×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
21. marts, 2018
Drukāt

Skolotāji ir bezspēcīgi. Saruna ar psiholoģi Jolantu Segliņu-Gluškovu (67)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jolanta Segliņa-Gluškova ir psiholoģe, strādā gan skolā, gan privātpraksē, gan arī iesaistās dažādos ar izglītību saistītos projektos. Viņa uzskata: dažādas konfliktsituācijas skolās rodas tāpēc, ka bērnu tiesības tiek pārāk plaši interpretētas, tādējādi atņemot skolu vadībai un skolotājiem iespēju risināt problēmas.

 

Pagājušā gada nogalē Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā iereibis skolēns skolas telpās uzbruka pašvaldības policistam. Daudzi sabiedrībā bija sašutuši – kā kaut kas tāds var notikt skolā, kā radusies tik liela visatļautība?

J. Segliņa-Gluškova: Jāatceras tomēr, ka tas notika internātskolā. Tā nav vispārizglītojošā skola, un ir bijis kāds iemesls, kāpēc bērns vispār nonācis internātskolā. Tajā pašā laikā ir absurdi attaisnot šā skolēna rīcību.

Visatļautība skolās droši vien ir turpinājums problēmām mājās. Uz skolu un pat bērnudārzu bērns atnāk kā gatavs produkts – vairāk vai mazāk izveidojusies personība. Tāpēc skolā attieksmi un uztveri var tikai koriģēt.

Visās skolās ir noteikumi, par kuriem skolēni ir informēti. Diemžēl noteikumi nestrādā, jo ne visi skolēni gatavi tos ievērot. Arī šī apziņa, ka noteikumi nav jāievēro, visticamāk, nāk no mājām. Vai nu mājās noteikumu nav, vai arī tie netiek ievēroti, varbūt arī pati ģimene ir pajukusi un līdz ar to ir pajukuši arī citi rāmji. Bieži var arī novērot: vecākiem nav prasību pret sevi. Un tādā gadījumā nebūs arī prasību pret bērniem. Vai arī otrādi – prasības pret bērniem ir, bet pret sevi nav un tad sanāk dubultā morāle – prasām to, ko paši nepildām.

Tas izteiktais cieņas trūkums, kas ir daļā bērnu, lai kā vecākiem nepatiktu to dzirdēt, arī radies ģimenē. Ja pieaugušais nav bijis respektējams mājās, nebūs respekta arī skolā. Tāpēc pat pirmklasnieks var rupjiem vārdiem nolamāt skolotāju. Šos vārdus, ar kuriem lamāt skolotāju vai klasesbiedrus, viņš parasti vispirms ir dzirdējis ārpus skolas. Kad skolotājs atnāk pie psihologa, lai rastu atbalstu, viņš raksta šo vārdu uz lapiņas, jo pats nespēj izteikt tik rupju vārdu, kādu pateicis skolēns.

Patiesībā, ja lamājas pirmklasnieks, tas vēl nav tik traki, jo viņi bieži vien nesaprot, ko saka, un mazie bērni arī vēl neprot valdīt savus impulsus. Nekaunība bez robežām ir tad, ja lamājas pusaudzis, kuram jau jāmāk valdīt emocijas.

 

Ko vecākiem darīt, lai ieaudzinātu bērnos šo respektu? Bērns taču ir personība, un vecāki nedrīkstot uzspiest savu gribu.

Patiesībā, ja vecāki cienīs savu bērnu, visticamāk, saņems cieņu un respektu arī atpakaļ. Taču cienīt bērnu nenozīmē pieļaut visatļautību. Tas nozīmē pievērst viņam uzmanību, neignorēt. Ar bērnu ir jāsarunājas, jāatbalsta. Mana personīgā pārliecība ir, ka ģimenēs, kurās nav cieņas, arī mīlestībai ir maza vērtība. Jo, ja nav cieņas, nav robežu, tad ir pieļaujamas dažādas fiziskās ietekmēšanas utt.

Ir jāuzstāda ģimenes noteikumi, piemēram, ka jābūt kārtībai mājās, un jāmudina bērns šos noteikumus ievērot. Ja mājās vide ir kārtīga, arī tas disciplinē bērnu. Ja kārtības nav, arī bērns būs haotisks.

Ja audzināšanā kaut kas palaists garām, tad 7 – 10 gadu vecumā vēl daudz iespējams darīt, lai koriģētu uzvedību. Ja agrāk nav pagūts, tad šajā vecumā vēl var veidot un ieviest mājās noteikumus, kas bērnam jāievēro. Ieviest pienākumus, kas bērniem jāpilda. Ja mūsu ģimenē neapsaukājamies, tad to darīt nav ļauts nevienam. Vēlāk panākt uzlabojumus jau būs grūtāk.

 

Gadās, ka vecāki ir izrunājuši sausu muti, bet bērns vienalga ir bezkaunīgs vai konsekventi izmētā savas mantas pa visu dzīvokli.

Vecākiem pašiem jārāda bērnam paraugs. Ja vecāki paši kārtīgi noliek savas mantas un arī bērnam atgādina, kā tā jādara, tad, jā, varbūt ne uzreiz, bet kādā brīdī būs panākumi. Un, tikko šie panākumi ir, bērns noteikti jāpaslavē. Daļa bērnu, īpaši hiperaktīvie, ir ļoti nejūtīgi pret kritiku, viņi to vispār it kā nedzird. Taču uzslavas gan viņi saklausa.

 

Bet ja nav par ko slavēt?

