tas gan nerisinās skolotāju atalgošanas problēmu kopumā, jo augstāko profesionalitātes novērtējumu saņēmuši vien aptuveni 60 skolotāji.

 

Visi prom nedosies

Jāatzīst gan, ka citu pašvaldību izglītības speciālistu aptauja liecina – pedagogu aiziešana no darba tomēr nav kļuvusi par masveida parādību. Pirmkārt, ne jau visi pedagogi saņēma ESF stipendijas. Tātad daļa ienākumu kritumu nejūt. Otrkārt, kaut arī stipendijas nozīme plānajā pedagoga makā bija liela, skolotāji tomēr esot rēķinājušies, ka tas ir īslaicīgs atbalsts.

Var noprast arī, ka skolotāji cer: tiks radīts vēl kāds Eiropas finansēts projekts pedagogu atbalstam. “Man skolotāji bieži jautā, vai tad nebūs vēl kāds projekts. Taču ir skaidrs, ka agrāk par 2014. gadu, kad Eiropas Savienībā sākas jauns finanšu plānošanas periods, tas noteikti nebūs,” teic Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele.

Viņa piebilst: “Skolotāju algas laukos ir ļoti nelielas. Ja viņi izlems aizbraukt, tad aizbrauks neatkarīgi no stipendijas.”

 

Cēsu novada Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina atzīst, ka viņu vairāk par skolotāju iespējamo aizbraukšanu uztrauc tas, ka uz ārzemēm aizbrauc ģimenes ar bērniem un pedagogiem vairs nav ko mācīt.

 

Arī Rīgā skolotāju vakanču skaits nepieaug. Pat pirmskolās, kur pirms krīzes laika katastrofāli trūka pedagogu, nu jau vadītāji var starp pedagoga amata kandidātiem izvēlēties, ja vien bērnudārzs atrodas Rīgas centrā.

Arī LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere spriež, ka ienākumu samazināšanās dēļ skolotāji masveidā nepametīs skolu, jo “kur tad viņi liksies”. Arī ārzemēs nekāda zelta dzīve taču nav nodrošināta. Pamest darbu skolā un, iespējams, arī Latviju varētu vien tie lauku skolotāji, kuriem nav savas saimniecības un kuri skolā ir maz nodarbināti.

Rīgas Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone piebilst, kaut arī projekts noslēdzies, tā pozitīvās sekas būs paliekošas – stundas skolās kļuvušas radošākas un interesantākas.

Novados uzsver: valdībai nopietni jādomā par pedagogu atalgojuma palielināšanu. Nav normāla situācija, ka pedagogi sen aizmirsuši par grāmatu pirkšanu un pārējo, kas veicina intelektuālo izaugsmi. Ienākumu knapi pietiek komunālo maksājumu un ēšanas izdevumu segšanai.

 

Viedoklis

Vai ienākumu samazināšanās dēļ esat apsvērusi iespēju pamest darbu skolā?

Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja Lauma Salmane: “Protams, stipendija, ko saņēmu par jaunu mācību materiālu veidošanu, bija liels atbalsts un pie labas dzīves pierod ātrāk nekā pie sliktas, tomēr kā sevi cienoša skolotāja gatavojos stundām tikpat cītīgi un veidoju mācību materiālus tikpat čakli arī tagad, kad stipendiju vairs nesaņemu. Neesmu domājusi par iešanu prom no darba. Iespējams, daudz kas atkarīgs no tā, kādā skolā skolotājs strādā. Es jūtu lielu vadības atbalstu radoša darba turpināšanai. Arī bērniem patīk, ja stundās ir kas jauns un radošs. Ienākumu krišanās, protams, nav patīkama. Taču biju ar to rēķinājusies un tagad domāju, kā varētu nopelnīt vairāk. Piemēram, varbūt varu turpināt veidot sadarbību ar izdevniecībām. Ceru arī, ka būs vēl kādi projekti skolotāju atbalstam. Taču arī valdībai būtu jāgādā par skolotāju atalgojuma celšanu, lai mums nav jādomā par iespēju gūt blakusienākumus.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+