Foto: LETA

Skolotāju pikets izmaksājis gandrīz 78 000 eiro 4

Palielinoties pedagogu algām, kāpj arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ienākumi, intervijā atzina arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar LIZDA statūtiem no biedra atalgojuma tiek ieturēts 1%, skaidroja Vanaga, piebilstot, ka LIZDA patlaban ir 27 150 biedru, tomēr to skaits pēdējos trīs gados kritis gandrīz par 3000. No saņemtās naudas LIZDA birojam nonāk 21,5%, savukārt pārējā summa paliek dalīborganizāciju, pirmorganizāciju rīcībā.

LIZDA birojs iekasēto naudu izlieto telpu uzturēšanai, 11 biroja darbinieku atalgošanā, aktivitātēm, konkursiem, materiālās palīdzības, nelaimes gadījumu fonda nodrošināšanai. Daļa naudas tiek izlietota arī reklāmas materiāliem, mājaslapas uzturēšanai, biedru naudas maksām starptautiskajās organizācijās. Tāpat no šīs summas 3% biedru naudā tiek maksāts arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, un 3% tiek novirzīti Streiku fondam, kas ar LIZDA padomes lēmumu izlietojams streikiem un piketiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

78,5% no biedru naudas paliek dalīborganizācijām – dalīborganizācijas priekšsēdētāja atalgojumam, telpu uzturēšanai, pabalstu fondiem, pasākumiem. Vanaga uzsvēra, ka “tā ir viņu iekšējā darīšana, kurā LIZDA birojs nejaucas”.

Vanaga apstiprināja, ka jo augstāka ir LIZDA biedru alga, par ko iestājas arodbiedrība, jo vairāk arodbiedrībai ir līdzekļu, ar ko operēt. “Jo vairāk pieaug alga, jo vairāk mums ir finanšu līdzekļu. Ja bija alga 500 eiro un tad maksāja piecus eiro, tad, pieaugot algai, proporcionāli pieaug arī maksājums arodbiedrībai,” teica Vanaga.

Ievērojamas naudas summas nepieciešamas arī piketu organizēšanai. Pēdējais pikets, kas notika 2014.gada 11.decembrī, arodbiedrībai izmaksāja gandrīz 78 000 eiro. Vanaga skaidroja, ka šajā naudā ietverti transporta izdevumi, dienas nauda, atribūtika. Tāpat izdevumi atkarīgi no dalībnieku skaita. Pirms diviem gadiem notikušajā piketā pie Saeimas piedalījās aptuveni 1000 arodbiedrības biedri.

Taču streika laikā pērn novembra beigās līdzekļi no LIZDA Streika fonda neesot lietoti, atklāja Vanaga. “Pērn Streika fonda naudu neizmantojām – līdzekļi tiktu lietoti, ja streiks pēc vienas dienas brīdinājuma turpinātos,” atzina LIZDA priekšsēdētāja, piebilstot, ka daļu no Streika fonda naudas LIZDA nogulda bankā. Tam gan neesot lielas atdeves, ņemot vērā zemās procentu likmes bankās, sacīja Vanaga.

Viņa norādīja, ka Streika fonds ir aizskarams tikai ar padomes lēmumu un pašlaik no fonda nauda atvēlēta vizuālajiem materiāliem, atribūtiem, jo tie izlietoti iepriekš.

Kā liecina informācija portālā “Firmas.lv”, LIZDA pērn apgrozīja 658 544 eiro, kas ir par 12% mazāk nekā 2014.gadā. 2015.gadu arodbiedrība noslēdza ar 31 064 eiro zaudējumiem. Biedru naudā pagājušajā gadā ieņemti 614 129 eiro, savukārt no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemti vēl 10 792 eiro, kā arī vēl 33 633 eiro iegūti citos ieņēmumos. LIZDA pērn iztērējusi 689 618 eiro – izdevumu vidū tostarp ir naudas maksājumi personām 192 134 eiro apmērā, algu izmaksas 206 404 eiro apmērā, sociālās apdrošināšanas maksājumi 47 773 eiro apmērā, kā arī citi izdevumi 233 038 eiro apmērā.