Jaunais skolotāju algošanas modelis neapmierina nevienu 14
Jaunais skolotāju algošanas modelis neapmierina nevienu, tomēr Latvijas apstākļos labāku radīt šobrīd nav izdevies. Tāds ir galvenais secinājums pēc vakardienas valdības sēdes, kurā beidzot tika pieņemts jau gadiem apspriestais jaunais skolotāju algošanas modelis.
Vieni no vismazāk apmierinātajiem gan varētu būt bērnudārzu audzinātāji, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam un tiek algoti no pašvaldību budžeta. Kamēr vispārizglītojošo skolu skolotājiem par 30 darba stundu nedēļu jau no šā gada 1. septembra nedrīkstēs maksāt mazāk par 680 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet pedagogiem, kuri bērnudārzos apmāca piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, maksās 620 eiro mēnesī par 40 darba stundām, pārējām bērnudārza audzinātājām par tādu pašu slodzi alga pieaugs tikai līdz 560 eiro. Par to, ka šie pedagogi atstājami pabērna lomā, pirmdienas pēcpusdienā vienojās valdošo partiju sadarbības padomē. It kā šāds lēmums pieņemts pašvaldību labā, jo tās nespētu atrast finansējumu, lai jau no 1. septembra tik būtiski celtu bērnudārzu audzinātāju algas. Ja šādas pretimnākšanas nebūtu, šodien valdībā modeli nemaz neizdotos pieņemt, apgalvoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) sacīja, ka viņam neviena konkrēta pašvaldība nav lūgusi samazināt algu kāpumu bērnudārzos. M. Kučinskis savukārt nevēlējās nosaukt, kuras ir tās pašvaldības, kas ir tik nabadzīgas un vienlaikus ar tik lielu ietekmi uz valdību. Viņš cerot, ka pašvaldības, neraugoties uz valdības atļauju maksāt bērnudārzu audzinātājām tikai 560 eiro, tomēr maksāšot vairāk. Vismaz pagaidām valdības lemtais paredz, ka 2017. gada 1. septembrī gan pedagogu algām būtu jāizlīdzinās un arī bērnudārzos visiem būs jāpelna vismaz 680 eiro mēnesī.
Valdības sēdē, apspriežot jauno skolotāju algu modeli, to kritizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un visdažādāko pašvaldību pārstāvji. Novadu vadītāji apgalvoja, ka ieguvējas būšot tikai lielās pilsētas, kuru pārstāvji savukārt sūdzējās par to, ka jaunajā modelī noteikta daudz lielāka skolēnu un skolotāju skaita attiecība, nekā bija spēkā līdz šim. Pašvaldību pārstāvji prasīja, lai valdība maksā atlaišanas pabalstus skolotājiem, kurus nāksies atlaist skolu tīkla sakārtošanas dēļ. Tikmēr K. Šadurskis solīja stingrāk uzmanīt izglītībai paredzētās naudas tēriņus gan pašvaldībās, gan privātās izglītības iestādēs.
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs pat atzinās, ka jaunā skolotāju algošanas modeļa dēļ viņam sāp sirds. M. Kučinskis nopūtās un pavēstīja, ka viņam pašam arī sāpot sirds.
K. Šadurskis uzsvēra, ka viņš ir neizpratnē, kāpēc nevienam nepatīk modelis, kura dēļ finansējums visu līmeņu pedagogu algām četru gadu laikā pieaugs par 56 miljoniem eiro. Jau šā gada budžetā papildu paredzēti 9 miljoni eiro, pēc tam pielikums ik gadu pieaugs, sasniedzot 56 miljonus eiro 2019. gadā. Nākamgad būs nepieciešami papildu 31,5 miljoni eiro, bet skaidri iezīmēti gan ir tikai 27 miljoni eiro. M. Kučinskis vakar apgalvoja, ka arī atlikušie 4,5 miljoni izglītības sistēmai būs, bet nepaskaidroja, kur tieši tos ņems. Savukārt K. Šadurskis paziņoja: tā neesot izglītības ministra darīšana, kur trūkstošie miljoni radīsies. Premjera preses pārstāvis Andrejs Vaivars vēlāk paskaidroja: katra ministrija cer uz budžeta palielinājumu nākamajā gadā. Tām visām kopā nāksies atteikties no kādām vajadzībām, kas ietvertas budžeta pieaugumā, lai atrastos minētie 4,5 miljoni. Jāpiebilst, ka no pašas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta skolotāju algu reformas finansēšanai pārdales rezultātā tiks atvēlēti 15 miljoni eiro. Piemēram, 5,7 miljonus eiro ministrija ietaupīs, vairs neapmaksājot uzturēšanas izdevumus profesionālajām skolām, kuras ir pašvaldību pārziņā. Tātad skolotāju algām gan ir vairāk naudas, taču to dēļ nākas ciest daļai izglītības iestāžu, ko pašvaldības nu var izlemt slēgt, ja jau tās jāuztur pašām.
Jāpiebilst, ka valdība jau iepriekš bija piekāpusies dažādos jautājumos pedagogu arodbiedrībai un pašvaldībām, piemēram, nolemjot, ka valsts vēl gadu finansēs uzturēšanas izdevumus internātskolām. Šāda piekāpšanās izmaksāja 4,8 miljonus eiro, ko ministrija arī meklēs savās iekšējās rezervēs, meklējot, ko citu varētu optimizēt.
