Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. aprīlis, 2012
Drukāt

Skolotāji gatavi uz algu pielikumu gaidīt, taču vēlas konkrētākus solījumus

kalse_leta

Desmit procentu algu pielikums skolotājiem valsts budžetam izmaksātu 75 līdz 80 miljonus latu, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji sola lemt par iespējām palielināt algas vien par tik, par cik, iespējams, nākamgad izdosies ietaupīt uz skolēnu skaita samazināšanās rēķina. Cik liels šis ietaupījums varētu būt, IZM nevēlas prognozēt.


 

Par iespējām palielināt skolotāju atalgojumu vakar tika spriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”) solīja, ka komisija iestāsies par to, lai nozarei finansējums tiktu palielināts. Taču IZM valsts sekretāra vietniece Inga Štāle teica, ka valdība jau nolēmusi, kāds varētu būt nākamo triju gadu valsts budžeta samazinājums, nosakot, ka finansējums pedagogu algām netiks samazināts, kaut arī skolēnu skaits krītas. Taču palielināt mērķdotāciju arī nav paredzēts.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prasījusi, lai no septembra palielina atalgojumu tiem skolotājiem, kuri pelna vismazāk, bet no nākamā gada – visiem.

LIZDA priekšsēdētāja Inguna Mikiško teica, ka vidējā zemākā darba samaksa par vienu likmi skolotājiem ir 250 lati. “Cilvēki pat ar divām augstākajām izglītībām ir nolikti tuvu minimālajai algai,” secināja LIZDA vadītāja.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētāja, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva atgādināja, ka 2009. gadā – krīzes epicentrā – skolotāju algas tika samazinātas visvairāk, bet tagad, kad valsts jau no krīzes ārā, netiek atdota pat maza daļiņa no atņemtā.

I. Mikiško uzsvēra: ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas izglītības jomā būs veiksmīgas vien tad, ja skolotājus ar atalgojumu motivēs pārmaiņām.

 

Labākajiem 
vai nabagākajiem

Jau pirms mēneša LIZDA nosūtīja vēstuli IZM, lūdzot algu pielikumu. Taču nekādu konkrētu atbildi nav saņēmusi. Turklāt, kamēr LIZDA uzskata, ka vispirms jādomā par pedagogiem, kuri pelna vismazāk, izglītības ministrs Roberts Ķīlis paziņojis, ka pirmkārt atalgojums būtu jāceļ kvalificētākajiem skolotājiem – tiem, kuri Eiropas Sociālā fonda finansēta projekta ietvaros ieguva augstākās – ceturto un piekto – kvalitātes pakāpes.

Šai idejai LIZDA iebilst, jo ne visiem skolotājiem bijusi iespēja pakāpes iegūt. Projekta pārstāve Evija Papule apstiprināja, ka projekta ietvaros pie pakāpēm tikuši vien aptuveni 60 procenti skolotāju, taču pakāpju piešķiršana var turpināties arī pēc projekta beigām. Tad gan skolotāji, kuri pieteikušies pakāpes saņemšanai, vairs nesaņems 100 latu stipendiju ik mēnesi, kā bija projekta darbības laikā. Arī E. Papule uzskata – ja nevar atļauties celt algu visiem skolotājiem, tad tā jāpaaugstina vismaz augstākās kvalifikācijas pedagogiem.

 

“Nedrīkst šķelt pedagogus – augstākas pakāpes ieguvušajiem ceļot algu, bet citiem pat nesolot,” iebilda I. Mikiško. Dažās skolās pedagogi jau sarīdīti. Ja valsts budžetā nepietiek naudas desmit procentu pielikumam, kāpēc pedagogiem nesola kaut vai mazāku pieaugumu? Tā vietā saka – tagad neko, varbūt 2014. gadā paskatīsimies.

 

Gribētos, lai ir vismaz cerība! Pašreiz pat tās nav,” sašutusi skolotāju aizstāve.

 

Ziņas par 
algām atšķiras

Guntars Bilsēns (Reformu partija), kurš pats bijis skolas direktors, apgalvoja, ka esot skolotāji, kas pelna pat 1000 latus mēnesī. Tātad nauda sistēmā esot – jādomā, kā to godīgāk pārdalīt. “Lielās skolās skolotāji pelna labi,” viņš teica.

Saskaņā ar IZM datiem, no 23 000 skolotāju mazāko atalgojumu (Ls 245 – 255 par likmi) saņem vien aptuveni 3000 skolotāju. 84% pedagogu pelna vairāk, uzsvēra I. Štāle. Lielākā daļa skolotāju pelna no 340 līdz 360 latiem par likmi. Tā kā vairākums strādā 1,2 slodzes, tad saņem 420 latus.

“Tas tomēr nav iemesls, lai nemeklētu iespējas celt pedagogu atalgojumu,” sacīja I. Druviete.

 

I. Mikiško apgalvoja, ka LIZDA rīcībā toties esot citi dati par pedagogu izpeļņu: “Jā, ir pedagogi, kuri pelna 600 vai 700 latus, taču viņi strādā vairākas slodzes, kas nav normāli.” Vidējais atalgojums izglītībā strādājošajiem esot 399 lati, kamēr citiem sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem – 493 lati.

 

G. Bilsēns pārmeta LIZDA, ka tā nenākot ar konkrētu plānu, kā būtiski mainīt skolotāju atalgošanas sistēmu. Desmit procentu pielikums situāciju būtiski nemainīšot. I. Mikiško atbildēja, ka bijis taču plāns atteikties no likmju un piemaksu sistēmas un arī skolotājiem noteikt 40 stundu darba nedēļu. Taču arī to IZM tālāk nevirza.

LIZDA norādīja arī uz citu problēmu – ja Saeima piekritīs paaugstināt pensijas vecumu, no skolām neies prom vecākie skolotāji, neradīs pedagogu vakances un pedagoģisko studiju programmu absolventiem nebūs kur strādāt. Jāsaka gan, ka jau šobrīd lielākā daļa pedagoģiski izglītoto jauniešu uz skolu neiet. No pagājušā gada 2046 pedagoģisko studiju programmu absolventiem uz skolām devušies vien 75.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+