Katrā bērnā var atrast kaut ko slavējumu, kaut vai kādu mazu panākumu. Piemēram, kad pie manis uz nodarbību atnāk klase, parasti daļa bērnu ļoti iesaistās, citi arī vairāk vai mazāk, bet viens noslēdzas, pukst un neko nedara. Taču, ja šim bērnam tomēr izdodas savākties un kaut nedaudz iesaistīties, arī par to viņš ir jāpaslavē, jo viņam savākties ir bijis grūtāk nekā citiem. Ja bērnu tikai kritizē, tas nogalina pašvērtējumu. Ja ir zems pašvērtējums, tad arī uzvedība sāk pasliktināties. Ja bērnam ir draudzīgas un sirsnīgas attiecības ar vecākiem un skolotājiem, viņš nedarīs lietas, kas kaitē viņam mīļajiem cilvēkiem. Ar dzīvi apmierināts bērns neuzvedīsies nepieņemami. Bērns uzvedas tā, kā viņš jūtas. Ja bērns no rīta pirms skolas sastrīdējies ar mammu, tad pirmajā stundā viņš izliks visu savu sāpi. Ļoti labi, ja ir iespēja parunāt ar skolas psihologu, tad uz otro stundu jau bērns aizies mierīgāks. Slikta uzvedība ir kā signāls – kaut kas nav kārtībā. Mūsu uzdevums ir šos signālus pamanīt un uz tiem reaģēt. Tas nav rājiens, tas ir atbalsts.

Kad skolā strādāju ar bērniem, kuru uzvedība ir nepieņemama, vienmēr atrodu kaut ko tādu bērna pieredzē, kas izskaidro viņa uzvedību. Ja skolotāji saprot skolēna patiesās grūtības, tad arī viņiem vieglāk strādāt ar šādu bērnu un skolēna izpausmes pedagogi tad vairs neuztver tik saasināti. Skolotāji kļūst atbalstošāki. Bieži vien uzvedības problēmas ir bērniem, kurus mamma audzina viena pati. Vai arī ģimenēs, kur pēc šķiršanās vecāki apprecējušies otru reizi, jaunajās attiecībās arī ir bērni, bet bērns no iepriekšējās ģimenes izkrīt no jaunās ģimenes konteksta.

Ir arī gadījumi, kad bērns pie psihologa nāk kā pie glābēja, jo mājās vecāki ar viņu netiek galā un tāpēc soda. Uz skolu tad bērns atnāk drudžains, agresīvs, atļaujas uzvesties, kā grib, jo skolā tāda soda nebūs.

Tīņi un pusaudži griež sev vēnas, ir ieslīguši depresijā. Tas jau nav labas dzīves dēļ.

Otra galējība ir izlutināti bērni, kam viss tiek atļauts, jo vecāki jūtas bezspēcīgi savu bērnu priekšā. Izlutināti bērni ģimenē ir pārņēmuši varu, un to viņi turpina arī skolā. Ja vecāki bezspēcībā plāta rokas, ka nevar savu bērnu dabūt uz skolu (runāju par sākumskolu), tad kā vispār līdz tam ir iespējams nonākt?!

 

Esat teikusi, ka bērnu tiesības jau ir pārspīlētas.

Jā, noteikumi skolās nestrādā arī tāpēc, ka bērniem ir iedotas pārāk lielas tiesības. Skolotāja vienīgais ierocis pret bērnu ir saruna. Ja bērns neklausās, skolotājs nevar darīt faktiski neko. Arī skolas direktorei bērns pasaka: “Turi muti! Es ar tevi nerunāšu.” Protams, vardarbība pret bērnu nav pieļaujama, bet diemžēl mūsdienās ir arī ļoti viegli safabricēt vardarbības apsūdzības.

Skolotājs šādā situācijā ir ļoti bezpalīdzīgs. Piemēram, skolotāja gāja izšķirt skolēnu kautiņu un paņēma vienu no kaušļiem aiz rokas. Skolēns necenzētiem vārdiem nolamāja skolotāju, kura savukārt vērsās policijā par goda un cieņas aizskaršanu.

Starp citu, arī Valsts bērnu tiesību inspekcija ieteikusi pedagogiem tādās situācijās vērsties policijā. Taču policija atsakās iesaistīties, sakot, ka nekas jau nav noticis. Savukārt bērna vecāki to attaisno: “Nevajadzēja raustīt aiz rokas manu bērnu, tad arī nebūtu dabūjusi lamas.” Taču, ja skolēns nejūt sekas pēc tam, kad aizskāris pedagogu ar vārdiem, nākamreiz jau viņš var vērsties pret skolotāju fiziski. Skolotājiem faktiski nav atbalsta – mūsu sistēma, rūpējoties par bērniem, aizmirst pedagogus. No vienas galējības otrā.

Konfliktsituācijās skolotāji arī nāk runāt ar psihologu; tad jūtu, cik viņi ir bezspēcīgi. Skolotājiem vairs nav nekādu tiesību, ir tikai atbildība mācīt: stāvēt daudzas stundas dienā klases priekšā bez cieņas no skolēnu puses un bezmaz lūgties, lai viņi kaut ko iemācās.

Mums nebūs labu un produktīvu skolotāju, ja skolās ir tāda gaisotne. Ir skolotāji, kuri māk distancēties, neuztver personīgi necieņu. Grūtāk ir vecākās paaudzes pedagogiem, kuri piedzīvojuši laikus, kad skolēni pedagogus respektēja.

