Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. decembris, 2014
Drukāt

Skolotājiem solījumi apnikuši (19)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Streiku, streiku!” sauca aptuveni tūkstotis pedagogu, kuri vakar pulcējās piketā pie Saeimas nama un kuriem kārtējo reizi nācās tikai uzklausīt solījumus par to, ka problēmas pedagogu algošanā tikšot risinātas.

Lielākā daļa piketētāju bija ieradušies no Vidzemes un Latgales, taču bija arī talsenieki, liepājnieki, jelgavnieki. No tālākajiem Latgales ciemiem protestētāji izbraukuši jau trijos naktī.

Pie Saeimas nama skolotāji ieradās vēl rīta tumsā, lai sagaidītu parlamenta deputātus, kuriem vakar nācās lemt par nākamā gada valsts budžetu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aktīvisti izritināja sarkanu paklāju, pa kuru tad uz darbu vakarrīt devās deputāti. Tādējādi parlamentārieši nonāca “uz paklāja”, bija spiesti paskatīties acīs saviem vēlētājiem un padomāt, ko solījuši pirms vēlēšanām. Sarkanās krāsas paklājs izvēlēts tāpēc, ka ar to asociējas svinīgi pasākumi un, kaut arī nākas protestēt pret zemām algām, skolotāji tomēr vēlējušies izrādīt jaunajai Saeimai cieņu. Deputātu gājiens pa sarkano paklāju pārsvarā tika pavadīts ar svilpieniem.

Pedagogi bija “bruņojušies” ar zvaniņiem un plakātiem “Pieprasām Eiropas līmeņa algas”, “Vislabākā skolotāja diēta ir alga” u.c. Kamēr lielākā daļa trokšņoja Saeimas nama ārpusē, septiņu cilvēku delegācija devās tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un citiem parlamentāriešiem. Lai politiķiem būtu skaidrs, cik tad skolotāji pelna, skolotāja no Vecumniekiem Lāsma Merca atdāvināja viņiem tā sauktās algu lapiņas. Mazās algas dēļ jaunā skolotāja strādā trīs darbavietās.

Kad LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško pēc tikšanās paziņoja, ka Saeimā saņemti solījumi palielināt finansējumu skolotāju algām, kad būs izstrādāts un gatavs ieviešanai jaunais skolotāju algu modelis, skolotāji satraucās. “Atkal solījumi!” sašutis sauca pūlis. “Streiku! Streiku!”.

Kad emocijas bija rimušas, aprunāties ar skolotājiem nāca arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile – mierīga, nosvērta; viņa nebaidījās skolotājiem uzdot arī nepatīkamus jautājumus. Piemēram, kāpēc, pēc pedagogu domām, ne visi sabiedrībā uzskata, ka skolotāju algas jāceļ. Uz to ministre skaidru atbildi nesaņēma. Liepājas novada starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Rūta Zvaigznīte izdrukājusi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājas lapas ierēdņu algas un atjautāja, kāpēc ministrijā lielākā daļa ierēdņu pelna vairāk par 1000 eiro. Gan viņa, gan citi arī taujāja: kāpēc ministrija tik bieži maina datortehniku, kamēr skolotājiem jāiztiek ar “aizvēsturiskiem” datoriem. Te nu ministre atrunājās, ka nesen stājusies amatā un pagaidām IZM tēriņus nepārzina.

Skolotāji vaicāja arī: kāpēc pedagogiem nav kāda piemaksa kancelejas preču iegādei. Par algu tiek pirkts stundām vajadzīgais ne tikai sev, bet arī bērniem, kurus vecāki uz skolu palaiž bez rakstāmpiederumiem. Lauku skolotāji pauda, ka jūtas pazemoti: it kā viņi būtu vainīgi, ka dzīvo laukos un ka tur tagad ir maz bērnu. Galu galā sarunas noslēdzās mierīgi. Pedagogi vēlēja M. Seilei veiksmi un izturību.

Judīte Briede, Jēkabpils pirmsskolas iestādes “Kāpēcītis” pedagoģe: “Uz rokas saņemu 333 eiro. Tas ir par vienu slodzi. Vairāk bērnudārzos strādāt neļauj, nekādu piemaksu mums arī nav. Pedagoģiskā darba stāžs man ir 35 gadi. Iztikt ar algu, ko saņemu, ir smagi, jātaupa uz visu. Labi vēl, ka man ir privātmāja. Nav jāmaksā milzīgie komunālie maksājumi kā kolēģiem, kuri dzīvo dzīvokļos.”

