Skolotāju gan par daudz, gan pietrūkst 1
Kaut arī Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir pārāk maz skolēnu uz vienu skolotāju, mācību iestādēs ir vairāk nekā 300 dažādas kvalifikācijas skolotāju vakances.
To saskaitījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēc tam, kad Saeimas opozīcijas frakcija “No sirds Latvijai” uzdeva jautājumu ministram Kārlim Šadurskim par skolotāju trūkumu Latvijā. Atklājies, ka, neraugoties uz to, ka IZM nostāja, ka Latvijā skolotāju ir pārāk daudz, turklāt dati apliecina, ka lielākā daļa pedagogu nestrādā pilnu slodzi – vidējā skolotāju noslodze ir vien 0,8 slodzes –, skolas arī cieš no pedagogu trūkuma. Valsts izglītības informācijas sistēmā redzams, ka skolās nav nosegtas 380 pedagogu likmes. Ministrs gan piebilda: “Ņemot vērā to, ka skolotājs vidēji strādā 0,8 likmes, cilvēku (skolās trūkstošo pedagogu. – I. K.) skaitu pateikt mēs īsti nevaram.” K. Šadurskis arī atzina, ka sistēmā nav informācijas par to, kuru tieši mācību priekšmetu skolotāju Latvijā trūkst visvairāk. Taču, gatavojot atbildi, IZM aptaujājusi pilsētu un novadu izglītības pārvaldes un secinājusi, ka visvairāk trūkst latviešu valodas un svešvalodu skolotāju. Šo mācību priekšmetu pedagogu vakances veido pat ceturto daļu no kopējā skolu pedagoģisko vakanču skaita.
Seko fizikas un ķīmijas skolotāji – 12 procenti izsludināto vakanču attiecas uz šo mācību priekšmetu skolotājiem, bet 11 procentos gadījumu tiek meklēti matemātikas skolotāji.
Ministrs atzina, ka skolotāju trūkums atšķiras dažādās pašvaldībās un dažādās skolās. To apliecina arī skolu direktori un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji.
Visbiežāk jāmeklē “anglis”
Acīmredzams, ka visvairāk vakanču uz pedagogu amatiem ir Rīgā. Galvaspilsētas izglītības portālā “www.e-skola.lv” publicēti pat 146 sludinājumi par vakancēm skolās. Dažus no tiem gan ievietojušas arī Pierīgas skolas. Līdzīgi kā valstī kopumā, arī galvaspilsētā un tās tuvumā aktīvi tiek meklēti valodu skolotāji. 24 vakances izsludinātas angļu valodas skolotājiem, tikai nedaudz mazāk – 21 vakance – ir latviešu valodas skolotājiem. Taču vēl vairāk – pat 28 vakances – ir sākumskolas skolotājiem.
Daļā skolu izsludinātas pat vairākas pedagogu vakances. K. Šadurskis Saeimā norādīja, ka vakances varētu būt grūti aizpildīt skolās, kur ir maz skolēnu, līdz ar to nav iespējams nopelnīt cienījamu atalgojumu. Tomēr redzams, ka skolotāju trūkst gan skolās, kas pēc Rīgas mērogiem uzskatāmas par mazām, gan arī pilsētas lielākajās skolās.
Tā, piemēram, Rīgas Klasiskā ģimnāzija, kur ir pusotra tūkstoša skolēnu, trūkst gan latviešu, gan angļu valodas skolotāja. Skolas direktors Romans Alijevs atzīst: mazākumtautību skolai jo sevišķi grūti esot atrast latviešu valodas skolotāju. Tajā pašā laikā esot pedagogi, kuri grib strādāt tieši šādās skolās, jo viņi jūt misijas apziņu.
Dažādu mācību priekšmetu skolotāju trūkst regulāri. Taču, piemēram, dabaszinību un matemātikas skolotāju trūkumu izdevies novērst, “sadraudzējoties” ar Daugavpils Universitāti. Tur studē topošie attiecīgo mācību priekšmetu skolotāji, ģimnāzija aicina viņus praksē un pēc tam cenšas paturēt darbā.
Iļģuciema vidusskolas direktores Ivetas Tauriņas pieredze gan liecina: pedagogus no laukiem nav viegli piesaistīt tāpēc, ka Rīgā viņiem jāīrē dzīvoklis, kas ir dārgi. Dažkārt no laukiem iebraukušie pedagogi dzīvojot kā studenti: pa diviem trim vienā miteklī.
Iļģuciema vidusskolā trūkst gan latviešu valodas, gan angļu valodas, gan arī sākumskolas skolotāju. Taču visbiežāk jāmeklē tieši svešvalodu skolotāji. Pēc direktores teiktā, skolotāju trūkumu izraisa arī jaunais skolu finansēšanas modelis. Jo nu angļu valodas skolotājs nevar “paņemt vairāk par 27 kontaktstundām”, tāpēc pieprasījums pēc šiem pedagogiem pieaudzis. Savukārt krievu un vācu valodas parasti skolēniem ir otrās svešvalodas, tāpēc stundu skaits nav liels un pedagogiem, lai savāktu pilnu slodzi, nākas strādāt vairākās skolās.
Ādažu vidusskola šobrīd meklē angļu valodas un fizikas skolotājus. Skolas direktore Dace Dumpe saka: vakances skolā uzrodas regulāri, piemēram, kad vecākie kolēģi dodas pensijā vai palielinās skolēnu skaits. “Iespējams, ka valstī ir skolotāju pārprodukcija, taču mēs to nejūtam. Ja kāds skolotājs tālu no Rīgas skolas slēgšanas dēļ zaudē darbu, viņš taču nebrauks strādāt uz Ādažiem. Jo te viņam nav dzīvesvietas, nāksies īrēt dzīvokli, bet tas ir ļoti dārgi,” stāsta direktore.