Pievienot komentāru

Komentāri (67)

  1. Ļoti gribētos šo mūsu pašu sabojāto paaudzi redzēt pēc gadiem trīsdesmit.Tikai no viņiem veidosies nākamā pasaule.Bet ja nav ieaudzināta elementārākā pieklājība,cieņa ,līdzjutība pret vājāko,pacietība ,darbošanās spēja,uzņēmība.Sabiedrībā ,kur cilvēka vērtība ir telefona cenā un kurš vairāk bijis dārgajos ceļojumos,cenu zīmei uz apģērba(zāra vai klāra, vienalga),jo mammīte ar blondo galviņu neko labāku nespēj izdomāt un ieaudzināt bērnam.Sabiedrības etiķete,kuru nosaka nevis inteliģence vārda pilnā nozīmē,bet spīdīgs autiņš, jahta,nu nebūs nekas labs.

  2. Soņa ukrainvalodīgā Atbildēt

    Esmu dziļi ukrainiete, bet jau bērnudārzā, skolā gāju latviešu plūsmā un pilnībā esmu integrējusies un neesmu pazaudējusi arī savu valodu. Es vairs neesmu “krievvalodīgā”, ar ko Latvijā plaši pazemo visas citas tautības un arī krievus, jo krievi nav arī krievvalodīgie, krievi ir krievi.
    Kas tie tādi “krievvalodīgie” vēl neviens nav paskaidrpjis un atšifrējis, bet mauj vienā laidā.
    Laikam ņemts no Krievijas, lai mazinātu atšķirības, kur “tīro” krievu ir maz, bet citu tautību ļoti daudz, vairākums. Kā saukt visus pavalstniekus vienā vārdā – krievvalodīgie: krievi, citi visi – pārkrievotie.
    Mūs Ukrainā atrada ieganstu iebrukt un okupēt daļu, ka tur diskriminē “krievvalodīgos”. Redziet, kas notiek – kur ukraiņi visi kā viens prot krievu valodu, bet gan nav pārkrievoti savā vairumā, kā tas noticis Baltkrievijā.
    Tik augsti meli un provokācija Latvijā par krievu skolām, kur bērni apzināti vai neapzināti, bet tiek audzināti atšķirīgi no Latvijas ideoloģijas, Latvijā tiek dalīta divās etniskās grupās, kur krievi savā KONTĀ ieskaita visus, kas nav latvieši. Te ir tā galvenā bērnu audzināšanas nelaime Latvijā vai viena no galvenām. Krievu bērniem tas nodara milzīgu kaitējumu.
    Jābeidz ši Latvijas šķelšana – attopieties, jādzīvo valstij, kurā dzīvo un jādara lietas kopīgi. Visiem jāintegrējas DARBA TIRGŪ, bez segregācijas, uz ko provokatori un ekstrēmisti musina krievu grupas un rada nemierus. Likums pieņemts un visiem ir jāpakļaujas kārtībai valstī.

    Rīgas dome nav tiesiska atļaut protestus pret likuma varu, atļaut kurināt naidu un sabiedrības šķelšanu.

  3. Interesanti – senatnē gan pēra, gan lika uz zirņiem, gan uzšāva pa nagiem ar lineālu un pa muti ar tāfeles lupatu, un – sīkie krupji zināja savu vietu! Un izauga krietni cilvēki!!!
    Sīčiem ir tikai divas tiesības- klusēt un mācīties! Par cilvēku un personību kļūst tad, kad ar savu darbu un sasniegumiem spēj kaut ko pierādīt, nevis atverot muti un nomaķerījot skolotāju un direktoru, neklausot vecākus un uzvedoties kā mērkaķi bez astēm!

    • Saki “krietni cilvēki”?! Šie cilvēki ir vecāki bērniem, ar kuriem šobrīd skolotāji netiek galā. Šie cilvēki ir tie, kas nevīžīgi izturas pret bērniem, nepievēršot viņiem uzmanību, tāpēc arī rodas problēmas..

  4. Manos skolas gados bērnam bija pienākumi. Izaugām par cilvēkiem, nevis ņuņņām, kuri prot tikai prasīt, jo viņiem ir tikai tiesības. Šitie bērnu tiesību aizstāvji tracina līdz ārprātam. Skolā skolotājs ielika kaktā, uzšāva pa pirkstiem, parāva aiz auss, nokaunināja, atstāja pēc stundām, paši uzkopām un mazgājām klases telpu, regulāri bija jādežurē skolas virtuvē, vasarā bija gan skolas izmēģinājuma lauciņos jāpastrādā, gan sovhoza lielajos laukos. Kāpēc tagad nedrīkst bērnu likt pie darba? Kāpēc jāauklējas kā ar jēlu olu? Vai tiešām šie aizstāvji vēlās, lai izaug sabiedrībā vanckars un parazīts?

    • Kādi esam paši, tiesa attiecas uz sabiedrības krējumu, tādus pēcnācējus mērķtiecīgi audzinām. Nu un tiem ”grūti vai sarežģīti” audzināmajiem ir divi ceļi ejami. Vai nu kļūt par miljonāriem, vai mazajiem ”miljonāriem” un atsēdēt aiz restītēm bieži kaifā savas dienas pavadot.

  5. Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, 2jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, 3cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, 4nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, …(2Tim 3:1-5).
    Metieties ceļos Dieva priekšā, kopā ar bērniem, lūdziet piedošanu par stulbo augstprātību un Dieva baušļu neievērošanu, atgriezieties no saviem ļaunajiem, bezdievīgajiem ceļiem un visas lietas vērsīsies par labu gan valsts, gan ģimeņu dzīvē!

  6. Bērns dara tikai to, ko viņam atļauj un lieliski kā hameleons pielāgojas videi. Ja skola atļauj visādus izlēcienus, tad šie izlēcieni arī būs. Te nu ir otra slimība un otra puse visam – skolas, kurās skolotāji baidās no vecākiem tikai tāpēc, ka tie ir bagāti, slaveni un apbruņoti ar spēcīgiem advokātiem. Ar šo slimību izceļas pārsvarā tā sauktās prestižās skolas. Un veidojas šīs divas kastas skolā – bērni, kuriem viss ir atļauts un bērni, kuriem jātur muti. Agri vai vēlu otrā kasta sadumpojas, tie taču ir bērni. Un tad nu sākas trači un lieli. Psihologi tam visam pa vidu, bet nostājas parasti bagāto un slaveno pusē.

