Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. novembris, 2015
Drukāt

Kā skolu direktori vērtē arodbiedrības lēmumu par pedagogu streiku? (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Inesa Role, Saldus 1. vidusskolas direktore: “Mums streika jautājums nav tik aktuāls, jo mūsu skolā nav arodbiedrības. Domāju, ka 27. novembrī mēs strādāsim. Nav tā, ka es neatbalstu izvirzītās prasības, bet neticu, ka ar vienas dienas streiku var kaut ko panākt. Jāstrādā konstruktīvi un komandā. Citiem noteikti būs atšķirīgs viedoklis, bet no streika bagātāki nekļūsim. Lai varētu kaut ko ieviest un sakārtot algu sistēmā, vispirms jāsakārto skolu tīkls. Cik rentablas ir skolas? Cik tas maksā valstij? Tikai tad varētu runāt par skolotāju atalgojumu.”

 

Andris Dzenis, Valdemārpils vidusskolas direktors: “Oficiāls kolektīva lēmums vēl jāpieņem, bet katrā ziņā tas būs skolas kopējais lēmums, ko es respektēšu. Ja skolas kolektīvs lems par piedalīšanos streikā, tad mācību process, visticamāk, nenotiks. Kā pedagogs arodbiedrības lēmumu par streiku es atbalstu, kaut gan vienmēr esmu bijis par to, ka jāmēģina rast risinājums kompromisu ceļā. Varbūt beidzot jāpieņem kādi kardinālāki risinājumi. Būsim godīgi, pedagogu atalgojums nav adekvāts tam, ko sabiedrība pieprasa no skolām un kas ir arī mūsu pienākumos. Pienākumi un atbildība ir augusi, bet atalgojums – ne.”

 

Velga Mālkalne, Smiltenes ģimnāzijas direktore: “Ja mani darbinieki vēlēsies izmantot iespēju, lai ar streiku paustu savu attieksmi, šķēršļus tam es nelikšu. Pārāk ilgi esam gaidījuši, ka kaut kas mainīsies. Arī pati atbalstu lēmumu par streikošanu. Grūti teikt, vai kaut ko izdosies mainīt, bet varbūt beidzot ir pienācis laiks parādīt, ka ar skolotājiem ir jārēķinās un ka izglītība ir svarīga nozare valstī. Skola un izglītība ir tā nozare, kas kompensē visus smagos sociālos triecienus. Tik skarbi kā “Lufthansas” darbinieki mēs droši vien nestreikosim – skolotājs jau saprot, ka iegriež bērnam. Tādi mēs esam – humāni, ar nazi negriežam, bet varbūt kādreiz vajadzētu.”

 

Juris Iesalnieks, Līvānu 1. vidusskolas direktors: “Solidarizēsimies ar visiem Latvijas pedagogiem. Ja visi tā lēmuši, mēs nebūsim atkritēji. Lēmumu par streiku es atbalstu. Ir pāragri spriest, vai ar to kaut ko izdosies panākt. Mūsu valstī vispār ar visām dziedošajām revolūcijām grūti kaut ko panākt. Sajūtas šobrīd – valsts svētku priekšvakarā – nav tās labākās, jo jāiet streikot. Jābrauc pamācīties pie igauņu kolēģiem, kuriem izdevies sakārtot atalgojuma sistēmu. Nedzirdam, ka tur kāds skrien streikot un sūdzēties, ka slikta alga. Vai tad tik mazā valstī, ar tik mazu iedzīvotāju skaitu nevaram sakārtot atalgojuma sistēmu? Jauno moduli muļļājam un cilājam, bet rezultāta nekāda! Kaut kādiem protestiem un cīņai ir jābūt, un tas būtu jāatbalsta. Ja valdība mūs nedzird, tad šāds brīdinājuma streiks ir pareizs lēmums. Jā, pazaudēsim dažus eiro, bet, iespējams, vēlāk kaut ko no tā iegūsim.”

 

Ilona Bergmane, Teikas vidusskolas direktore: “Pašiem arodbiedrības biedriem īsti nav skaidrs, ko prasīt, pret ko protestēt. Primāri esmu ieinteresēta, lai sakārtotu skolotāju algu jautājumu, lai manas skolas skolotāji algas nezaudētu. No otras puses, mani satrauc, kas notiks ar mācību procesu streika dienā. Neesmu gan vēl informēta par LIZDA pieeju šim jautājumam. Manuprāt, varētu būt kāds limitēts cilvēku skaits, kas piedalās streikā. Nekad neesmu bijusi pret streiku kā metodi cīņai par tiesībām un situācijas uzlabošanu, bet šajā gadījumā esmu neitrālā pozīcijā – līdz uzzināšu, kāds ir šī streika mērķis un ko tieši vēlas panākt: vai vienkārši par algām vai vēl par citām sasāpējušām problēmām.”

 

UZZIŅA

* Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 27. novembrī rīkotais streiks būs trešā LIZDA rīkota šāda veida protesta akcija.

* 1994. gada decembrī notika skolotāju streiks un ielu gājiens Rīgā ar prasību sākt izglītības darbinieku algu reformu un noteikt darba samaksas kārtību. Pedagogi streikoja piecas dienas – pirmajā dienā piedalījās 73% skolu. Akcijas laikā panākts, ka algas palielinātas vidēji par 16%.

* Streikā 1999. gada novembrī piedalījās 31,4 tūkstoši izglītības darbinieku. Prasība bija algas pietuvināt divām minimālajām mēnešalgām. Tas bija pirmais streiks Latvijā, kas norisinājās saskaņā ar pieņemto Streiku likumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kādi tie skolotāji nesaprotoši! Nauda vajadzīga islāmistu bēgļiem.Izplānoti jau 16000000 kā tos apgūt.Saraksti sadalei apstiprināti! Bet šiem nav kauna -bļaustās te,neļauj strādāt!