Daina Jarmalaviča, Ozolaines pamatskolas vēstures un krievu valodas skolotāja: “Strādāju divas slodzes – vairāk nekā 40 stundas nedēļā, uz rokas saņemu 600 eiro. No pulksten 8 līdz 16 esam skolēnu rīcībā, tikai pēc tam varam sākt labot darbus, gatavoties stundām. Vecāki zvana arī brīvdienās, jo dažkārt nezina, kā tikt ar bērnu galā, prasa padomu. Lauku skolotājs jau ir ne tikai skolotājs, bet arī psihologs un sociālais pedagogs! Tāpēc slodze sanāk liela. Uz lauku fona alga, protams, laba, taču, lai to nopelnītu, jāstrādā, galvu nepaceļot. No jaunā modeļa neko labu negaidām. Ja nepalielināsies finansējums skolotāju algām, mani ienākumi pat samazināsies.

Gribu teikt deputātiem, ka arī viņu skaits ir jāsamazina, citādi sanāk tā, ka iedzīvotāju skaits samazinās, skolēnu skaits samazinās un skolotāju ir par daudz, bet deputāti kā bija simts, tā ir. Mums, lauku skolu skolotājiem, iesaka apvienot amatus – lai bioloģijas skolotājs ir arī konsultants lauku atbalsta dienestā, lai skolas direktors ir arī grāmatvedis. Vai Ministru prezidents arī būs vienlaikus sētnieks un apsargs?”

Arvo Karelsons, Īslīces vidusskolas politikas un tiesību, kā arī vēstures skolotājs: “Pilna slodze man nesanāk. Pēc nodokļu nomaksas saņemu 334 eiro. No tiem simts eiro aiziet ceļam no dzīvesvietas Skaistkalnē uz skolu. Alga ir pārāk maza, bet man arī nepatīk, ka mēģina sarīdīt lauku un pilsētu skolotājus. Zinu, ka arī lielajās skolās skolotājiem problēmu netrūkst.

Skolotājiem pārmet, ka pietrūkst kvalitātes izglītībā. Bet skolotāju profesionalitātē un attīstībā neiegulda. Pirmskara Latvijā skolotājs varēja saņemt divu gadu stipendiju, lai brauktu uz ārzemēm pilnveidotos un atvestu uz Latviju jaunas zināšanas, jaunas mācību metodes.”

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Stulbs ministres jautājums un vēl stulbāks komentārs! Vai tad pikets pie Saeimas ir tā vieta, kur skaidrot ar izglītības kvalitāti neskaidros jautājumus? Vai pikets uz ielas ir tā vieta, kur ministriem sagaidīt argumentētas atbildes uz gadiem neatbildētiem jautājumiem? Vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi ir ar tik zemu profesionalitāti, ka nespēj ministrei sagatavot izziņas materiālu pirms tikšanās ar skolotājiem?

  2. Īslīces vidusskolā maza alga ? Gribam algu “kā Igaunijā”, vai vismaz uz to pusi ?
    Tad jāatceras, ka Igaunijā ārpus tādām pilsētām kā mūsu bijušie rajonu centri nav vidusskolu. Ja gribam “kā Igaunijā”, tad tādā Īslīcē iespējams nebūs vidusskolas.

    • Domāju, ka pašvaldībai Īslīcē nav lielu problēmu vidusskolu likvidēt! Un reālists būs apmierināts un priecīgs! Bet ko darīs tie bērni, kas šobrīd mācās tajā nelaimīgajā skolā? Brauks projām uz centru, protams. Un līdz ar viņiem projām dosies arī vecāki… Un Īslīce pēc pāris gadiem būs pussabrukušu namu pilna, tajā dzīvos vien pāris pensionāru bez cerībām uz normālu dzīvi… Bet reālists jau laikam to vien grib, lai Rīga būtu pilna un pārējo tukšo Latviju varētu iztirgot zviedriem priekš apmežošanas un dāņiem priekš cūku kompleksu celtniecības. Un kāds paradokss – dāņi ir gatavi darbiniekus savam cūku kompleksam pievest no plašas apkārtnes, diemžēl Latvijas valsts nespēj un negrib nodrošināt bērnu pievešanu mācību iestādēm… Redzamas skaidras prioritātes!

