Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

Kā novadu skolās vērtē lēmumu izskaust nelielās vidusskolu klases? (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Ieva Krūmiņa, Augstkalnes vidusskolas direktore: “Lēmumu vērtējam negatīvi, jo tas mūs apdraud. Divus gadus problēmas vēl nebūs, bet tālāk būs grūti. 7. klasē mums šobrīd ir tikai deviņi skolēni. Diez vai 10. klasē spēsim dabūt 12 bērnus. Pats sliktākais ir tas, ka pašvaldībām neļaus finansiāli atbalstīt vidusskolas saglabāšanu. Manuprāt, pašvaldības labprātāk piemaksātu naudu, lai kompensētu kāda skolēna neesamību, nevis maksātu starpnovadu maksājumus vairākiem skolēniem. Ja vidusskolas nebūs, skolēniem būs jāmeklē cita skola citā novadā, jo Tērvetes novadā nav profesionālo izglītības iestāžu. Skaidrs, ka vidusskolas plūsmas zaudēšana diezgan jūtami skars arī mūsu skolotājus. Piemēram, vidusskolas angļu valodas skolotājs strādā tikai vidusskolā, arī bioloģijas, ķīmijas, fizikas priekšmetus pārsvarā māca tikai vidusskolā.”

 

Rudīte Blāze, Sabiles novada vidusskolas direktore: “Mūs šis jautājums skāra jau agrāk. Pēc ilgām sarunām ar pašvaldību, ar vietējiem iedzīvotājiem, ar vecākiem mums bija vienošanās ar pašvaldību par vēl lielāku minimālo skolēnu skaitu, nekā būs tagad – 14 skolēniem. To mums noteica pašvaldība. Pakāpeniski, ņemot vērā esošo infrastruktūru, vecāku darba vietas un no valsts izbraukušo skaitu, skolēnu skaits samazinājās tiktāl, ka vairs nevarējām nokomplektēt klasi. Pirms diviem trim gadiem 10 – 12 skolēnu skaitu mēs varbūt vēl būtu varējuši sasniegt, bet jau tad dzīvojām pēc citiem noteikumiem. Šobrīd mums nav pat to 12 bērnu. Pērn mums bija pēdējā 12. klase, un pašlaik vidusskolas mums vairs nav. Esam jau pieraduši pie domas, ka būsim tikai pamatskola. Nācās atlaist sešus skolotājus, bet tas nenotika vienā dienā un pedagogi tam tika sagatavoti.”

 

Sarmīte Lesčinska, Ciblas vidusskolas direktore: “Mēs puslīdz esam mierā ar pieņemto modeli – vismaz 10 līdz 12 bērnu vidusskolas klasē. Diez vai sagaidīsim ko labāku. Vismaz turpmākos trīs gadus varēsim nokomplektēt vidusskolas klases. To rāda arī mūsu skolēnu skaita grafiks. Kopumā tās līknes ir diezgan vienmērīgas. 2010./2011. mācību gadā bija 136 skolēni, pašlaik ir 129. Esam zaudējuši vien septiņus skolēnus. 2020. gadā prognozējam 126 skolēnus. Pašlaik 10. klasē mācās 15 jaunieši, kas ir labs skaitlis. Savukārt 11. klasē ir tikai desmit skolēnu – tātad esam uz robežas. Sliktākais scenārijs būtu tāds, ka trīs gadus darbojamies un tad sākas problēmas. Labākais iznākums – arī pēc trim gadiem vidusskola turpina pastāvēt.”

 

Inese Mētriņa, Alojas Ausekļa vidusskolas direktore: “Ir diezgan grūti, jo mūsu novadā ir divas vidusskolas. Par to arī pašvaldībai jādomā – jāizdara secinājumi un jāatstāj tikai viena skola. Līkne gan mums ir pozitīva, jo 1. klasē atvērām pat divas paralēlklases, bet pēc diviem gadiem mēs noteikti nesavāksim vidusskolas klasēm prasītos 12 bērnus. Domāju, ka pašvaldībām pašām būtu jātiek galā ar savu izglītības koncepciju. Nav korekti uzspiest noteikumus no augšas. Pērn nespējām savākt 10. klasi, tātad nākamgad vidusskolas izlaiduma nebūs. Skolotāji jau bez darba nepaliks. Vairāk satraucos par valsts un novada politiku. Manuprāt, pilnīgi pietiktu, ja klasē ir arī 10 vai 8 audzēkņi. Kāpēc izvēlēts kritērijs – tieši 12 bērni? Kas to ir izrēķinājis? Ņemot vērā, ka mērķdotācija nosaka skolotāju atalgojumu rēķināt uz 8,5 bērniem, kāpēc pēkšņi ir šie 12 bērni?”