  7. Vērtīgs raksts. Jācer,ka izlasīs arī tie vecāki, kuriem par to vajadzētu padomāt. Tas, diemžēl, attiecas ne tikai uz skolu. Arī uz ielas un daudzdzīvokļu namu pagalmos gadās situācijas, kad bērni apdraud citus bērnus, mētājot akmeņus vai nometot atkritumus. Ja grib aizrādīt, tad aizskrien, nepieklājīgi izrunājas utt. Ja izdodas paņemt aiz rokas- lai pajautātu – vai ir padomājis -ko dara. Atskrien māte, kas apvaino mani, ka nedrīkstu piedurt pirkstu viņas bērnam, tēvs uzvedas vēl neadekvātāk. Bērns vai nu pirmklasnieks vai vēl bērnudārzā. Var viegli iedomāties- kas tālāk notiek skolā.

  8. Mūsdienās nav tā kā 20 gadus atpakaļ.Bērni kļuvuši ne tikai gudrāki ,bet arī nervozāki,daudz laika pavada darbojoties ar datoru,vecāki daudz strādā,skolā klasēs daudz bērnu. Bieži vien klases audzinātājs neiedziļinās bērna problēmās,bet uzreiz sūta pie skolas psihologa.Psihologs kaut ko liek uzzīmēt un uzreiz secina,ka vaina ir ģimenē. Ir visādi skolotāji un skolas psihologi. Mans mazbērns mainīja skolu un visas uzvedības problēmas pazuda.

    • Piekrītu zuzū. Tagad skolēni traucē skolotājam pildīt atskaites un papīrus. Būtu taču jauki, ka visi kā zaldātiņi sēdētu nekustīgi un bez iebildēm darītu ko skolotājs liek. Redz cik jauka vergu paaudze tad izaugtu..īsti bioroboti, ko liks to darīs. Īpaši neciesti tiek tie kuriem ir savs viedoklis un ja nu vēl skolotājs ir mazāk zinošs, nekā skolnieks, tad ak vai! Cieņu var iemantot tikai tad, ja pats cieni citus, bet dažas skolotājas, aprunā citus pedagogus, ir netaisnīgas pret skolēniem…un gaida no citiem cieņu! Par ko gan?!
      Ja jau tik ļoti riebjas tie bērni, neviens taču ar varu nespiež skolā strādāt!

  9. Manuprāt, situācija atrisinātos, ja skolotājai būtu tiesības izvēlēties ar kuru bērnu strādāt. Viņai nevajadzētu pazemīgi ciest emocionālu vardarbību no ne audzinātu skolēnu puses. Skolēnam būtu vismaz jāatvainojas un jālūdz iespēja apmeklēt stundas, ja viņš ir pārkāpis noteikumus un uzvedies nepieklājīgi.

  10. Tā arī ir, psiholoğei pilnīga taisnība. Situācijā, kad skolēns uzvedas neadekvāti, aizskar citus, apdraudot gan savu, gan apkārtējo drošību- KO TAD DARĪT PEDAGOGAM? Var vienīgi runāt. Paņemot aiz rokas, vai izvedot no telpas, tas jau tiek no bērna puses klasificēts kā vardarbība, ka viņš tiek sists! Ko tad – ļaut, lai ņem šķēres un uzbrūk citiem? Gaidīt policiju? Jārīkojas taču uzreiz.

    • A viņiem vienalga. Toties darbs kvalitātes kontrolei ar ļoti lielām zināšanām šajā jomā, tāpat kā visiem -tagad saradušiem ekspertiem.

  11. Vienmēr ir bijuši gan skolotāji, pie kuriem mācās un klasē uzvedas normāli, gan arī tādi, kuru stundās valda absolūts haoss, un arī pašam skolotājam ir ļoooti vājš priekšstats, ko tad viņš vispār gribēja iemācīt un kā viņš to plāno izdarīt (apzināti rakstu vīriešu dzimtē, jo skolotāja dzimumam šajā aspektā nudien nav nozīmes). Un tie bija vieni un tie paši bērni – nenomainīja jau vecākus un mājas, aizejot no matemātikas līdz vēstures kabinetam.
    Par skolas un vecāku sadarbību – protams, vecākiem IR jāseko līdz bērna sekmēm un uzvedībai, bet tas, kas notiek pēdējā laikā – bērns neko nesaprot matemātikā, skaidrs, ka vainīgi vecāki, bērnam tiek uzdoti mājasdarbi, ko tas savā vecumā vienkārši nevar paveikt – atzīme tiek likta par vecāku darbu, mājasdarba izpildīšanai vajag, piemēram, krāsaino printeri – atzīme tiek likta par vecāku darbavietu tehnisko aprīkojumu utt. Izskatās, ka pedagogi paši ir bijuši nesekmīgi, apgūstot to, kā mācīt, kā noturēt klases uzmanību utt.
    Pirms skraidīt apkārt ar plakātiem par nepieciešamību pacelt algas, varbūt visus skolotājus un šādas “psiholoģes” pašas vajag notestēt – cik lielā mērā viņas ir piemērotas savu pienākumu veikšanai. Ne velti par vienu no galvenajiem šķēršļiem skolu pārejai uz latviešu valodu tiek atzītas pašu skolotāju vājās latviešu valodas zināšanas. Gan jau citos priekšmetos ir tieši tas pats.

