Mobilā versija
+15.3°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
28. februāris, 2017
Drukāt

Skolotāju trūkst aizvien vairāk. Saruna ar LU profesoru izglītības vadībā Andri Kangro (31)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas Universitātes (LU) profesoru izglītības vadībā, bijušo LU studiju prorektoru un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekānu Andri Kangro intervēju nākamajā dienā pēc viņa atgriešanās no konferences kaimiņvalstī Igaunijā. Konference bija veltīta starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem Baltijas jūras reģiona valstīs. A. Kangro ir šīs programmas vadītājs Latvijā.

 

Kādi bija galvenie secinājumi? Zinām, ka Igaunijas skolēnu sasniegumi strauji kāpuši, Latvija un Lietuva tikmēr stagnē…

A. Kangro: Neteiksim, ka stagnē, tas neskan īsti labi, bet neapšaubāmi izglītības kvalitāte ir jāpilnveido. Runājām gan ne tikai par jaunākā pētījuma rezultātiem, bet arī izglītības politiku un praksi, apmeklējām arī Igaunijas skolas. Konferencē piedalījās gan pētnieki, gan izglītības ministriju cilvēki.

Uz igauņu skolām tagad brauc daudz delegāciju. Skolā, kuru apmeklējām, bijām jau desmitā delegācija pusgada laikā. Visi prasa, kāpēc igauņu skolēnu sasniegumi tik ļoti auguši, taču igauņi paši tā īsti uz to nevar atbildēt. Jo vienas atbildes viņiem nav. Igauņi izdevuši grāmatiņu par saviem rezultātiem PISA testā. Runājot par to, kāpēc ir tik strauja izaugsme, viņi minējuši 10 iemeslus, bet skolu tīkla sakārtošanu, ko Latvijā bieži uzsver kā vienu no igauņu panākumu atslēgām, nav pat minējuši. Igauņi saka, ka skolotāji un skolēni paveikuši lielisku darbu, ka izglītība Igaunijā vienmēr bijusi vērtība…

Tās jau tikai tukšas frāzes!

Viņi uzsver arī vienlīdzību starp skolām, to, ka katrs skolēns tiek cienīts, piemin skolu autonomiju, kas arī Latvijā ir tāda pati.

Ir jomas, kurās mēs no igauņiem būtiski neatpaliekam. Piemēram, PISA pēta arī, kā skolēnu sasniegumi korelē ar viņu ģimenes materiālo stāvokli. Jo augstāki mācību sasniegumi ir skolēniem no nabadzīgām ģimenēm, jo labāk, jo tas parāda, ka skola spēj mazināt nevienlīdzību. Jā, Latvijā ir plaisa starp skolēnu sasniegumiem pilsētās un laukos, kā arī dažādos skolu tipos, taču, ja skolēni mācās viena tipa skolās, ģimeņu materiālais stāvoklis viņu mācību rezultātus, salīdzinot ar citām valstīm, ietekmē maz.

Igaunijā secināts, ka vidēji tikai astoņi procenti ietekmes ir sociālekonomiskajam stāvoklim. Latvijā – deviņi procenti, tātad tikai nedaudz vairāk un šajā ziņā esam tajā pašā līmenī. Turklāt esam virs vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu līmeņa. Kā tas tiek rēķināts? Ņem vērā dažādus rādītājus. Piemēram, skatās, cik skolēnu no tiem, kuru ģimenēm ir zemākais materiālais stāvoklis, ir nonākuši tajā skolēnu grupā, kas uzrāda visaugstākos sasniegumus.

To skolēnu, kuri spēj atrisināt tikai visvienkāršākos uzdevumus, mums toties ir mazāk nekā OECD vidēji. Kad valstis ranžē pēc šiem rādītājiem, mēs esam diezgan augstu, tāpat kā Igaunija. Jāsecina, ka vidēji mūsu skolu sistēma spēj kompensēt nelabvēlīgo sociālekonomisko ietekmi uz skolēnu sasniegumiem. Pēc šī rādītāja pēdējo gadu laikā esam pat nedaudz pavirzījušies uz augšu.

