Skolotājiem pagaidām nav skaidrs, ko no viņiem grib
 0

Jūnija beigās varētu būt skaidrs, kādas konkrēti reformas skolās piedāvās Roberta Ķīļa vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). 28. jūnijā ar konkrētu reformu piedāvājumu klajā nāks darba grupas, kas strādā pie pārmaiņām mācību saturā un mācību procesa organizācijā.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

To solīja ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga sanāksmē, kas bija veltīta pedagogu konkurētspējas celšanai.

Sanāksme atklāja, ka par izglītību atbildīgajām amatpersonām, ekspertiem un skolotājiem atšķiras uzskati par to, kādas pārmaiņas nepieciešamas skolā. Piemēram, eksperti daudz runāja par vecāku iesaisti skolas darbā, bet kāda skolotāja atzinās, ka “jo enerģiskāki vecāki, jo lielāks drauds”. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete ieteica baidīties nevis no enerģiskiem vecākiem, bet gan no tiem, kuri ir hiperaktīvi un negatīvi noskaņoti.

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Vanaga sacīja, ka vecākiem skolās nevajadzētu būt kā vagariem un konfrontēt ar skolotājiem, veidojot pozitīvu sadarbību. Projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja Evija Papule norādīja, ka vecāku sapulcēs skolotājiem ar vecākiem vajadzētu runāt kā ar partneriem, nevis tāpat kā ar skolēniem.

 

Skolotāji arī norādīja, ka sadarbība ar vecākiem nav viņu tiešais darba pienākums. Ja skolotājiem par to maksātu un viņiem izdotos veidot kontaktus ar vecākiem, nestrādājot pāri darba laikam, viņi to labprāt darītu. I. Vanaga solīja, ka IZM šobrīd strādā pie tā, lai skolotājiem samaksātu par visu, ko viņi dara.

 

Nav jau gan runa tikai par samaksu, iebilda pedagogi, bet par to, ka nav skaidrs, kāda tad ir pedagogu galvenā misija šodien – vai tikai “izņemt vielu”. Arī “Iespējamās misijas” programmas attīstības vadītāja Zane Oliņa atzina, ka “būtiski nacionālā līmenī definēt, ko mēs gaidām no skolas”. Jāapzinās, ka ne jau IZM jābūt skolu darba pasūtītājam, bet gan sabiedrībai. Turklāt skolas nevarot strādāt apstākļos, kad “katrs no skolas prasa kaut ko citu”. Vecāku vēlmes par to, kādai skolai jābūt, ir ļoti dažādas. Lai varētu īstenot vairāk vecāku vēlmes, skolām svarīgi kļūt autonomām, jo tad tās vairāk varēs pašas noteikt savu darba stilu. Arī skolotāja darba aprakstā nekad nebūs iespējams centralizēti uzskaitīt visu, ko skolotājam var nākties darīt, jo katrā skolā dar-
ba pienākumi var būt atšķirīgi.

IZM un izglītības ministrs uzskata, ka reformas izglītībā nepieciešamas, jo izglītības kvalitāte mūsu valstī nav pietiekami augsta un to apliecina arī starptautiskie salīdzinošie pētījumi, savukārt liela daļa E. Papules vadītā projekta ietvaros aptaujāto skolotāju uzskata, ka ar izglītības kvalitāti viss ir kārtībā.

Reklāma
Reklāma

Arī Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas rektore Dace Markuss uzskata, ka skolēnu zināšanas ir labas, vienīgā problēma, ka tās esot atrautas no reālās dzīves. Skolotāji vēloties īstenot reformas, taču viņiem neesot spēka to paveikt, jo “nevar prasīt no novārguša organisma, lai tas rod papildu spēkus”. Kaut gan iepriekš bija iecerēts sanāksmē runāt arī par konkurētspējas sasaisti ar lielāku skolotāju algu, diskusijai par šo tēmu nepietika laika.