    • Ja ir īpašs bērns, tad skolotājs nepalīdzēs. Vajag jau atcerēties, ka viņš nav vienīgais. Par brīnumu , šoreiz ļoti labi izgaismo dažas problēmas. Tam, kuram žēl skolotājam normālas algas-domāju, ka , ka tie ir -ku-kū, lai neteiktu vairāk.

    • Kur tie laiki, kad uzdeva mājasdarbus? Tagad reti kurā skolā.

  12. Kārtējais ūdens par to, ka bez psihologiem ne soli un tikai. Vai kaut kas jauns tika pateikts? Ne zilbe! Pie visa vainīga ģimene un, ja tur lamājas, tad arī bērns lamāsies skolā. Viss ir tik vienkārši? Cik atceros arī manā bērnībā ģimenē bieži skanēja lamu vārdi, bet skolā es tos nelietoju, un vēlāk darbā arī ne un vēl šobaltdien nelietoju. Tātad psihologi beidziet pļurkstēt visiem līdzi! Vajag lietais saukt īstajos vārdos, kamēr skolās valdīs visatļautība arī jūsu psiholoģiski čuksti bērniem būs kā pīlei ūdens.

  13. Ha ha …Ko jūs gribat ?? ..Tas ir normāli liberastiskajā Eiropā .

  14. Vienkārši burvīgs žurnālista jautājums: “Ko vecākiem darīt, lai ieaudzinātu bērnos šo respektu?”

    Bet kāpēc vispār ir jāieaudzina kādam pret kādu citu respekts? Lai būtu cieņa pret kādu tikai tādēļ, ka viņš piedzimis dažas desmitgades agrāk? Vai tāpēc, ka ieguvis noteiktu profesiju un ir kādā amatā? Tāda prūšu militāristu domāšana. Respekts un cieņa ir jānopelna tam,kurš grasās būt autoritāte. Nevis otrādi. Citādi tās patiesībā tiek iedzītas bailes, no kurām vēlāk rodas agresija un vēlēšanās šo pašu “respektu” pieprasīt no citiem. Un nevarīgi cilvēciņi, kas reizi 15 gados spēj sanākt uz grautiņiem pie Saeimas, bet ne paši kļūt par līderiem. Jo viņiem ir ieaudzināts respekts.

    P.S. Atceramies epizodi no Remarka “Mājupceļš”, kad skolmeistari gribēja bijušos fronteniekus sēdināt atpakaļ skolas solos.

  15. Diezgan stubs psihologa uzskats. ja, saja skola skolotaji jau varbut ir bezspecigi, jo par velu. Bet kas tad so produktu radijis–valsts attieksme pret cilvekiem, materiala nenodrosinatiba un diemzel neprofesionali skolotaji. Man jasaka, ka arzemes vienalga ka un ko izdara, vismaz, kur es dzivoju–viss ir godt, dejligt. Mani tas sakuma izveda no pacietibas, uztaisa neko, bet vina saka–labi, lieliski. Bet cik pozitivi ir sie berni, aktivi, stradat gribosi. Un viniem tomer ari sanak ar katru mirkli labak. Vakar stavu sava klase un domaju, ja es pasreiz butu Latvija un stavetu klases prieksa, man vajadzetu uz bernu blaut un pec tam vel zinot skolas vadibai, bet te mes vispar neko nesakam. Kas par to, ka apzimejis solu, salauzis paris rotallietu un salauzis slotu. Tas vispar nav nekas. Nav nekas, ja berns var stundas laika piecelties, iziet gaiteni, apgulties tur uz galda uz vedera un turpinat macities, j ieksa vinam vienkarsi kaut kas trauce. Briviba, kura nav visatlautiba, pozitiva attieksme veido jaukus bernus un jauniesus.

    • Diezgan stulbi ir spriest par to, kas ir seit, ja pats esi citur. Problema nav vienuviet un nevis viena skola. Ja berns ciena savus vecakus un sevi, si ciena vinu vada dzive vispar. Pardevejs ari var apsesties uz letes un pec tam tur likt desu, ko tu liksi uz maizes. Jo cienu tu neesi nopelnijis tapat vien ieiedams veikala. Tada tava logika?

    • Un tad dzīvo kā cūkukūtī- i tur tīrāks! Soli apzīmēti, grīda piespļaudīta- kurš ir tas kalps, kas vāc aiz viņiem? Mājās vecāki apkalpo un skolā pedagogi, darbinieki.

    • Un tad dzīvo kā cūkukūtī- – i tur tīrāks! Soli apķēpāti, grīdas piespļaudītas, kurš ir tas kalps, kas vāc aiz viņiem? Mājās vecāki apkalpo, skolā pedagogi, darbinieki.

  16. Ar koku pa galvu.

  17. Kas un kā un kad sagatavos bērnus-skolēnus reālajai dzīvei, ja tagad tiek pieļauta visatļautība?
    Katrā valstī, arī Latvijā, ir prasība respektēt likumus, bet ,ja notiek pārkāpums, par to soda. Vai tad bērni nav jāsagatavo savlaicīgi tam, ka prasības ir jārespektē, ? Visu laiku darīju kā gribu, bet nu mani soda?
    Sagatavosim jaunatni pakāpeniski lielajai dzīvei! Brīvība nav visatļautība!

  18. Ir jau tā. Taču sabiedrībā? Liekulība pret likumiem? Mēs esam sapuvusi.pustam tik tālāk. Izej uz ielas … paskaties TV… paši valsts pilnvarotie… smako

  19. Problēma nav bērnos, bet pūstošā Izglītības sistēmā, kas neiet līdzi laikam. Laiks mainās, bērni mainās, vide mainās. Tikai Izgl. sistēma ar darboņu domāšanu nemainās.