 

UZZIŅA

* No 2016. gada 1. septembra novada izglītības iestādēs 10. klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā.

* Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu, Skrīveru, Stopiņu novadā 10. klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamiem 10. klasē vai 48 skolēniem 10. – 12. klasē kopā.

* Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10. – 12. klasē varēs atvērt arī 10. klasi novada pilsētās – Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā.

* Republikas pilsētās 10. klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ko nozīmē ,lauku izpostīšana,lauksaimniecibā pamatā veidojas lielsaimniecības moderna tehnika ,kalpu skaits krietni samazinās līdz ar to laukos vajaga vairs 2-3% iedzīvotāju,mazpilsētās pilsētu rūpnīcu filiāles bankrotējušas ,lielpilsētās jau pašas rūpnīcas bankrotējušas ,kur nu vēl filiāles , cilvēki samazinās un skolās vairs nav skolēnu, tā ir objektīva parādība ,neviens tīši laukus neposta.

  2. Ja skolēnu nav, vidusskolas ir jāsamazina. Neviens uzņēmējs netur darbinieku, ja nav darba lāgā ko darīt. Kāpēc jātur pustukšas skolas, lai tikai skolotājiem būtu darbs? Privātajā sfērā katra darbinieka lietderība tiek izsvērta līdz maksimumam. Samazinās darba apjoms, tātad kāds darbinieks arī ir jāatlaiž, nevar atļauties turēt darbinieku, lai tik tam būtu darbs. Kāpēc valstij ir tā jādara? Ir jāatzīst, ka bērnu ir mazāk un vidusskolas ir jāsamazina. Mani bērni ir nomainījuši trīs reizes skolu un ir atzinuši, ka labāk ir kad klasē ir 15 klases biedri, nevis 6. Bērni zaudē, ja mācās apvienotajās klasēs, kas pašlaik notiek daudzās lauku skolās, lai tikai skolu saglabātu. Labāk sūtu bērnu 30 km attālā skolā, nekā izkropļotā klasē, kur mācās kopā no 1 līdz 4 klasei. Un tad vēl notiek uz ģimeni spiediens no pašvaldības pārstāvjiem, jo ģimene izvēloties tuvējās pilsētas skolu redz izjauc ciema skolas klasi un ir pagasta nodevēja. Kāpēc ģimenei būtu jāupurē savs bērns mazajai pagasta klasei, ja lielajās pilsētas skolās ir labākas izaugsmes iespējas bērnam. Kāpēc maz tiek šis jautājums apskatīts no šāda viedokļa?

  3. Cik “skaisti” skan “učenes satraukušās”… Ja domā, tad tik dumji nevar spriedelēt… Kas SABILE kādreiz bija par skaistu pilsētu un cik daudz tur bija bērnu!!!!!!!! No visas tuvējās apkārtnes uz vidusskolu plūda skolēni! Visi klusē un pieņem par pašsaprotamu valdības politiku uz lauku iznīcību un no valdības NEVIENS NEUZDROŠINĀS PRASĪT ATBILDĪBU PAR NOTIEKOŠO VALSTĪ!?? Tā vietā, lai liktu valdībai un Saeimai strādāt valsts izaugsmes virzienā, apkarojam viens otru un cenšamies aizbāzt muti tur, kur TO NEVAJAG??????? Pasternaku arī neviens necenšas apklusināt ar to stulbo vāvuļošanu katru dienu, kas beidzas ar vārdiem ATBILDĪBA, LĪDZCIETĪBA GODS… Ja tā sieviete zinātu šo vārdu ĪSTO nozīmi, tad neuzņemtos runāt nekaunīgi sacerēto, smadzenes skalojošo tekstu…Es viņu nelasītu pat par miljonu eiro!!!!!!!! KAUNS!!! “VIENOTĪBAI” KAUNA NAV!!! Vai Pasternaka ARĪ pielīdzina šo imigrantu varzu mūsu tautiešiem-bēgļiem?????????????????? Nonsenss!!!

  4. Jebkurš vadzis reiz lūst.

  5. vai vai kā učenes satraukušās!!!!

  6. kā DZEJNIECE Krivade teica – pizģec !!!
    Atgriezīsimies 17. gadsimtā – 3 ziemas pa 3 mēnešiem katrā
    vietējā draudzes baznīcas skolā !

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (45)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+