Skolotājiem nepaguva pajautāt… IZM mērķis esot izveidot organizāciju, kas tai “ēdīs no rokas” 3
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi stiprināt profesionālās skolotāju organizācijas, lai ar laiku tās spētu izveidot jumta organizāciju, kas uzņemtos dažādus pienākumus. Taču, kā vajadzētu notikt šai stiprināšanai un vai vispār šāda jumta organizācija vajadzīga, IZM ar skolotājiem nav apspriedusi.
Pirms dažām nedēļām, kad valdība apstiprināja IZM plānu par skolotāju izglītības restartu, cita starpā izskanēja, ka Latvijā būtu jābūt spēcīgai skolotāju profesionālajai organizācijai. Kaut informatīvajā ziņojumā par pedagogu izglītību bija minēts, ka šai organizācijai jātop “no apakšas uz augšu”, tātad tā būtu jāveido pašiem skolotājiem, vispirms Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, bet nu arī citas organizācijas izsaka aizdomas, ka IZM vēloties, lai rastos kāda tai padevīga kabatas organizācija.
Iemesli, kāpēc šādas aizdomas radušās, ir vairāki. Pirmkārt, skolotāju profesionālās organizācijas jau darbojas, taču tās līdz šim nav manījušas, ka IZM tās censtos īpaši stiprināt. IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa teic, ka nākotnē tas mainīsies. Viens no veidiem, kā stiprināt pedagogu profesionālās organizācijas, būšot viņu iesaistīšana jauno skolotāju izglītības programmu izstrādē. A. Kiopa uzsver: ir svarīgi, lai Latvijā būtu spēcīgas skolotāju profesionālās organizācijas, kas “uzturētu skolotāju profesionālo standartu”, nevis tikai politiski orientētas vai arodbiedrību tipa organizācijas.
Otrkārt, IZM pārstāvji esošajām organizācijām nav vaicājuši, kādas būtu to iespējas uzņemties plašākas funkcijas un vai tās varētu un vēlētos apvienoties spēcīgākā organizācijā. Piemēram, Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns sacīja, ka viņam pat nav viedokļa par spēcīgas skolotāju organizācijas nepieciešamību, jo neko daudz par šo ideju nav dzirdējis. A. Kiopa skaidro: apspriesties ar skolotājiem IZM gluži vienkārši nav paguvusi, jo vienlaikus bija jārisina daudzi jautājumi, turklāt ideja par šādas organizācijas nepieciešamību parādījusies tikai nesen, spriežot par to, kā restartēt skolotāju izglītību.
Jāpiebilst, ka Latvijā jau darbojas profesionāla skolotāju organizācija, kurā deleģēti pārstāvji no citām, mazākām organizācijām. Tā ir Pedagogu dome, kuras valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks stāsta: organizācija varētu uzņemties plašākas funkcijas, nekā veikusi līdz šim. Pagaidām gan domes aktivitāte līdzekļu trūkuma dēļ ir ierobežota. Proti, domei nav neviena algota darbinieka. Arī V. Klišāns cer: ja būs liela jumta organizācija, skolotāju biedrībām vairs nenāksies no savām biedra naudām algot, piemēram, grāmatvedi gada pārskata iesniegšanai.
Ne pedagogu domē, ne citās skolotāju organizācijās par to, vai būtu nepieciešama organizācija, kas apvienotu visus pedagogus, nav spriests. “Veids, kādā IZM ir sākusi runāt par šo jauno organizāciju, rada diezgan nepatīkamus simptomus. Rodas aizdomas, ka esošās pedagogu organizācijas ministriju neinteresē. Tai vajag kādu organizāciju, kas pilnībā atbalstītu visu, ko IZM dara, un ēstu tai no rokas,” teic A. Mūrnieks. Viņš gan piebilst: nav tā, ka IZM pārstāvji vispār neapspriestu izglītības jomas aktualitātes ar domes pārstāvjiem. Apspriež, taču tikai pēc pašas domes iniciatīvas.
Sagaidāms, ka arī par skolotāju sertifikāciju, kas IZM ieskatā varētu būt viens no jaunās skolotāju profesionālās organizācijas uzdevumiem, vēl varētu būt gana daudz strīdu. A. Mūrnieks uzskata, ka tai ir jēga tikai tad, ja ievieš jauno skolotāju rezidentūru. Tas nozīmē, ka par pilntiesīgu skolotāju augstskolas absolvents kļūtu tikai tad, ja kādu laiku būtu pastrādājis skolā. “Ja sertifikātu iegūst uzreiz pēc tam, kad saņemts augstskolas diploms, sertificēšana būs mākslīgs process bez reāla seguma,” tā A. Mūrnieks. Turklāt skolotāju profesionālo varēšanu ir iespējams novērtēt arī pašās skolās.
A. Kiopa gan sola: sertifikācija tiks ieviesta vien tad, ja to vēlēsies paši skolotāji. Tomēr viņa piebilst: “Ir svarīgi zināt, kam uzticam savus bērnus. Diez vai pietiek tikai ar to, ka cilvēks pabeidzis pedagoģisko izglītības programmu.”
V. Klišāns toties norāda: ja būs jauna skolotāju organizācija, būtu labi, ja tā piešķirtu pedagogiem kvalifikācijas pakāpes, kas tagad atstāts tikai skolas vadības ziņā.
Kādas funkcijas valdība gribētu uzticēt skolotāju organizācijai?
Izstrādāt pedagogu kvalifikācijas un sasniegumu novērtēšanas un sertificēšanas sistēmu.
Veidot un atjaunināt pedagogu reģistru (Valsts izglītības informācijas sistēmā pašreiz tiek reģistrēti tikai aktīvi nodarbinātie).
Piedalīties skolotāja profesijas standarta aktualizēšanā, citu izglītības jomas profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādē un aktualizēšanā.
Diagnosticēt un vērtēt profesionālās kompetences, kā arī atzīt profesionālo pilnveidi.
Uzmanīt darba tirgus dinamiku un prognozēt pedagogu pieprasījumu.
Plānot profesijas attīstību, piesaistot starptautiskus ekspertus un pedagoģijas zinātnes pārstāvjus.
Izstrādāt pedagoga profesionālās ētikas kodeksu un piedalīties izglītības iestādes vadītāju ētikas kodeksa izstrādē.
Veidot izglītības nozares stratēģisko komunikāciju, lai celtu pedagoga profesijas prestižu.
Sniegt metodisko atbalstu un nodrošināt ar metodiskajiem resursiem.
Sniegt ieteikumus pedagoģijas studiju programmu satura pilnveidošanai.
Piedalīties pedagoģijas studiju programmu licencēšanā un akreditācijā.
Koordinēt tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.