    Sorry. Nevar nāk ar cirvi un gribēt ar planšeti strādāt! Ir jāmainās – SISTĒMAI no iekšienes!

  20. Psihologi,vecāki,skolotāji ir ar mazu kapacitāti,un zaudē tieši saskarsmē ar puišeļiem.Kāpēc? Zēni vienkārši nepakļaujas sievietēm,dara ko grib.Ir vajadzīga vismaz 3 līmeņu audzināšana.1.līmenis atbilst mūsdienu skolai. 2. līmenis zēnu skola,kur par skolotājiem var būt tikai alfa tipa vīrieši.3. līmenis praktiska darbnīca,kur meistaru vadība apgūst dažādu darbu iemaņas.

  21. Ir jau visādas skolas un visādi skolotāji, tāpat kā gimenes, vecāki un bērni. Ir dažādi situācijas skaidrojumi, bet problēmu pēc būtības tas nemaina – situācijas šī skata punkts pastāv, jo tāda ir sistēma. Citā sistēmā ir citas problēmas.

  22. Bet ir skolas, kurās pirms Ķengura sacensībām skolotājs jau bērnam pasaka,ka diez vai tiks uz nākamo kārtu. Jau pirmsākumos bērnam atņem prieku vispār piedalīties. Turklāt skolai nepatīk,ja vecāki interesējas par skolas dzīvi, un skolotāji pret bērniem vērš komentārus par ģimeni,it īpaši gadījumos,ja vecāki ir izteikuši neapmierinātību ar skolā notiekošo.

    • Nekasies un būs ok! Nav, ne skola, ne skolotāji kādi ļaunas valdības ielikteņi – monstri. Vecāki, beidziet kačāt savas pārspīlētās tiesības Jūsu hiperizcilo atvašu labā! Ļaujiet viņiem augt pašiem, starp līdzīgiem. Kā gan Jūs cerat neiemantot “īpašās” attieksmes no skolotājiem, ja paši viņu – skolotāju dzīvi apgrūtināt?Princeses un princīši aug visiem, bet par cilvēkiem viņus jāizaudzina, lai galā nečakarē dzīves, ne sev, ne citiem!

      • Jā, ir tādas māmiņas, kuras ir šokā, ja viņas princītis ir aicināts pasēdēt uz krēsla kādu laiku, jo ir sitis citam. Interesanti-ko konkrētā brīdī darīt ar bērnu-vai zvanīt glābēju brigādei…..

  23. vēlme neievērot noteikumus un ir absoluti nevaldami ir tādiem bērniem kuru vecāki ir dzives laikā saskārušies ar okultismu, resp., garu izsaukšana zīlēšana, astroloģija u.c. pareģošana, kā ari burveņu apmeklēšana. Kaut ari vecaki liekas vēl tīri sakarīgi, tad bērni ir pilnīgi neadekvāti.

  24. Atkal tukša runāšana.

  25. Kā vienmēr, skolotāji pārmet vacākiem un vadībai – valdībai, kas nav uzdevumu augstumos, vecāki – skolotājiem un valdībai, bet valdība – skolotājiem un vecākiem. Un katrs formāli kaut ko čubina un laimīgs, ka darba dienu nomocīijis un var tīties mājās… STARP CITU PADOMJU LAIKĀ BIJA TIEŠI TAS PATS, TIKAI TAD BIJA CENZŪRA UN PAR VISĀDĀM NEBŪŠANĀM BIJA VAIRĀK JĀKLUSĒ, TĀPĒC VISĀDI SKOLAS PSIHOLOGI NEBIJA VAJADZĪGI.

  26. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Miers ar jums! Ir trīs veidi, kā audzināt bērnu… uzticēt Dievam, audzināt pašam, uzticēt ļaunajiem gariem. Lai jūs pārāk nesatrauktos par trešo iespēju, paskaidrošu, ka otrā un trešā iespēja ir gandrīz viens un tas pats. Pavērojiet, kādas ir atšķirības kristītu un nekristītu bērnu uzvedībā. Varat minēt trīs reizes, kā es to zinu… .

    • Laikam tu esi dievs , tāpēc tu to zini. Uzminēju?

    • Ne mēs paši.ne mani bērni nav kristïti un problēmu nebija.tā.ka bez tādām pasaciņām gan var iztikt.Kas tad mainās ar kristïšanu? Neprasot bērnam aizstiepj uz baznïcu..Un kā tas var ietekmēt bērna uzvedïbu? Pilnïgi nekā!

  27. Bērna (nu jau pabeidza skolu) skolā 2 psihologi bija tukša vieta, nezinu, ko viņi darīja darba laikā. Kad audzinātāja lūdza palīdzību notestēt klasi, jo bija atnākuši arī 2 integrējamie, psihologa atbilde bija: “Man nav laika, pašai jātiek galā.” Zinu, ko darīja sociālais pedagogs, ja bija kāds konflikts vai slikta uzvedība, bet nav ne jausmas, ko dara tik aizņemtie psihologi, īpaši, stundu laikā. Viena psiholoģe praktiski terorizēja skolu, nepārtraukti rakstot sūdzības, pārbaudes skolā nāca viena pēc otras.

  28. Protams, ka vecaki ari baidas. Ari ta ir sistema. Raksts ir par sistemu – neefektivu. Soreiz no skolu sistemu puses.

  29. Ko vecāki? Vecāki sen jau ir uzdzīti kokos – visas bāriņtiesas utt. Ja skaļākā balsī vai ne tādā tonī ko aizrāda bērnam – sāc baidīties vai bērnu tev neatņems. Juvenālā justīcija.

