Foto – LETA

Kā skolu direktori vērtē arodbiedrības lēmumu par pedagogu streiku? 7

Inesa Role, Saldus 1. vidusskolas direktore: “Mums streika jautājums nav tik aktuāls, jo mūsu skolā nav arodbiedrības. Domāju, ka 27. novembrī mēs strādāsim. Nav tā, ka es neatbalstu izvirzītās prasības, bet neticu, ka ar vienas dienas streiku var kaut ko panākt. Jāstrādā konstruktīvi un komandā. Citiem noteikti būs atšķirīgs viedoklis, bet no streika bagātāki nekļūsim. Lai varētu kaut ko ieviest un sakārtot algu sistēmā, vispirms jāsakārto skolu tīkls. Cik rentablas ir skolas? Cik tas maksā valstij? Tikai tad varētu runāt par skolotāju atalgojumu.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Andris Dzenis, Valdemārpils vidusskolas direktors: “Oficiāls kolektīva lēmums vēl jāpieņem, bet katrā ziņā tas būs skolas kopējais lēmums, ko es respektēšu. Ja skolas kolektīvs lems par piedalīšanos streikā, tad mācību process, visticamāk, nenotiks. Kā pedagogs arodbiedrības lēmumu par streiku es atbalstu, kaut gan vienmēr esmu bijis par to, ka jāmēģina rast risinājums kompromisu ceļā. Varbūt beidzot jāpieņem kādi kardinālāki risinājumi. Būsim godīgi, pedagogu atalgojums nav adekvāts tam, ko sabiedrība pieprasa no skolām un kas ir arī mūsu pienākumos. Pienākumi un atbildība ir augusi, bet atalgojums – ne.”

Velga Mālkalne, Smiltenes ģimnāzijas direktore: “Ja mani darbinieki vēlēsies izmantot iespēju, lai ar streiku paustu savu attieksmi, šķēršļus tam es nelikšu. Pārāk ilgi esam gaidījuši, ka kaut kas mainīsies. Arī pati atbalstu lēmumu par streikošanu. Grūti teikt, vai kaut ko izdosies mainīt, bet varbūt beidzot ir pienācis laiks parādīt, ka ar skolotājiem ir jārēķinās un ka izglītība ir svarīga nozare valstī. Skola un izglītība ir tā nozare, kas kompensē visus smagos sociālos triecienus. Tik skarbi kā “Lufthansas” darbinieki mēs droši vien nestreikosim – skolotājs jau saprot, ka iegriež bērnam. Tādi mēs esam – humāni, ar nazi negriežam, bet varbūt kādreiz vajadzētu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Juris Iesalnieks, Līvānu 1. vidusskolas direktors: “Solidarizēsimies ar visiem Latvijas pedagogiem. Ja visi tā lēmuši, mēs nebūsim atkritēji. Lēmumu par streiku es atbalstu. Ir pāragri spriest, vai ar to kaut ko izdosies panākt. Mūsu valstī vispār ar visām dziedošajām revolūcijām grūti kaut ko panākt. Sajūtas šobrīd – valsts svētku priekšvakarā – nav tās labākās, jo jāiet streikot. Jābrauc pamācīties pie igauņu kolēģiem, kuriem izdevies sakārtot atalgojuma sistēmu. Nedzirdam, ka tur kāds skrien streikot un sūdzēties, ka slikta alga. Vai tad tik mazā valstī, ar tik mazu iedzīvotāju skaitu nevaram sakārtot atalgojuma sistēmu? Jauno moduli muļļājam un cilājam, bet rezultāta nekāda! Kaut kādiem protestiem un cīņai ir jābūt, un tas būtu jāatbalsta. Ja valdība mūs nedzird, tad šāds brīdinājuma streiks ir pareizs lēmums. Jā, pazaudēsim dažus eiro, bet, iespējams, vēlāk kaut ko no tā iegūsim.”

Ilona Bergmane, Teikas vidusskolas direktore: “Pašiem arodbiedrības biedriem īsti nav skaidrs, ko prasīt, pret ko protestēt. Primāri esmu ieinteresēta, lai sakārtotu skolotāju algu jautājumu, lai manas skolas skolotāji algas nezaudētu. No otras puses, mani satrauc, kas notiks ar mācību procesu streika dienā. Neesmu gan vēl informēta par LIZDA pieeju šim jautājumam. Manuprāt, varētu būt kāds limitēts cilvēku skaits, kas piedalās streikā. Nekad neesmu bijusi pret streiku kā metodi cīņai par tiesībām un situācijas uzlabošanu, bet šajā gadījumā esmu neitrālā pozīcijā – līdz uzzināšu, kāds ir šī streika mērķis un ko tieši vēlas panākt: vai vienkārši par algām vai vēl par citām sasāpējušām problēmām.”

UZZIŅA

* Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 27. novembrī rīkotais streiks būs trešā LIZDA rīkota šāda veida protesta akcija.

* 1994. gada decembrī notika skolotāju streiks un ielu gājiens Rīgā ar prasību sākt izglītības darbinieku algu reformu un noteikt darba samaksas kārtību. Pedagogi streikoja piecas dienas – pirmajā dienā piedalījās 73% skolu. Akcijas laikā panākts, ka algas palielinātas vidēji par 16%.

* Streikā 1999. gada novembrī piedalījās 31,4 tūkstoši izglītības darbinieku. Prasība bija algas pietuvināt divām minimālajām mēnešalgām. Tas bija pirmais streiks Latvijā, kas norisinājās saskaņā ar pieņemto Streiku likumu.