      • Kad es mācījos,20 gadus atpakaļ Īslīcē vidusskolas nebija, un visi skolēni ar sabiedrisko transportu brauca uz Bausku- apm.10km un tā sakot izdzīvoja un izmācījās!Vai tad nu tagad pēkšņi dzīve kļūs tik nepanesama, ja likvidēs Īslīcē vidusskolu?

  3. skolmeistras pensijā. Atbildēt

    Uzmanīgi sekojot skolotāju, bet it sevišķi LIZDas valdes darbībai organizējot piketus, protestus un streikus, manī rodas aizdomas, ka viss tas ir ļoti veiksmīgi saskaņots un vadīts no ārpuses, lai grautu Latvijas valsts prestīžu eiropas acīs. Skolotāji nerunā par kvalitāti, bet liek akcentu tikai uz naudu. Šī ciniskā rīcība ir tik uzkrītoša, un pat kaitinoša. Piedāvājums atslepenot patiesību par skolotāju algām, tiek kategoriski noliegts. Tas pierāda, ka skolotāju algas nav tik sliktas kā tiek demonstrēts no LIZDas puses. Šeit tiek realizēti slēpti motīvi, kas ir zināmi tikai LIZDai.

  4. Malači!!!! Man prieks ka jūsos sak mosties pašlepnums!!! Lai jums izdodas!!!

  5. Jā , lai jau publicē skolotāju algas , bet tad lai publicē deputātu algas un piemaksas strādājot valsts akciju sabiedrībās un cik darbavietās viņi vienlaicīgi strādā , jo visu to naudu viņi saņem no valsts budžeta . Bet Poikāns jau vienreiz to izdarīja un tas piemērs labi parādīja šīs valsts ,, demokrātijas ” uzbūvi – pērt un pazemot var tikai neaizsargātos , bet pietuvinātos aizstāv un pasargā daž ne dažādi likumi – Non grado statuss ! Tā kaut kā mīlīši sanāk !

  6. Radikaals, bet labs atrisinaajums buutu ja visa izgliitiiba Latvijaa notiktu valsts valodaa. Tad buutu lielakas klases, buutu vajadziigi mazaak skolotaaji, vareetu visu racionali sakaartot un skolotaajiem maksaat lielaakas algas.

  7. Jāpublicē skolotāju algas,tad mums būs zināms kādas tās ir salidzinajuma ar citiem un mēs zināsim vai aizstāvēt.

  8. Citi saņem vēl mazāk un dzīvo.Skolotāji tik prasa un prasa,cik var ņaudēt.

  9. Skumīgi un sadrūvējos pavisam, domājot par savu kolēģu skolotāju nedienām ar un ap zemajām algām.
    Tāpēc, ka neviens neskar cēloņa sakni. Bet sakne ir izglītības sistēmas debilismā, kur priekšmetu (tie tiešām pārvērsti par priekšmetiem!) učuks katrs savā priekšmetā “sistēmas” un savas domātnespējas dēļ spiests bērna galvā dzīt vairāk, vairāk, ātrāk, ātrāk un bez sakara, jēgas, ko tas bērnam dzīvē dos! Un rezultātā pat vislabāko skolotāju audzēkņi spiesti ņemt privātskolotājus, lai nenoslīktu – “sistēmas” radītā izglītības bezjēdzībā.
    “Sistēmas” skolotājs pat ar ministra algu neiemācīs bērnam mīlestību, jo tā “sistēmas” shēmotāju galvās neeksistē:
    mīlestības audzināšanas sistēmas ir “sistēmas” aiznaglotas un mirušas…
    Un bērns nemācīsies no tāda skolotāja kā parauga, kas ir kļuvis sistēmiskas “sistēmas” traks… Tāpēc viņš nekā cita vairs nezina – kā algu, algu, naudu, naudu…
    Pret “sistēmu” neies neviens, jo ir par bailīgu un pelēku, lai pret to ietu: viņš verdziskā padevībā piepildīs savu “kvalifikācijas” mapīti ar sūda papīriem, kuriem ar viņa patieso darba kvalifikāciju un personības spēku vai nespēku nav nekāda sakara, saviem mēnešalgas nabaga grašiem klāt izdiedelēs padsmit eiro un – gods Dievam Augstībā un “sistēmai” labs prāts…!