Tomēr ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem, protams, nav pilnībā novērsta arī Latvijā. Piemēram, tas, ka sasniegumi vidēji ir viszemākie lauku skolās, seko pilsētu skolas un tad Rīga korelē ar ģimeņu ienākumiem, kas arī laukos ir viszemākie, bet Rīgā – visaugstākie.

Sasniegumu plaisa starp laukiem un Rīgu pieaug, un viens no cēloņiem ir tieši sociālekonomiskā nevienlīdzība. Savukārt nodrošinājums skolās, piemēram, ar datoriem, laukos ir labāks nekā pilsētā, ja ņem vērā skolēnu un datoru skaita proporciju. Saskaņā ar datiem, kas gūti skolu direktoru aptaujā, laukos arī mazāk nekā pilsētā jūtams skolotāju trūkums.

 

Tas, ka skolās ir datori, nenozīmē, ka tos tur jēgpilni izmanto.

Jā, vērts pētīt, vai skolotāji māk pilnvērtīgi strādāt ar šīm tehnoloģijām. PISA ir ceļā uz to, lai meklētu atbildes arī uz šādiem jautājumiem. Pagaidām pētījums pat neiekļauj skolotāju aptauju.

Pētīšanas vērts ir arī fakts, ka skolēniem, kas 9. klasē mācās pamatskolās, ir zemāki sasniegumi nekā tiem, kas šajā pašā klasē mācās skolā, kur ir arī vidusskolas klases.

Lai pilnvērtīgi atbildētu uz šādiem jautājumiem, būtu vajadzīgi arī lieli izglītības politikas pētījumi.

 

Vai skolām ir tiesības atteikties no dalības PISA pētījumā?

Jā, Latvijā tādas tiesības ir. Igaunijā, piemēram, nav.

OECD, manā ieskatā, ir pati politkorektākā organizācija. Vai piespiest skolas piedalīties pētījumā vai ne, tas ir atstāts dalībvalstu ziņā. Latvijā daļa skolu atsakās. Lai pētījums būtu uzticams, nedrīkst atteikties vairāk nekā 15 procenti skolu. Ir valstis, kur atsakās vairāk, tad kopējā tabulā tām klāt ir zvaigznīte un atruna, ka nav piedalījies pietiekams skaits skolu. Latvijā tādas situācijas nav bijis, lai gan dažkārt pētniekiem jāpieliek lielas pūles, lai pierunātu skolas piedalīties pētījumā.

 

Jūs uzsvērāt sasniegumu plaisu starp lauku un pilsētu skolām. Izglītības un zinātnes ministrijā kā iemeslu, kāpēc Igaunijā saskaņā ar PISA pētījumu šobrīd ir labāka izglītība, min to, ka kaimiņi intensīvi kārtojuši skolu tīklu, kamēr Latvijā tas nav izdarīts. Taču, kā atzināt, igauņi skolu slēgšanu neuzsver kā veiksmes atslēgu. Bet ko par nepieciešamību sakārtot skolu tīklu sakāt jūs kā izglītības pētnieks?

Visas lauku skolas nav sliktas – starp to rezultātiem ir milzīga izkliede. Ir gan sliktas, gan ļoti labas. Nevar teikt, ka skola jāslēdz tikai tāpēc, ka tā ir laukos un maza. Varbūt pēc ekonomiskiem rādītājiem tā tiešām nav izdevīga, tomēr kvalitāte arī ir jāņem vērā. Ir valsts ģimnāzijas, kuru skolēnu sasniegumi ir pat zemāki nekā lielākajā daļā lauku skolu. Jā, vidēji laukos ir zemāks līmenis, tomēr visas pār vienu kārti nevar mest.

Tomēr skolu tīklu ir nepieciešams sakārtot. Tas rakstīts jau vairāku valdību darbības dokumentos, bet tagad par to vairāk runā. Dievs dod, ka ne tikai runās. Kaut kādā ziņā skolu sakārtošanas process jau notiek, bet tam vajadzētu tomēr būt sistemātiskākam.

