Skolotāji konstatē – kritiskām situācijām daudzi nav gatavi 0
Aizvadītās nedēļas satiksmes negadījumu apskatiņu jau gribēju sākt ar optimistisku teikumu – nāves avārijās nav. Bet tad pienāca ziņa.
Smaga avārija sestdien notika Jaunlaicenes pagastā. Viens bojāgājušais, vēl trīs nonākuši slimnīcā ar dažādām traumām. “Audi A6” vadītājs iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar “VW Transporter”. No gūtajām traumām gāja bojā 1959. gadā dzimusi “Audi” pasažiere, bet slimnīcā nogādāts 1976. gadā dzimušais šī auto vadītājs un vēl divi pasažieri – 1983. gadā dzimusi sieviete un 2006. gadā dzimis zēns.
Atkal virziena kontroles zudums, atkal pretējā josla…
Piedevām vēl divi negadījumi, kuros liktenis gan bijis saudzīgāks, bet sižeti draudoši līdzīgi.
Vakar Daugavpils novada Laucesas pagastā uz vietējas nozīmes ceļa 1990. gadā dzimis jaunietis netika galā ar automašīnas “BMW 525” vadību un iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar traktoru, ko vadīja 1979. gadā dzimis vīrietis. Pēc avārijas slimnīcā ar dažādām traumām nogādāts “BMW” vadītājs un pasažieris, 1994. gadā dzimis jaunietis.
Līdzīga avārija ar cietušajiem notikusi arī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, kur uz vietējas nozīmes ceļa 1990. gadā dzimis jaunietis ar automašīnu “Mazda” neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu un auto ieslīdēja pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar pretim braucošo automašīnu “Audi”, ko vadīja 1964. gadā dzimusi sieviete. Pēc negadījuma slimnīcā nācās nogādāt kādu 1941. gadā dzimušu sievieti.
Atkal slideni “vietējas nozīmes” ceļi. Un jaunieši ar niecīgu pieredzi, nepietiekamām iemaņām.
Vai kritiskās situācijās nevarīgi ir tikai jaunie?
Nereti gadās, ka, atceroties Auto akadēmijas ziedu laikus un vērienīgos testus, ko tad rīkojām dažādu autoparku šoferiem, mani kāds lūdz novērtēt viņa braukšanas prasmi. Zīmīgi šoziem bija divi līdzīgi kungi. Abi vecumā starp 30 un 40. Abi labi izglītoti, labi situēti, ar labiem, gandrīz jauniem auto. Visai pašpārliecināti un droši sarunās. Pirmais, statiskais, tā teikt, iespaids – nekāda riska. Atliks vien šo to pieslīpēt. Braucam “Brīvkalnu” trasē. Pirmie apļi – lēni un stabili. Trešais – jau ātrāks. Un tūlīt – dibens pa priekšu… Nekas, nekas, mēģini vēl! Vēl viena rotācija. Un vēl…
Stop! Diagnoze – nekādu profesionālu iemaņu. Primitīvas un aplamas reakcijas uz nelielu un gluži nekaitīgu novirzi no kursa. Šie zēni nav pat dzirdējuši, ka priekšējās un četru riteņu automašīnas pakaļējās ass slīdi instinktīva, strauja gāzes atlaišana (nu ir ziepes, vajag lēnāk!) nelabo, bet padziļina. Tā varēja (un var) stabilizēt vien “klasiku”. Žiguli vai BMW. Pilnpiedziņas “Nissan Qashqai” vai “Toyota Rav4” (arī priekšējās piedziņas auto), jaudīgo mūsdienu dzinēju bremzēti, pārsvarojas uz priekšējiem riteņiem un griežas “pār stūri” vēl vairāk (oversteer).
Stūri, slīdei sākoties, viņi gan griež pareizā virzienā, taču histēriski (piedodiet, kungi) pārcenšas, sapinas savās rokās (pareizi stūrēt gandrīz nevienā autoskolā nemāca). Un iekrīt otrā, pretēja virziena slīdē. Jau praktiski nelabojamā.
Zēni klana galvas. Sola nākamās pāris nedēļas mācīties klasisku stūrēšanu (tam trasi nevajag, vien gribēšanu un neatlaidību), tad atbraukt atkal. Uz ilgāku laiciņu. Arī teoriju paklausīties un pēc tam pavingrot.
Domājat atbrauca? Nē, protams. Atliek vien cerēt, ka nokusīs drīz. Un ka vismaz tik daudz kungi saprata, ka pa ledus ceļu viņiem JĀBRAUC ĻOTI LĒNI!
Kā šoziem vispār klājās mācību trasēs? Ļaužu vairāk, mazāk? Kādi šurp brauc – jauni, veci? Dāmas, kungi? Tā jautāju “Brīvkalnu” saimniekam Jānim Štrausam un kompleksa “333” vadītājam Vladislavam Šlegelmilham. Viņu atbildes līdzīgas, tādēļ apvienoju tās tēzēs.
1. Konkrēta, nevis teorētiska atsevišķu pilsoņu vēlme savas braukšanas iemaņas brīvprātīgi un patstāvīgi uzlabot nav vairojusies (Jānis saka – mazinājusies, Valdis – palikusi nemainīga). Gan vienas, gan otras mācību bāzes galvenie apmeklētāji ir tā sauktie korporatīvie klienti. Darba kolektīvi, kuros kāds ir sadzirdējis aicinājumu pamēģināt (vai pats pamēģinājis) un atzinis to par interesantu un noderīgu. Uzņēmumu vadoņi piekrīt, trases nomu (in-struktoru pakalpojumus – retāk) apmaksā. Tālredzīga, rentabla izvēle.
2. Ļoti maz te jauno. Tieši to, kam slīpējums būtu ļoti vajadzīgs. Ja nu kāds ar vecāku vai draugu sarūpētu dāvanu karti.
3. Kūtri pat tie, kurus šajā virzienā valsts pagrūž ar varu. Soda punktu dzēšanas nodarbības “333” trasē apmeklē daudz mazāks hronisku pārkāpēju skaits nekā CSDD uzaicina.
4. Atturības iemesli? Laikam jau naudas trūkums, pirmkārt. Degviela, trases īre, iespējamie auto defektiņi palielinātas slodzes apstākļos – skarbas ekonomijas apstākļos: atbaidoši. Un skan optimistiskā atruna – ar mani jau nekas nenotiks…