  10. mums-nodokļu maksātājiem apnikusi pedagogu naudas diedelēšana.Nav loģiski “bērnu auklēm”maksāt vairāk kā nopelna saimnieks/nodokļu maksātājs/-pašam būs bada maize…

  11. Jānis J. Dimants, Jr., MD. Atbildēt

    Viss tas notiek, ka mēs nemākam problēmas risināt, bet tikai runājam un visādi “analīzējam” līdz apnikumam. Mēs nenovētējam profesionālu darbu ar profesionalu atalgojumu, jo esam tuvredzīgi. Mums vienkārši trūkst drosmes ko reformēt, jo reformas sakumā var būt pat sapīgas, bet vēlāk daudzi pt teiktu, kāpēc tās netika veiktas agrāk.

    • Par profesionālu darbu var runāt tikai tad, ja tam ir pozitīvs rezultāts. Ar šo “rezultātu” mēs sastopamies ikdienā un ne no tās labākās puses.

  12. Publicēt skolotāju algas! Atbildēt

    Bet man apnikušas gaudojošās skolotājas.

  13. Ernis Purnis
    11.12.2014 23:06
    Raksts labs, bet gaidu, kad kāds patiesi ieintresēts un arī zinošs izglītības jomas speciālists cels gaismā patiesībā traģisko stāvokli izglītības kvalitātes ziņā Latvijā! Jo tā apzinātā izglītības līmeņa degradācija, kas tiek visus 24 gadus kultivēta ir sistemātiska un pārdomāti sistēmiska. Un kuras mērķis, redzams ir pārvērst citādi grūti degradējamo Latvijas tautu nākotnē par neizglītotu, aprobežotu un viegli vadāmu aunu baru svešzemju bagātnieku un to kolonistu ērtībām, jo zeme skaista, auglīga, ar stabilu temperatūru ziemās un vasarās, neseismiskā zonā, ar brīniškīgiem kūrortiem un vēl nesabojātu dabu un galvenais – ar milzīgu stratēgiskās izejvielas krājumu. Tikai visa veida mūsu zemes kārotājiem tā vietējā pamattauta traucē ar savu pašcieņu, savām senču tradīcijām, savu seno valodu un bijušo lielisko izglītību, kas tos uzturēja atjaunoja un stiprināja. Naidniekiem par izbrīnu pat pēc tādām simtgadu “kataklizmām” kur citas tautas būtu sen iznīkušas,asimilētas vai pārtautotas.Nu, to apsverot un mūsdienās esot spiesti būt “humāni un demokrātiski” tad svešie ķērušies pamatīgi pie šādas ilgtermiņa taktikas, izmantojot visu veidu līdzekļus, graujot ekonomiku, tautsaimniecību, finanšu politiku, veselības nozari, ar praidiem un homoseksuālitātes propogandu caur kino, masu mēdijiem, literatūru un galvenais – graujot izglītības sistēmu ļoti viltīgi, liekot amatos stulbus,pašpārliecinātus ļautiņus, bez pieredzes,bez zināšanām,bet ar “papīriem”. Sarīdot skolotājus, izceļot to algu dažādību,bet minimālo likmi uzturot sētnieku algas līmenī, tā padarot vairumu atkarīgus no piemaksām,halturām utt. panākot to klusēšanu par notiekošo. bet galvenais – mazajiem no 1-4 klasītei izvedojot tādu mācību programmu,kas tos demoralizā, padara trulus un it kā neko nesaprotošus, bet savukārt no 8,9 klases dodot tiem 4,5 klases līmeņa uzdevumus,tā arī tos atmetot atīstības pakāpē atpakaļ. To viegli var katrs pārbaudīt un arī skolotāji to zina, BET KLUSĒ! PamatIEMESLUS jau nosaucu, tie ir saprotami, kaut necienijami!

    • Meklējot sākumu – pajautā Piebalgam, kā sāka ievest Latvijas izglītību purvā… Pats laikam nevēlas to atcerēties, jo nav jau padarītā – ir tikai kā baronam pie kalšanas- čiks!

  14. To, ka nu mums ir ministre, kura vispār nezina elementārus jautājumus, ļoti labi atklāja Sastrēgumstunda. Tāpēc, ko nu vairs daudz muti dzesēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+