Taču no kaimiņiem varam pamācīties arī ko citu: igauņos es redzu lielāku pragmatismu. Igauņi ir gatavi modernizēt savu izglītības sistēmu, tomēr viņi māk optimāli apvienot klasisku pieeju ar jaunām lietām. Skolā, kurā biju, direktore sacīja: “Mūsu skolotāji pamatā tomēr joprojām vairāk mīl krītu un tāfeli nekā tehnoloģijas. Protams, mums visiem ir datori, taču neatsakāmies no tā, kas bijis derīgs līdz šim.” Tomēr nav jau tā, ka igauņu skolās tehnoloģijas neienāk. Skolēni apgūst programmēšanu un robotiku. Paši veido robotus un tad programmē to darbošanos.

Starp citu, PISA testā vislabākie rezultāti matemātikā ir tiem skolēniem, kuri anketā ierakstījuši, ka matemātikas stundā datorus neizmanto nemaz. Izpētīts arī, ka intensīviem valsts ieguldījumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā nav saistības ar sasniegumu uzlabošanos PISA testā.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. ko doma vecaki lai skolotajs vinu visatlautiba izlaisto bernu izaudzinatu par cilveku kurs nau gimene iedvest cienit skolotaju vecakus cilvekus kurs skolotajs bus tas kas vinu salauzis tiesa varda nozime pedagogija zem kuras kritikas padomju latvijas skolas ta nenotika kas notiek kapitalistu-miljonaru skolas godigs cilveks neies tadas skolas stradat lai vecaki pasi audzina svus pargudras atvases….

  2. Tiem , kas ir izbrīnijušies Atbildēt

    Skolās trūkst un trūks skolotāu, jo jaunie pedagogi (lielākā daļa ) par neadekvāti mazu algu normāla cilvēka cieņu pazemojošu darbu nestrādās. Tas būs tik ilgi , kamēr izglītības sistēmā turpināsies permanentais haoss, ar skolu slēgšanu algu sistēmas nepārtrauktu mainīšanu ( lai maksātu vēl mazāk par pieaugošu slodzi) , programmu, standartu , satura u.t.t. mainīšanu, mežģīšanu , modulēšanu un kompetencēšanu.
    Sevi cienošs cilvēks ilgi to nevar izturēt.

  3. Nesaprotu,kur tie skolotāji paliek,tik daudz viņus “”ražo””,saka,ka nav viņiem darba,bet par valsts budžeta’ līdzekļiem taaču mācījušies!

  4. Nesaprotu, kur ir jēga no šādiem pētījumiem. Tie ir kā dzīvsapliecinājums profesoru profesionālajai demencei.

  5. HM, vai kāds ir papētījis visu šo vērtējumu (PISA, OECD) saistību ar ar skolēniem pildāmo uzdevumu tulkojumu kvalitāti? Visdrīzāk, nē! Kādēļ? Nav izdevīgi, vai ne? Sasniegtie rezultāti/finansējums(valsts+vecāki) pa valstīm? Skala būtu pavisam cita. Tādas rādīt nav izdevīgi…

  6. Kā var trūkt skolotāju, ja būtiski samazinās skolēnu skaits?

  7. Skolotāju trūkst aizvien vairāk. Saruna ar LU profesoru izglītības vadībā Andri Kangro
    ===========================
    Šitādu smadzeņu ATPALĪCĪBU, kas nav saistīta ar reālo situāciju izglītības sistēmā, dzirdēt no …profesora, atvainojiet! kur vēl tālāk!
    Ja REALITĀTĒ Latvijā likvidētas 30 % skolas, bet skolotāju skaits pat PALIELINĀJIES – uz 3 skolēniem ir 1 skolotājs! Igaunijā 13 skolēni uz 1 skolotāju!