  30. Sorry, bet ja skolotājs nemāk tikt galā, nepārkāpjot bērnu tiesības, tad varbūt problēmas tomēr ir ar skolotāju vai vidi kurā viņš strādā, nevis bērna vecākiem, kuri nav pedagoģijas profesionāļi vai bērnu, kas vēl mazāk ko saprot

  31. Bērnus vajag audzināt. Patreiz ar bērniem pārāk daudz tiek runāts un pārāk maz viņi tiek audzināti. Bērni nav idioti, ka viņiem neskaitāmas reizes, dažādos locījumos un no dažādām mutēm būtu jāatkārto viens un tas pats. Vienu un to pašu viņiem stāsta vecāki, skolotāji, psiholoģi, bāriņtiesa, policija… Tas ir apnicīgi un kaitinoši. Ja jūs esiet savu auto atstājis vietā, kur auto nedrīkst stāvēt, neviens policists jūs negaidīs, lai “nolasītu morāli” un skaidrotu, cik nepareiza ir jūsu rīcība un kā vajadzēja pareizi rīkoties. Jums izrakstīs soda kvīti vai arī jūsu auto aizvāks ar evakuatoru uz maksas stāvvietu. Viss!
    Skolās ir iekšējie kārtības noteikumi, kas jāzin un jāievēro katram skolniekam. Ja kāds to neievēro, viņam jāsaņem sods. Viss! Ja noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, tīši un nekaunīgi, skolēns no skolas ir izslēdzams un pārvietojams uz speciālajām mācību iestādēm ar pastiprinātu sodu režīmu un disciplīnu. Viss! Tā ir bērnu audzināšana. Tikai izjūtot negatīvas sekas savai nepareizajai rīcībai, bērns spēj izprast viņam uzstādīto prasību, aizliegumu un ierobežojumu mērķtiecīgumu, nozīmīgumu un nepieciešamību pēc tā visa. Neizjūtot negatīvas sekas savai nepareizajai rīcībai, bērns uzskata, ka viņa rīcība ir gudrāka un pareizāka par skolas kārtības noteikumos noteikto un tur izvirzītās prasības uzskata par kaut kādiem muļķīgiem centieniem ierobežot viņa brīvību un attiecīgi rīkojas.

  32. Atsevišķu ļaužu teiktais pazūd izplatījumā. Pagājušo nedēļu tīmeklī klejoja stāsts par kāda bērna tiesību aizskārumu zobārsta kabinetā, kur ārstiem nācās samaksāt sodu… Še gan aizmirsts, ka bērna “aizskārumu” noteica māte, profesionāla juriste, kas specializējas šādās lietās. Faktikski sabiedrībai lēnām tiek vēstīts, ka “atrast aizskārumu jebkādām tiesībām var, ja ir nauda” + disciplīna ir nieks + tiesības ir ļoti svarīgs un varbūt vienīgais eksistējošais valsts atbalstīts uzņēmējdarbības veids. Notikušais un notikumi nevienu neinteresē, bet honorārs, soda naudas un darba nodrošinājums…
    Pie tam – tekstā pareizi sacīts – vardarbība nav pieļaujama, bet, labi saprotams, Latvijā “vardarbība” jau ir tik plašs jēdziens, ka spēj to vien izprast…

  33. Skolām IR tiesības savos iekšējās kārtības noteikumos noteikt sabiedriski lietderīgu darbu par sliktu atkārtotu uzvedību un agresiju pret apkārtējiem skolniekiem un skolotājiem. Jautājums, vai visas skolas to ir ierakstījušas savos iekšējās kārtības noteikumos un vai pielieto šo iespēju!!! Par ko tiešām vajadzētu padomāt valstiskā līmenī ir par, to kā izskatās policisti agresīvu skolnieku acīs! Vai policija “iemāca” sevi cienīt topošajiem huligāniem? Vai tiešām policijā nevar apmācīt speciālus cilvēkus, kas šādas “situācijas” pareizi izvērtē un nosaka arī adekvātus sodus, kas ir piemēroti katram vecumam un katrai situācijai. Padomājiet paši! Kas būs pēc 5 vai 10 gadiem, kad šie mūsu līdzpilsoņi izaugs lieli? Vai viņi jūs, policistus cienīs… ??? Es nesaku, ka katru reiz ir jāliek kāds cietumā, bet sabiedriski lietderīgais darbs uzrauga pavadībā gan noderētu! Ielas slaucīt, miskastes iznest…. Tas ir nepieciešams obligāti! Lai šie mūsdienu “varoņi” nesajustos par “super varoņiem”!!!

  34. Tante var iet uz maximu sēdēt. No kura laika internātskola nav vispārizglītojošā skola. Un tādas kūkas strādā ar bērniem. Pirmā teikumā jau zīmogu uzliek.

  35. Derētu pamācīties no dabas.Kaķene paņem aiz krāgas nepaklausīgu mazuli,māca peles ķert ,nedod vienkārši apēst.Ja slinks ērglēns ,nevēlas lidot ,izgrūž no ligzdas.Tas viss bērnu labā.Katrai rīcībai neizbēgamas ir sekas -vai nu labas vai sliktas ,ar to jārēķinās.Taču šai paaudzei netiek ieaudzināta atbildība ,kuras pēc tam nav arī pieaugušiem politiķiem.Bērns personība ir Makarenko pedagoģijas grāmatās.Par personību tikai veidojas dzīves laikā.

