Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. jūlijs, 2013
Drukāt

Skolotājs – balss “melnstrādnieks” 


Foto - SXCFoto - SXC

Skolēnu vasaras brīvlaikā skolotāji var atpūtināt savas balsis, lai ar jaunu sparu ķertos pie darba rudenī. Labskanīga skolotāja balss ir viens no veiksmīga pedagoģiskā procesa stūrakmeņiem. Taču, izrādās, pedagogiem 32 reizes biežāk nekā citu profesiju pārstāvjiem ir novēroti balss traucējumi. Turklāt pēdējā gadu desmitā problēmas ar balsi viņiem konstatē arvien biežāk. 


 

Slodze, kam pakļauta skolotāju balss, nebūt nav visaugstākā. Skatuves mākslinieku balss saites pakļautas vēl lielākam pārbaudījumam, bet šo profesiju pārstāvji ir mācīti, kā pareizi apieties ar savu balsi. Taču skolotāji vienu no saviem galvenajiem darba instrumentiem saudzēt neprot.

Kāpēc pēdējā laikā problēmas ar balsi pedagogiem konstatē biežāk? Jo būtiskas ir skolas vides un sociāli ekonomiskās dzīves apstākļu izmaiņas, pētījumā “Balss traucējumi skolotājiem: izplatība, riska faktori, psihosociālā ietekme” secinājusi Eiropas logopēdu asociācijas viceprezidente, Latvijas Logopēdu asociācijas prezidente, Liepājas Universitātes docētāja, medicīnas zinātņu doktore BAIBA TRINĪTE.

Ne tikai Latvijā, arī visā Eiropā un pasaulē pēdējos gados ir mainījusies sociālekonomiskā situācija. Lai varētu nopelnīt to pašu algu, ko agrāk, skolotāji ir spiesti strādāt daudz vairāk. Tas nozīmē, ka arī savu balsi viņiem nākas noslogot vairāk.

Ārzemju literatūrā apgalvots, ka pēdējos gados skolēnu skaits klasēs kļūst arvien lielāks. Šis gan ir diskutējams jautājums, uzsver Baiba Trinīte. Pētījumā viņa pierādīja, ka balss veselības problēmām nav tieša sakara ar skolēnu skaitu klasē, bet gan ar audzēkņu disciplīnu. Ja skolotājs ar pedagoģiskām metodēm spēj audzēkņus disciplinēt, tad arī lielā klasē trokšņa nebūs. Bet, ja pedagogam nepiemīt prasme veiksmīgi organizēt klasi, skolēni ir trokšņaini un skolotājam pastāv lielāks risks iedzīvoties balss problēmās, secina zinātniece. Turklāt viņa pierādījusi – lielākas diciplīnas problēmas ir tajās klasēs, kurās strādā skolotāji ar balss problēmām. Jo pedagoga nelabskanīgās balss dēļ skolēniem ir grūtāk uztvert mācību vielu, tādēļ viņi sāk nedisciplinēti uzvesties. Kādā pētījumā Lielbritānijā pierādīts – klasēs, kurās stundas vada skolotājs ar labi nostādītu balsi, sekmes un disciplīna ir labāka.

Skolotāja balss veselība lielā mērā atkarīga arī no telpu gaisa kvalitātes un vides, kādā pedagogam nākas pavadīt visu darbdienu. Ārzemju pētnieki secinājuši, ka pēdējā laikā klasēs ir vairāk putekļu, kas izskaidrojams ar apkopēju skaita samazināšanu ekonomiskās krīzes dēļ, līdz ar to skolotāju balsis ir vairāk apdraudētas. Putekļu daudzums tieši ietekmē balss skanējumu, jo tie ir gaisā, kuru ieelpojam, bet gaiss iet caur balss saitēm, uzsver zinātniece. Vēl viens aspekts, kas ietekmē skolotāju balss veselību, ir ķīmisko preparātu izgarojumi, kas paliek klasē pēc tās uzkopšanas.

Balss kvalitāti var ietekmēt arī klašu telpu akustika. Tām skolām, kas atrodas lielu ielu malā, būtu jāparūpējas par intensīvas satiksmes radītā trokšņa slāpēšanu. Vēl ārzemju zinātnieki pierādījuši – jo augstāks stresa līmenis, jo lielāka varbūtība iegūt balss traucējumus. Skolotāju darbā stress ir būtisks faktors.

Visbiežāk skolotāja balss cieš no funkcionālas dabas traucējumiem – balss saspringuma, noguruma, aizsmakuma, tā var kļūt zemāka, reizēm aizlūst, rodas hronisks krekšķis, bet, ja balss ilgākā laikā netiek atpūtināta, var veidoties tā sauktie dziedātāju mezgliņi un citas medicīniskas problēmas. Veicot pētījumu, četru gadu laikā Baiba Trinīte aptaujāja aptuveni 800 skolotājus visā Latvijā. 67% no viņiem atzina, ka dzīves laikā ir sastapušies ar balss traucējumiem. 30% funkcionālus balss traucējumus izjūt katru dienu. Pētījuma ietvaros pedagogus aicināja uz Liepājas Universitāti, kur darbojas Latvijā vienīgā Runas un balss izpētes laboratorija, lai veiktu balss mērījumus. Tie apstiprināja, ka liela daļa skolotāju cieš no būtiskiem balss traucējumiem.

Ko pētniece iesaka skolotājiem? Ievērot balss higiēnu un vairāk rūpēties par savu balsi – instrumentu, ar kuru diendienā strādā. Starpbrīdī nedoties uz skolotāju istabu un neturpināt runāt, bet palikt klasē, aizvērt durvis, atvērt logu, ieelpot svaigu gaisu un klusējot atpūtināt balss saites. Ja radušās pirmās problēmas, meklēt balss speciālista palīdzību.

– Skolotājiem trūkst zināšanu par to, kā saudzēt savu balsi. Bet šīs zināšanas, ieviešot balss higiēnas lekciju kursu, viņiem vajadzētu sniegt jau studiju laikā, kad jaunietis vēl tikai top par pedagogu. Profesors Jānis Vētra iesaka topošajiem skolotājiem veikt balss skrīningu, ar kura palīdzību noteiktu, cik piemērota balss ir skolotāja darbam un vai tā maz spēs izturēt šā darba radīto slodzi, – teic Baiba Trinīte.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+