    • Piebildīšu, ka pie skolotāju kontingenta tiek pieskaitīti biblotekāri un atbalsta personāls psihologu un sociālo darbinieku un skolas administrācijas personās. Tur tas lielais skolotāju skaits sanāk. par to jau nerunā.

    • Skolotāju trūkst!
      Tavos aprēķinos tu esi saskaitījis(Arī IZM) skolotājus, kas strādā vairākās darbavietās 2- 3 un 4 reizes.Un kāpēc strādā?jo skolās vinu trūkst, īpaši pamatskolas posmā , kur ir maz stundu fizikā, u.t.t.
      Tad viens un tas pats skolotājs tiek rēķināts:
      1.Kā priekšmeta skolotājs, 2.Kā klases audzinātājs3.Kā interešu izglītības skolotājs.Nu lūk, Bērziņš jau ir kā 3 skolotāji.
      UN IZM to nezina?

  8. Visu cieņu raksta autoram ,pats esmu pie viņa mācījies ,bet laiks rit un jāzina kad aiziet ,augstskolu mācībspēki un IZM ierēdņi neko daudz nesaprot kas notiek skolās. Tā īsti mācās tikai ģimnāzijās ,vidusskolās un pamatskolās mācās retais. Pat sākumskolās izglītojamie jau atļaujas pasūtīt skolotājus vienu māju tālāk. Krasi ir krities motivācija iegūt izglītību (ne diplomu, to vēlas daudzi)ārkārtīgi krities izglītojamo materiāls ,uzņēmīgie un spējīgie aizbraukuši ,palikuši mazāk spējīgo un varošo ,un gribošo. Dažas ģimnāzijas vēl ir līmenī bet kopumā līmenis krītas. Lauku skolās vispār retais ir līmenī ,tajās sasūta pilsētas atpalikušos un lauku spējīgie paši dodas uz pilsētām un lauku spējīgie skolēni dodas uz Rīgu Skolotāji pagaidām pārsvarā ir līmenī ,pēc tagadējām prasībām ,augstākā izglītība ,kursi utt. ,taču algas dēļ un neesošās konkurences dēļ “iekšas ārā negāž +izglītojamo attieksme).Vajadzētu radikālus soļus 1.sagatavot jauna tipa skolotājus ,tas nozīmētu atlaist ap80-90% augstskolu mācībspēku ,2. atlaist gandrīz 100% padomju laiku skolotājus ,pacelt atalgojumu skolotājiem un milzīgu konkurenci izveidot ,slodzi mazināt ,lai sagatavotu modernu stundu skolotājam vajaga 3 stundas darba un slodzei nedēļa vajadzētu būrt ap 10stundām nedēļā ,nu varbūt mazliet vairāk un algai 2t pēc nodokļu nomaksas un ja nestrādā tad jau rinda stāv aiz skolas durvīm ,taču tad arī augstskolās jābūt studentu atlasiej un apmācībai kvalitatīvai. Te gan atkal tas jautājums par apmācāmo kvalitāti ,vidusskolās un ģimnāzijās ,pamatskolās neko neizdarīsi kā ir tā ir ,man 4 klasē ne tikai lasīt nemāk ,bet dažus burtus pat neatpazīst ( atkal varētu teikt ,ka mani uz ātrāko vajaga atlaist ,bet tāds ir kontingents un neticu ka kāds labāk iemācītu )Te atzīmēju ka esmu Kandro students.

    • Nespēju iedomāties naudas summu, par kuru es spētu paciest, ka mani pasūta… (utt.), pēc tam, kad esmu ieguldījusi to milzu darbu modernas stundas sagatavošanā. Kontingents laukos ir tāds, kāds ir. Un motivācija mācīties, vairāk zināt vispār nav prestiža jaunatnes vidū.
      kamēr attieksme nemainīsies, nekāda nauda neko nemainīs.