  36. Nelaime ir tā, ka šobrīd tiek runāts tikai un vienīgi par bērnu tiesībām, saviesušās vesela rinda organizāciju un biedrību, kas par to stabulē visos līmeņos un koridoros, bet nav nevienas, kas runātu par bērnu pienākumiem un atbildību. Ja mēs uzsveram, ka bērns ir personība, tad viņam ir ne tikai tiesības rīkoties, tiesības uz savu viedokli, bet arī atbildība par to visu. Bet te mēs atkal esam grāvī! Visi vainīgi – pedagogi, policisti, sabiedrība utt., bet bērns balts un nevainīgs… Un pieaug nekontrolētas rīcības gadījumi, jo sods neseko, pieaug noziedzība, pieaug izpratne par visatļautību! Šī situācija ir steidzīgi jāmaina!

    • Pilnīgi pareizi!
      Ne vecāki ne skolotāji nedrikst bērnus sodīt, un tāpēc bērni dara ko grib, nevienu neciena un arī necienīs, būs agresīvi un pārliecināti par savu nesodāmību! vienīgā iespēja ir izbeigt šo stulbo bērnu tiesību aizstāvēšanu un atļaut visiem sodīt bērnus tā kā viņi uzskata par pareizu!

  37. Jo vairāk adekvātu secinājumu un spriedumu bus no speciālistiem, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar visu skolu būšanu – varbūt beidzot no acīm sāks krist zvīņas nost arī IZM un VBTAI .
    Ir iebraukts TĀDĀS AUZĀS – ka visu reformu istenošanas varianti ( reformām ir jābut, jo mainās viss, tikai adekvāti izsvērtām, finansiāli pamatotām ievērojot vel daudz daudz vis visadu prieknoteikumu) nav nekas cits ka bezjedziga naudas izšķērdēšana. Un tulkojot no krievu valodas – kaut ko dariit – ka tik neko nedariit – vai radit darba atmosferu. Un galvenais ka tur apmeram ka klapes uz aciim …. nevienu neklausās – tik uz priekšu – un tad kad skol,otajs darba grupas vaditajam paprasa ,, Jus mums skaidri pasakiet – KO NO MUMS GRIBAT? ATBILDE – Nu te nekājauna nav!!!!!! Tad kadas reformas? kadas kompetences – ja nekā jauna nav … un kādi miljoni!!!!

  38. Būtu jau labi, ja,, zombiki” gribētu strādāt. Pārsvarā viņi sēž uz pabalstiem, jo par grašiem neies pūlēties. Un no ģimenes jau ir pārņemts, ka,, viņiem pienākas, ka sabiedrība par viņiem rūpējas”.

    Pats raksts labs. Paldies psiholoģe, kas atklāti pasaka par vecāku un skolas (ne) sadarbību tieši no vecāku puses; par pārprasto visatļautību no skolēnu puses un bezzobaino prevencijas un sodu sistēmu.

  39. Vnk no valsts puses nekaunigi un pilnigi bezatbildigi nerisinata b/d limena problema, kurai vajadziga tikai griba un attiecigs lemums. Un viss.
    Un te nav jaatklaj nekada ASV. Viss jau ir sen aprobets un strada. Tadiem, kas negrib ieklauties normalas skolas un sabiedriba, to respektet, ieverot noteikumus, sava zina skolas likumus, tos no parastam skolam iznem un ievieto specialas, ar specialiem noteikumiem, kur ir stingrs, rezims, uzraudziba un nekadas auklesanas, ka ari ne pasas patikamakas sankcijas. Pie tam nopietnas sankcijas piemerojamas ir tiesi pret vecakiem, kuri tadus bernus izaudzinajusi, neko nedara, vai pat, un loti ne reti, atbalsta. Un tas jau butu solis reala problemu risinajuma. Un sada alternativa, tiem, kas negrib ieklauties sabiedriba, liktu daudziem pierauties un pardomat savu uzvedibu. Bet skolotajs varetu pildit savu darbu un nebut kilnieks valsts pofigiskajai attieksmei, kura vins ir tas pataisits par nerespektejamu apsmieklu.

  40. Dārgie pedagogi! Vai kādreiz esiet palūkojušies savās pasēs? Un salīdzinājuši ar savām Dzimšanas apliecībām? Kā ir rakstīts Jūsu, mūsu VĀRDS UZVĀRDS ? Viss ar lieliem burtiem. Un kā dzimšanas apliecībā? Sākumburts ar lielo un tālāk ar maziem… ir jābūt! Pilsonis? “Latvijas Republikas” vietā ir Latvijas valsts…! Mēs visi esam numurēti kā (govis kūtī)! Tas nozīmē ka mums ir atņemtas jebkuras Cilvēk tiesības un skaitāmies “personas”. Persona ir vergs! Mēs ,mums nezinot, esam pataisīti par VERGIEM ar ierobežotām tiesībām. Un patreiz vaimanājam, sūkstamies..! Mēs esam pilsoņi ar ierobežotām tiesībām. Un kas izdot likumus (viņi paši to neapzinās), ka ir tieši tādi paši Verga dvēseles, kuri sevi uzskata (Dieva vietā). Skriesim atkal vēlēt, varbūt apžēlosies…?! Ko raudi daiļā Staburadze…?

  41. Skolotājam stundā ir daudz kas jāizdara tieši tēmas apguvei, bet, ja katru stundu ar vismaz 2 skolēniem jārisina uzvedības problēmas, tad ne tikai viela buksē, bet arī spēka un enerģijas vairs nav. Mūsdienās noteikti nepieciešams skolotāja palīgs.

  42. Prātīgs raksts. Jācer, ka Šadurskis un Jansons izlasīs …

  43. Galvenais, lai izaugtu īsti zombiki, kam interesē tikai izkauties un strādāt sētnieka darbu. Mums tādi bezsmadzeņu radījumi ir vajadzīgi un izdevīgi. Varēs labāk shēmot, jo debīlie jau nelīdīs mūsu darīšanās.

Draugiem Facebook Twitter Google+