Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Fotolia

Skolotāju algas: Kā starp pašvaldībām varētu dalīt pusotru miljonu 3

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi neievērot valdības apstiprināto pedagogu algu celšanas grafiku un papildu finansējumu pedagogu algu celšanai piešķirt tikai 88 pašvaldībām. Vai piekrist šai IZM iecerei, otrdien lems valdība.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Kā zināms, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jau vairākkārt izteicies, ka papildu finansējumu skolotāju algošanai saņems tās pašvaldības, kuras aktīvi kārto skolu tīklu, jo finansējuma, lai no 1. septembra minimālo pedagogu algu par vienu likmi celtu līdz 710 eiro, nav. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka lielākajā daļā pašvaldību – 77 – skolotāji jau pelna vismaz 710 eiro par likmi.

Izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais informatīvais ziņojums “Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai” paredz, ka papildu finansējumu – teju pusotra miljonu eiro – saņems tās vietējās varas, kuras ievēro valdības noteikto skolēnu/skolotāju proporciju, kā arī tās, kuras kārto skolu tīklu, lai šo proporciju palielinātu. Pagājušajā nedēļā K. Šadurskis apgalvoja, ka valdošajā koalīcijā ir panākta vienošanās, ka jāatbalsta IZM piedāvātais risinājums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar IZM ieceri vislielāko papildfinansējumu saņems Rīga – 417 396 eiro. Tas gan skaidrojams nevis ar galvaspilsētas aktivitāti skolu tīkla kārtošanā, bet gan ar lielo skolēnu skaitu galvaspilsētā, jo papildfinansējums tiek dalīts proporcionāli skolēnu skaitam. Taču nākamās lielākās summas – attiecīgi 94 623 eiro un 70 403 eiro – saņems salīdzinoši nelielie Saldus un Dobeles novadi. Nākamā sarakstā gan ir viena no lielajām pilsētām – Ventspils, kas varētu tikt pie 40 052 eiro. Savukārt daļa pašvaldību papildfinansējuma saņēmēju sarakstā iekļautas ar tik mazām summām, ka skaidri redzams – tur nekāda reāla ienākumu pieauguma skolotājiem nebūs. Tā Dundagas novada skolotāji tiks pie papildus 750 eiro, Strenču novads – pie 640, bet Rojas novads – pie 588 eiro. Kopumā tiks sadalīts gandrīz pusotrs miljons eiro.

Jāpiebilst,ka informatīvajā ziņojumā gan ir klāstīts, kā mainījies skolēnu un skolu skaits pēdējos gados, taču nav izskaidrots, kāpēc katra pašvaldība būtu pelnījusi minēto naudas summu. No pievienotajām tabulām ar slēgtajām un reorganizētajām skolām par pēdējiem trim mācību gadiem gan redzams, ka Saldus novads tiešām darījis daudz skolu skaita samazināšanai. Piemēram, apvienojis Saldus 1. un 2. vidusskolu, pārveidojis Ezeres vidusskolu par pamatskolu un Striķu pamatskolu par sākumskolu.

Jāpiebilst, ka Bauskas un Smiltenes novadi, ko ideālā skolu tīkla izstrādātājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs bieži minēja kā paraugu citām pašvaldībām par drosmīgu tīkla sakārtošanu nav starp pirmrindniecēm papildfinansējuma saņemšanā.

Latvijas Pašvaldību Savienība gan aicinās valdību lēmuma pieņemšanu atlikt, jo, kā norāda savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, IZM ieceri nav saskaņojusi ar pašvaldībām. “Informatīvo ziņojumu ieraudzījām tikai nedēļas nogalē, kad tas bija ievietots valdības mājas lapā un viedokli mums neviens nav prasījis,” viņa stāsta. “Arī principā mēs šai idejai – piešķirt papildfinansējumu skolotāju algām tikai daļā pašvaldību – nepiekrītam. Tādējādi tiek pretnostatīti pedagogi, kuri strādā dažādās pašvaldībās. Jau pieņemot skolotāju algu grafiku, bija skaidrs, ka bez papildfinansējuma no valsts budžeta pedagogu algu celšanas grafiku nevar īstenot. Ar to valdībai vajadzēja rēķināties. Skolas, ko slēdz ir mazas, ar mazu skolēnu un pedagogu skaitu. Līdz ar to nerodas liels ietaupījums.”

