Skolotāju algošanas modeli vēl nemainīs 4
Nākamajā mācību gadā skolotāju atalgošanas sistēmu, visticamāk, vēl nemainīs. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau jūnija sākumā virzīs apstiprināšanai valdībā normatīvos aktus, kas nepieciešami jauna skolotāju algu modeļa ieviešanai, taču arī aicinās vispārizglītojošajās skolās jauno modeli ieviest tikai no nākamā gada 1. septembra.
Iepriekš IZM, neraugoties uz to, ka skolotāji norādīja uz neskaidrībām jaunajā modelī, un pārlieku sasteigto tā ieviešanu, grasījās jauno skolotāju algošanas modeli ieviest jau no šā gada 1. septembra, tātad ar jauno mācību gadu. Profesionālās izglītības iestādēs IZM tagad rosina jauno pedagogu algošanas modeli ieviest no nākamā gada 1. janvāra.
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles pārstāve Ilze Salna gan norāda, ka modeļa ieviešana netiek atlikta, būšot tikai pārejas periods. Turklāt savs vārds par to, kad modelis ieviešams, vēl sakāms valdībai, kas varētu prasīt vismaz mēnesi.
Pārejas periods IZM ieskatā vajadzīgs, lai pašvaldības un izglītības iestādes varētu pilnībā sagatavoties modeļa ieviešanai, tostarp sakārtojot skolu tīklu (lasi – samazinot skolu skaitu) atbilstoši demogrāfiskajai situācijai.
Kaut arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norādījusi uz vairākām nepilnībām un neskaidrībām šajā modelī, kaut ko tajā mainīt pārejas perioda laikā IZM vismaz pagaidām negrasās.
Par to ir pārsteigta LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga: “Modelis ir jāpārskata, nevis tikai jāatliek tā ieviešana. Ir ļoti daudz LIZDA priekšlikumu, ko ministrija nav ņēmusi vērā.” Viņa ir arī neizpratnē, kāpēc profesionālajās skolās jauno modeli var ieviest ātrāk nekā pārējās skolās. Šodien paredzēta LIZDA vadības tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri, kur I. Vanaga cer neskaidros jautājumus izrunāt. “Kaut arī LIZDA bija par modeļa atlikšanu, arī šī komunikācija mūs neapmierina. IZM ilgstoši neatkāpās no modeļa ieviešanas jau tagad un nu pēkšņi paziņo, ka tomēr to atliks. Pedagogiem ir vajadzīga stabilitāte, bet tās nav,” piebilst I. Vanaga.
Jaunais pedagogu algošanas modelis paredz noteikt skolotāju darba laiku – 36 līdz 40 stundas nedēļā un citādu algu rēķināšanas sistēmu. IZM aprēķini liecināja, ka jaunais algu modelis ļaus paaugstināt atalgojumu 70 procentiem skolotāju, bet tiem skolotājiem, kuru atalgojums pārsniedz 1000 eiro, tas varētu samazināties. Rīgas domes amatpersonas bija sarēķinājušas, ka galvaspilsētā algas samazinātos pat 40 procentiem skolotāju. Bija bažas, ka no algu krituma visvairāk ciestu tieši Valsts ģimnāziju skolotāji, kuri daudz strādā un palīdz skolēniem sasniegt augstus rezultātus mācībās.
Pati M. Seile vakar arī izplatīja vēstuli, kurā skaidroja jaunā skolotāju algošanas modeļa priekšrocības, neminot, ka tajā būtu kas uzlabojams. Ministres vēstījumā arī teikts: “Vēlos citēt kādu kritisku vēstuli, ko esmu saņēmusi: “Labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime.” Protams, varam turpināt dzīvot, kā ir. Ir skolotāji, kas pieraduši iztikt ar 420 eiro “uz papīra”, kas nozīmē apmēram 310 eiro “uz rokas”. Taču ir arī skolotāji, kam ir paveicies, un viņi saņem līdz pat 1700 eiro lielu algu. Neko nemainot, visticamāk, skolās nesagaidīsim jaunus, talantīgus pedagogus.”
Interesanti, ka ziņa par modeļa ieviešanas atlikšanu tika izplatīta tieši Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, kas liek domāt, ka IZM vēlējusies, lai tā it kā pazūd aiz citām ziņām un netiek pietiekami iztirzāta. I. Salna to noliedz: “Mēs visu laiku strādājam, analizējam partneru viedokļus, un šobrīd lēmums ir pieņemts, tāpēc arī tieši šodien tas tika izplatīts.”
