Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. novembris, 2013
Drukāt

Skolotāji sāk gatavoties streikam (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ņemot vērā to, ka politiķu vidū Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasība par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu līdz 310 latiem no nākamā gada septembra neguva atbalstu, pedagogi sāk gatavošanos streikam, šodien žurnālistiem sacīja LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.

Viņa norādīja, ka streiks būs galējais līdzeklis, ja netiks panākta pozitīva virzība prasību izpildē. Ir izstrādāts konkrēts LIZDA aktivitāšu plāns, lai panāktu arodbiedrības prasību izpildi. Mikiško teica, ka pirmais solis ir vēstules izplatīšana ar arodbiedrības prasībām Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimai un Finanšu ministrijai.

Mikiško arī sacīja, ka jautājums par pedagogu algu palielināšanu līdz 310 latiem vairs nav aktuāls un šāda palielinājuma dēļ pedagogi streikā neizies. “310 latu periods ir beidzies, viss. Tas bija uz 2014.gada budžetu, kad mēs prasījām, lūdzu, iekļaujiet 2014.gada budžetā 310 jeb 10% palielinājumu, bet mums iedeva tikai 5%. Līdz ar to vienošanās pilnībā nav izpildīta un mēs sākam jaunu dzīvi. Budžets ir pieņemts bez prasītā palielinājuma, vilciens ir aizgājis. Ja mēs tagad prasīsim 310 latus, tas jau būs muļķīgi – iziet streikā par 15 latiem. Nē, viss, tādas runas ir beigušās, un meklējam citu variantu,” sacīja Mikiško.

Pedagogi par prasību izvirza sākt darbu pie pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveides, lai novērstu nevienlīdzību atalgojumā, tajā ietverot gan mazo lauku skolu jautājumu, gan arī pedagogu kvalitātes pakāpes. Tāpat pedagogi vēlas, lai tiktu izstrādāts visu līmeņu pedagogu darba algu palielināšanas grafiks, katru gadu nodrošinot 10% pieaugumu, līdz tiek sasniegts tāds atalgojums kā vidējais Eiropas Savienībā.

Vēl viena no izvirzītajām prasībām ir parakstīt memorandu par akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksas pārskatīšanu, kas jau ilgstoši netiekot darīts. Tāpat arodbiedrība vēlas, lai koncepcijā par izdienas pensiju piešķiršanu tiktu iekļauti sporta pedagogi, speciālās izglītības un pirmsskolas izglītības pedagogi. Mikiško sacīja, ka “šie ir četri lieli punkti, kas aptver tos jautājumus, par ko mēs protestējam”.

Mikiško nevarēja pateikt konkrētu datumu, kad streiks varētu notikt, bet šogad nekādi piketi vai gājieni nav plānoti. Tam neesot jēgas, jo budžets tikai šonakt pieņemts. Taču pedagogi ir gatavi izmantot visas iespējamās protesta formas nākamajā gadā.

Arodbiedrības vadītāja pieļauj, ka varētu būt veiksmīga sadarbība prasību izpildē un streiks nemaz nebūs nepieciešams.

Viņa izteica arī kritiku par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Šodien sēdē izskanējis arī viedoklis, vai nevajadzētu prasīt izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) atkāpšanos, kurš to būtu pelnījis. Mikiško gan atzina, “jo biežāk mainīsim ministru, jo mazāk ko sasniegsim”. Pedagogu vidū esot neapmierinātība ar ministrijas darbu.

Ar šodienas valdes sēdi esot sākta gatavošanās streikam, taču līdz tam paredzētas vēl daudzas citas aktivitātes. Viena no aktivitātēm – dalība no šā gada 5.oktobra līdz nākamā gada 5.oktobrim Pasaules Izglītības darbinieku arodbiedrības un Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības izsludinātajā akcijā “Vienoti kvalitatīvai izglītībai”, kurā LIZDA iecerējusi konkrētus pasākumus.

Otrs lielais pasākums ir Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanu kampaņa, kura laikā tikt runāts ar deputātu kandidātiem, aktivitātes plānotas arī pirmsvēlēšanu periodā. Paredzēti arī semināri un diskusijas ar visām sabiedrības grupām, lai skaidrotu pedagogu prasības un to pamatotību.

Šodien arodbiedrības valdes ārkārtas sēdē tika vērtēti sarunu rezultāti ar politiķiem pedagogu algu palielināšanas jautājumā, kā arī lemts par turpmākajām arodbiedrības aktivitātēm savu prasību īstenošanā.

Prasīto 310 latu vietā pedagogiem nemainīgi tika piedāvāti 295 lati par likmi no nākamā gada septembra, kas viņus neapmierināja.

Kā ziņots, LIZDA padome oktobra vidū vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība atkārtoti izvirzīja prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Savukārt 24.oktobrī piketā pie Saeimas bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Mikiško iepriekš norādīja, ka šis ir pirmais solis un sākums protesta akcijām. Nākamais solis varētu būt streiks. Viņasprāt, politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet reālajā dzīvē pedagogiem algas tomēr nepalielinās. Viņa uzskata, ka nevar runāt par pārmaiņām un kvalitāti, ja tam neatvēl naudu. Mikiško sacīja, ka pedagogi ir gatavi reformām un pārmaiņām, taču akcentēja, ka mūsu pedagogiem ir zemākā alga Eiropā. Viņa izteicās, ka Latvija ir tuvu tam, lai zemo algu un skolotāju pārslodzes dēļ zaudētu izglītības kvalitāti.

Izglītības un zinātnes ministrs Dombrovskis iepriekš sacīja, ka pašreizējā budžetā nav finansējuma, lai palielinātu pedagogu zemāko likmi līdz 310 latiem. Viņaprāt, uz 310 latiem par likmi pedagogi varētu cerēt 2015.gadā, jo ministrija ir sagatavojusi strukturālo reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. man likumprodžekts padomā – izglītība ar garantiju. iesākumā vismaz pirmās 4÷7 klases. galu galos, izglītību retāk par kurpēm vai pletīzeri iegādājās un ne uz pāra gadiem, bet uz mūžu. garantija izpaužas tā – ja kāds ar 2 vai 3 augstajām izglītībām nezina to, ko māca līdz 5. klasei un tā nezināšana viņam traucē darbā, viņu par baltu velti «pārmāca» un skola maksā skādi par atraušanu no ražošanas un savukārt atvelk no konkrēto tautas saimniecības speciālistu skolotājiem algām un / vai pensijām.

Draugiem Facebook Twitter Google+