    • Rezumējot, viss derīgais cilvēciskais materiāls jau emigrējis. Palikušas vien sēnalas, kas mūsu valsti saulītē neiecels

    • Cerības var nepiepildīties Atbildēt

      Kad skolās paliks tikai modernos laikos izglītotie pedagogi un būs padzīti vai beiguši strādāt visi padomju laikā izglītību ieguvušie – tad visticamāk progresa uzvara diez vai iestāsies . Jaunie pedagogi jau tagad darbojas pēc principa – kā noskan zvans tā – uz redzēšanos ! Strādā tikai tik . ja par to maksā.

  9. Visa kā trūkst. Netrūkst tikai dziedātāju dejotāju un svinēt gribētāju. Jā, šo verdzības gēnu nevar izdzīt ne ar ko. Nu taču vienreiz protestētu un nepiedalītos šajās gadsimta dzīrēs.

  10. Mūžu dzīvo un mūžu mācies! Atbildēt

    Gudriem vecākiem dzimst gudri bērni. Stulbiem vecākiem dzimst stulbi bērni. Viss atkarīgs no gēniem un ļoti daudz arī no darba, ko sevis izglītošanā ieguldījušas iepriekšējās paaudzes – piem., vectēvs ar labām sekmēm beidza skolu ar 2.klasēm, tēvs ļoti labi tehnikumu, bet dēls jau izcili augstskolu. Dēlā atspoguļojas iepriekšējo paaudžu ieguldījums zināšanu apguvē!
    Divnieku karaļu un karalieņu bērni jau genētiski ir ieprogrammēti uz pastulbām smadzenēm, bet ar darbu un piepūli šo vecāku pēcteči 3-5 paaudžu laikā var kļūt par viduvējībām, lai nākotnē mazmazmazmazbērni jau būtu “pārprogrammējušies” un sāktu mācīties labi.
    Un jauniešiem precoties jāņem vērā vīra vai sievas “smadzenes”, ne tikai maka biezums. Ja sieva vai vīrs būs pastulbs, tad ļoti liela ticamība, ka šādā ģimenē nepiedzims bērni ar gudrām un gaišām galvām.

  11. iemācies melot !

  12. ir pamatā citu valstu sistemas slavināšana, kaimiņam vienmer sieva smukāka un zāle zaļāka

  13. Skolotājus ar likumu, ar pilnu pensijas apjomu vajadzētu laist pensijā no 55 gadu vecuma, kā to varēja darīt agrāk, bet tikai tad tā bija priekšlaicīga pensionēšanās un pensija maza.
    Jo skolotāja darbs ir nenormāls – atbildība par bērnu drošību un mācību rezultātiem, stress, izdegšana.

  14. Paga paga. Kā tā trūkst?! Cik tad sen veiksmes tēva Dombrovska partija taisījās masveidā atlaist skolotājus kuru esot pilni skolu stūri?! Likvidēja kaudzi nevajadzīgu skolu pa visu valsti un nu trūkst skolotāju?! Jūs kādu zāli ministrijās pīpējat ja šitā jumtu rauj nost. Dalieties ar adresīti.

    • masveidā atlaiž jau vel joprojām, bet lases priekšā nav kas stāv, matemātiku daudzviet jau māca fizkulturas skolotājs jo tas vismaz prot skaitit -viens divi, viens divi…. un pēc tam brīnamies par dīvainajām bērnu sekmēm

  15. Aizsūtiet beidzot tos milzu barus veco skolotāju pelnītā atpūtā, tad redzēsiet, ka pietiks jauno pedagogu, kuriem būs pilnas slodzes un atbilstoša alga! Tagad vecie nogruntējušies, sākot ar direktoriem, kuriem NEKĀDAS PĀRMAIŅAS NEINTERESĒ. Beidziet gausties, bet beidzot rīkojaties! Redziet kāds pretspars
    IZM ministram, Ķīli jau “nocēla” no trases, jo sāka pārmaiņas, kuras vecā gvarde neatzīst.

