Foto – Timurs Subhankulovs

Skolotāju svilpienus sadzird tikai opozīcija
 1

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā 1000 skolotāju un zinātnes darbinieku vakar pulcējās piketā pie Saeimas nama, pieprasot nākamā gada budžetā finansējumu cienīgai darba samaksai. Viņu prasības saklausījuši opozīcijas pārstāvji, bet valdošā koalīcija tikai plāta rokas – skolotāju prasības budžets nespējot apmierināt.

Bruņojušies ar svilpēm un plakātiem, skolotāji pirms sēdes sagaidīja deputātus ar nepārtrauktiem svilpieniem un saukļiem “Algu! Algu!”. Ceļā uz sēdi pie piketētājiem parunāties pienāca vairāki deputāti, ieradās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija). Vēlāk ar viņiem tikās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un frakciju pārstāvji.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Runas jau bija skaistas, bet pagaidām nav nekādu garantiju, ka tām varētu sekot darbi,” pēc tikšanās teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. LIZDA galvenā prasība likumdevējam ir nākamā gada budžetā iekļaut papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai – 2014. gadā vismaz līdz 310 latiem, paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai arī nākamajos divos gados. Pēc LIZDA aprēķiniem, likmes paaugstināšanai nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 10 miljoni latu. “Valsts budžeta kontekstā tā nemaz nav tik liela summa,” uzskata Mikiško. Viņa arī stāstīja, ka pašlaik pedagogi, lai nopelnītu, strādājot vairāk nekā vienu likmi, kas pārstrādāšanās rezultātā ietekmējot izglītības kvalitāti. Zemās samaksas dēļ vīrieši un jaunie skolotāji neienāk nozarē.

“Skolotāju prasības ir pilnīgi pamatotas. Mēs nevaram noliegt, ka Latvijā ir zemākās skolotāju algas Eiropas Savienībā. Turklāt pedagogu materiālā apmierinātība ir būtisks priekšnoteikums izglītības kvalitātes celšanā. Taču jautājums ir par to, kādas ir budžeta iespējas. Ja skatāmies uz skolotājiem, tad skaidrs, ka viņi ir pelnījuši papildu finansējumu, bet, ja skatāmies plašākā kontekstā, tad nauda nepieciešama arī demogrāfijai, medicīnas darbiniekiem,” teica Izglītības komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”). Viņasprāt, šobrīd pareizākais būtu izveidot augsta līmeņa darba grupu, kad nākamā gada laikā izstrādātu izglītības sistēmas reformu. To varētu iedzīvināt, sākot no 2015. gada.

Līdzīgu viedokli pauda arī izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, atgādinot, ka nākamā gada budžetā finansējums skolotāju algu palielinājumam jau ir paredzēts (tiesa – ne tik liels, kā pieprasa LIZDA). “Šogad un nākamajiem gadiem piešķirtais finansējums vispārējai izglītībai nav pietiekams, tomēr tas ir ievērojamākais mērķdotācijas pieaugums kopš 2009. gada. Nākamgad papildu finansējums tiks novirzīts tieši pedagogu algu zemāko likmju palielinājumam, kas ir bijusi arī galvenā arodbiedrības prasība. Algu paaugstinājums, protams, nav pietiekams, un šo kompromisu es nevaru nosaukt par izcilu, tomēr tas jau ir progress,” pie Saeimas sapulcējušos skolotājus centās nomierināt ministrs.

Valdības piedāvājums paredz paaugstināt pedagogu zemāko mēnešalgas likmi no 280 latiem uz 295 latiem. Taču LIZDA vēlētos vismaz 310 latu likmi. “Mēs no savām prasībām neatkāpsimies. Tagad nogaidīsim un pavērosim budžeta tapšanas gaitu. Ja jutīsim, ka skolotāju vēlmes joprojām tiek ignorētas, lemsim par nākamajām pasākumiem,” pēc protesta akcijas noslēguma teica Mikiško.

Reklāma
Reklāma

Kamēr valdošā koalīcija cenšas nomierināt skolotājus ar stāstiem par saspringtu budžeta situāciju, opozīcija izmanto iespēju krāt popularitātes punktus. Gan “SC”, gan ZZS nākamā gada budžetam uz otro lasījumu ir iesnieguši priekšlikumus, pieprasot finansējumu skolotāju algu pamatlikmes celšanai līdz 310 latiem. Partiju aprēķini gan atšķiras – saskaņieši šim mērķim prasa 12 miljonus latu, bet ZZS – 14,3 miljonus latu.