  2. Kas nekaiš Rolei ar viņas direktores algu gvelzt dumjības!!! Kad šī gudriniece Saldus 1.vidusskolu padarīs rentanblu??? Viņa ļoti labi zin, kas vēl papildus jādara KATRAM skolotājam un ZIN, ka par to nemaksā… Bet jebkurš darbs prasa papildus laiku, lai to izdarītu… Tas papildus laiks ir savā jau sastādītajā dienas grafikā JĀATROD….Pedagoģiskās sēdes, metodiskās apvienības sēdes u.c svarīgas sanāksmes visus gadus ir notikušas un NOTIEK ārpus darba laika un par to NETIEK MAKSĀTS…. KO GALU GALĀ GRIBAT NO SKOLOTĀJA???? Nedod dievs, ja skolotājam ir ģimene un SAVI bērni…Skolotājs laikam NAV cilvēks!???????????????????????? Un tas vēl NAV viss………………

  3. ................... Atbildēt

    paveiktos pienākumus

  4. Varbūt vienreiz beigsim te dzīt demagoģiju un skaldīt matus, par ko skolā maksā un par ko nē .Nezinu, kurš bija tas gudrinieks, kurš izdomāja, ka skolotājam ir jāmaksā par katru viņa darbību: par burtnīcu labošanu, par ekskursijās braukšanu, par… Nepareiza jau ir pati pieeja. Ir jābūt pamatsamaksai par padarīto darbu kopumā, veicot piemaksas par darba kvalitāti un apjomu. Un punkts! Kurš jūtas neapmierināts vai netiek galā ar pienākumiem, lai neiet par skolotāju. Iedomājaties tagad policistu vai
    kādu valsts ierēdni, kurš sadala savus pienākumus sastāvdaļās un tikai to vien dara, kā prasa lielāku samaksu par katru atsevišķu darbību, ko viņš paveicis. Kaut kāds absurds, kas tagad notiek! Skolotāju darbu pazīstam, jo visi skolā esam gājuši, bet kūdīšanai pakļaujas cilvēki bez kritiskās domāšanas un psiholoģijas zināšanām. Kaimiņvalsts pieredze liecina, ka kūdīšanai samērā viegli pakļaujas ļoti lielas cilvēku masas un diemžēl arī labi izglītoti cilvēki, pedagogus ieskaitot.

  5. ja PSRS poļitrukus esam pielaiduši pie stūres un tas notiek MIERĪGI jau 25 gadus visās jomās. Skatos un klasos, ka arī daudziem jauniešiem domāšana ne ar ko neatšķiras no psrs laika domāšanas. Arodbiedrība skolā ir ļoti laba lieta, jo pasargā skolotājus no despotiskiem, bieži vien ļoti nekompetentiem un “draugu” pulciņu izveidojušiem direktoriem, kuri godprātīgi nevada skolas darbu, bet rada liekas problēmas, esot garastāvokļa cilvēki. Skolas darbs ir morāliski grūts, saspringts un nedod dievs, ja direktors nodarbojas ar savu padoto neieredzēšanu un piesiešanos…. Arodbiedrība tomēr ir jārespektē arī viņam…( pats to esmu pieredzējis savā skolotāja darba mūžā, kad tīši diskriminēja. Arodbiedrības vadība šo procesu pārtrauca, palūdzot direktoru aiziet). Pedagogi nav tik dumji, lai viņus ne no šā vai tā varētu sakūdīt pret valdību!?? Ir jautājums: KAD SKOLOTĀJAM SAMAKSĀS PAR DARBU??? Te jau nav runa par kontaktstundām vien!?? Vai jums zināms, CIK darbu ir jāpaveic SABIEDRISKĀ KĀRTĀ VĒL JOPOJĀM, PAR KO NEMAKSĀ PILNĪGI NEKO???? Tā ir vēl viena slodze klāt!!!!!!!!!!!!!!! Lūdz nenodarbojieties ar demagoģiju, nezinot skolas darba specifiku!!!

  6. to ne skolotājs... Atbildēt

    Tavu jautājumu var apskatīt arī no otras puses! Paldies Dievam, ka Saldus 1. vidusskolā vēl nav tādas arodbiedrības, nekāda milzīga nelaime, kā redzi, nav notikusi. PSRS poļitruku metodes, kas padomju laika skolās bija ļoti augstā līmenī, arī šodien nav aizmirstas un, domājams, caur LIZDA nereti tiek izmantotas pedagogu kūdīšanai pret valdību. Jo redzot vecišķās sejas šīs arodbiedrības spicē, nav grūti iedomāties, ka vēl daudziem tās locekļiem galvās ir vecā, padomju laiku pārliecība un domāšana. Redzams, ka tā diemžēl nemainās tik ātri arī tev, kaut arī ir nodzīvoti 25 gadi citā sistēmā. Protams, ārēji tas viss tik piesegts kā cīņa par lielākām algām.

  7. ne skolotājs,bet vēlos dzīvot Latvijā Atbildēt

    Kāpēc Saldus 1. vidusskolā nav arodbiedrības ?? Domāju – skaidrs…
    Ja Inesa Role zina, ka Saldus 1. vidusskola nav rentabla – kad viņa
    ķersies beidzot klāt pie risināšanas ?
    KAD ? KAD ?
    25 gadi pagājuši,bet no Sūnu ciema nav laukā ne par milimetru !!
    PSRS poļitruku metodes gan nav aizmirstas lai “aizbāztu mutes”.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+