    • pieredze liecina ko citu Atbildēt

      jaunie pēc augstskolas nemaz neiet uz to skolu strādāt, jo galvenais bija budžetā skolu beigt, un ari tie kas aiziet reti kurš nostrādā pilnu mācibu gadu. ja tagad tevis nīstos vecos aizdzītu pensijā, tad būtu jāslēdz puse skolu, jo nebutu skolotāju kas tur māca

    • jaunais skolotājs > Tā gan! Atbildēt

      Vidēji ik gadu kā skolotāji augstskolu beidz 340 gab.
      Izglītības nodaļā kādā lielā pilsētā teica, ka mums brīvas ir tikai 7 vietas jauniem skolotājiem. Tanī pat laikā 11% skolotāju ir pensijas vecumā! Līdz 35 % ir vecāki par 55 gadiem!
      Tātad, jaunais skolotājs nevar uzsākt darbu, ja NAV brīvu vietu skolā!

      • brīvas vietas protams nav, jo tās kautkā aizpilda Atbildēt

        nevar taču atstāt klasi tukšu, tu jau jautāji izglitibas nodaļā, tu nejautāji skolu direktoriem. skolu direktori jau ir tie kas meklē ko klases priekšā likt, izglitibas nodaļā jau aiziet gala atskaite PĒC TAM KAD DIREKTORS JAU IR IZSTIEPIES UN ATRADIS VISUS, VAI GANDRIZ VISUS skolotājus ko nolikt tani klases priekšā. ari pensijā aizgājušos gālis un lūdzies vel gadiņu pastrādāt…..
        skolas direktors nevar zināt ka tu gribi strādāt ja tu to viņam neesi pateikusi. meklet darbu uz dīvāna sēdot? to jums iemācija skolā?

    • Mūsu mazajā ciematiņā arī trūkst atsevišķu priekšmetu skolotāju, bet te nu ir tā problēma: ķīmiķim 4 stundas, fiziķim 4 stundas , krievvalodniekam 8 stundas, zīmētājam 9 stundas. Tad nu ņemsim vienu skolotāju, lai to visu māca. Jābūt šim cilvēkam ar ČETRĀM augstākajām izglītībām, jānopērk māja, jo dzīvokļu pārdošanā ciematiņā nav. Vieta laba, māja maksā nieka 50 tūkstošus, remonts paša rokās.Alga būs varen liela, “tīrā veidā” būs savi 500 eiro. Ceru šī ziņa liks sasparoties, rīt pie skolas durvīm būs garumgara rinda.

      • Vēl paturpināšu – nevar skaidri zināt, cik ilgi varēs tajā ciematiņa skolā strādāt , jo visi mediji un ministri ziņo, ka ciematiņos skolas vajadzētu taisīt ciet . Turklāt ne tikai ciematiņos – pat lielās lauku pilsētās skolas slēdz ciet . Jābūt nenormālam , lai šādā situācijā par tādu algu uzņemtos tādu risku .

  16. Visam būtu lielāka jēga,ja pašās skolās pedagogi strādātu kā komanda un mērķtiecīgi.Nevis katrs savu darbu un prieksšmetu uzskata par galveno,līdz ar to mazāk būtu „kruto” skolotāju,jo ieguldījums būtu vienlīdzīgāks.Tad arī pirmskolas pedagogi netiktu uzskatīti kā kaut kas zemāks.Tur atkal vajadzīgs labs vadītājs.Bet pie mums valstī galvenais nepārstrādāties par to naudu,ko maksā.

  17. …..Vispār jau fakultātēm ir dekāni, nevis rektori….

  18. Latvijā trūkst ne tikai skolotāji, bet arī ārsti,medmāsas,inženieri,kvalificēti strādnieki un cilvēki kas apdzīvo šo valsti kļūst ar katru gadu mazāk.Toties Latvijā netrūkst trūkumcietēji,bomži ,miljonāri ,visādu līmeņu deputāti,ierēdņi , blēži KNAB-ā un VIDA-ā un tieslietu sistēmā,visādi aptieku ķēdēm līdzīgi karteļi un Kangro līdzīgi pētnieki,u.t.t.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+