Skolotāji veidos “ideju banku” internetā 0
Ārvalstu latviešu skolu skolotāju seminārā Bradfordā skolotāji vienojušies izveidot Izglītības komiteju, kā arī “ideju bankas” izveidi interneta mājaslapā, kur skolotāji no dažādajām skolā varētu dalīties un apmainīties ar mācību materiāliem.
Kā aģentūru LETA informēja Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) pārstāve Terēze Bogdanova, Bradfordā pulcējās 39 skolotāji no latviešu skoliņām Lielbritānijā un Īrijā uz LNPL organizēto izglītības darbinieku semināru.
Semināra dalībnieki pārstāvēja skolas no Bostonas, Bradfordas, Dublinas, Korkas, Lesteres, Limerikas, Londonas, Longfordas, Mančesteras, Mansfīldas, Mejo, Northamptonas, Pīterboro, Sauthemptonas un Svonsijas.
Seminārā piedalījās arī aicinātie viesi – Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Eiropas latviešu apvienības Izglītības referente Daina Grase, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Ruta Klimkāne, Latvijas vēstniecības Lielbritānijā otrais sekretārs Mārtiņš Pundors, LNPL priekšsēdētāja Lilija Zobens, “Baltic Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un “Anglo Baltic News’ galvenā redaktore Dace Gaile.
Semināru rīkoja LNPL ar Izglītības nozares vadītāju Māri Pūli priekšgalā. Viņš, atklājot semināru, teica, ka tik daudz skoliņu darbinieku ir sanākuši kopā strādāt par labu latviešu bērniem ārzemēs. Tas apstiprina to, cik latviešu valodas un tradīciju saglābšana ir svarīga aizbraukušajiem latviešiem. Semināru dalībniekus sveica Bradfordas latviešu skoliņas “Saulespuķe” bērni ar deklamācijām, dziesmu un pašdarinātām dzijas saulespuķītēm visiem viesiem.
Skolu prezentācijās tika parādīta to daudzveidība un dažādība. Skolas pārstāvji pastāstīja par saviem mērķiem, mācību programmām. Skolotāji kā galvenās problēmas skolu darbībai nosauca nepietiekamo finansējumu skolu darbības nodrošināšanai, kā arī mācību materiālu un telpu trūkumu.
Klimkāne un Dalbiņa dalībniekus iepazīstināja ar Latviešu valodas aģentūras darbību un iespējamo atbalstu latviešu skolām ārzemēs. Grase dalījās savā pieredzē, veidojot Briseles latviešu skolas mācību programmu.
Pēc tam semināra dalībniekiem bija iespēja iesaistīties aktīvā domu un pieredzes apmaiņā, kopīgi strādājot darba grupās un izveidojot savu ideālo latviešu diasporas skoliņu. Katras grupas prezentācija ietvēra aktuālos jautājumus un problēmas, taču netrūka arī radošās pieejas, dziesmu un humora izjūtas.
Semināra otrajā dienā delegāti izrunāja galvenos punktus, ko attīstīt tālāk, tostarp arī Izglītības komitejas veidošanu, kā arī “ideju bankas” izveidi interneta mājaslapā, kur skolotāji no dažādajām skolā varētu dalīties un apmainīties ar mācību materiāliem.
Pārrunājot ar vairākiem semināru dalībniekiem aizvadītās divas dienas, var secināt, ka šī tikšanās ir bijusi ļoti vērtīga un sanāksmes mērķis ir sasniegts. Pats svarīgākais, šķiet, bija dotā iespējā satikties ar citu skolu darbiniekiem un apmainīties idejām.
“Seminārā esmu smēlusies idejas, kuras var būt vērtīgas un vajadzīgas latviešu skolai Londonā un ar kurām es noteikti dalīšos ar skolotājiem un vecākiem, un tad tās pārrunāsim kopīgi. Man ļoti patika Briseles latviešu skolas atskaite, jo varēja daudz mācīties par šīs skolas struktūru un mērķi un kā tas viss ir apvienots. Viņu piemērs ļoti daudz palīdzēja,” stāsta Londonas latviešu skolas skolotāja Avita O’Donnella.
Bradfordas latviešu skoliņas “Saulesspuķe” skolotāja Gita Robalde atzina, ka viņas lielākais ieguvums un atklājums pašai sev bijis Latviešu valodas aģentūras prezentācija. “Es tiešām nebiju pamanījusi informāciju, ko viņi dod mums, un to es tagad pētīšu,” solīja skolotāja.