Reklāma
Reklāma

Kuras pašvaldības var cerēt uz papildfinansējumu skolotāju algām:

RĪGA 417396
SALDUS NOVADS 94623
DOBELES NOVADS 70403
VENTSPILS 40052
GULBENES NOVADS 31510
ALŪKSNES NOVADS 30831
MĀRUPES NOVADS 30107
OGRES NOVADS 29461
BAUSKAS NOVADS 29349
OLAINES NOVADS 28374
ĀDAŽU NOVADS 28084
JŪRMALA 27379
KOKNESES NOVADS 23979
JELGAVA 23658
SIGULDAS NOVADS 23031
TUKUMA NOVADS 21895
STOPIŅU NOVADS 21411
CĒSU NOVADS 20941
BALVU NOVADS 20068
SMILTENES NOVADS 17926
SALAS NOVADS 17162
ĶEKAVAS NOVADS 16480
TALSU NOVADS 16071
LIELVĀRDES NOVADS 15524
SALASPILS NOVADS 15020
IKŠĶILES NOVADS 12092
BALDONES NOVADS 11920
DAUGAVPILS NOVADS 11408
CESVAINES NOVADS 11131
LIEPĀJA 11093
MADONAS NOVADS 11090
VALMIERA 11000
VECPIEBALGAS NOVADS 10982
PREIĻU NOVADS 10796
VALKAS NOVADS 10498
MĀLPILS NOVADS 10205
VAIŅODES NOVADS 9884
DAUGAVPILS 9697
AMATAS NOVADS 9216
LUDZAS NOVADS 8457
KULDĪGAS NOVADS 7663
KRĀSLAVAS NOVADS 7646
KOCĒNU NOVADS 7227
INČUKALNA NOVADS 6897
AKNĪSTES NOVADS 6463
AGLONAS NOVADS 6034
VENTSPILS NOVADS6025
RŪJIENAS NOVADS 5977
PĻAVIŅU NOVADS 5540
AUCES NOVADS 5480
BABĪTES NOVADS 5477
IECAVAS NOVADS 5422
PRIEKUĻU NOVADS 5241
JĒKABPILS 4664
NERETAS NOVADS 4619
AIZKRAUKLES NOVADS 4593
ROPAŽU NOVADS 4300
ENGURES NOVADS 4280
KANDAVAS NOVADS 4258
VIĻAKAS NOVADS 4223
DAGDAS NOVADS 3684
RĒZEKNES NOVADS 3616
JELGAVAS NOVADS 3589
GARKALNES NOVADS 3587
CARNIKAVAS NOVADS 3551
PRIEKULES NOVADS 3466
AIZPUTES NOVADS 3219
KRIMULDAS NOVADS 3071
VIESĪTES NOVADS 2855
RUNDĀLES NOVADS 2802
JAUNPILS NOVADS 2526
APES NOVADS 2456
SKRĪVERU NOVADS 2408
RĒZEKNE 2395
VARAKĻĀNU NOVADS 2341
VĀRKAVAS NOVADS 2187
SKRUNDAS NOVADS 2089
SAULKRASTU NOVADS 2069
OZOLNIEKU NOVADS 1966
LĪVĀNU NOVADS 1416
JAUNPIEBALGAS NOVADS 1263
NĪCAS NOVADS 1147
ĶEGUMA NOVADS 1070
SALACGRĪVAS NOVADS 959
ALOJAS NOVADS 911
DUNDAGAS NOVADS 750
STRENČU NOVADS 640
ROJAS NOVADS 588
KOPĀ: 1 444 851