Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
29. jūlijs, 2017
Drukāt

Skolu direktoriem būs lielāka vara (24)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Jaunā pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēma, kuras ieviešanu apstiprinājusi Saeima, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā būs vienkāršāka un mazāk birokrātiska par līdzšinējo. Savukārt pedagogi un skolu vadītāji pauž bažas par plānotajām pārmaiņām.

Iepriekš Latvijas pedagogiem bija iespēja pretendēt uz piecām dažādām kvalifikācijas pakāpēm, savukārt nākotnē tādas būs tikai trīs. Iepriekšējā sistēma paredzēja, ka augstākās kvalitātes pakāpes piešķiršanai pedagogus vērtēja nevis skolā, bet pašvaldībā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Savukārt jaunā sistēma paredz, ka visas trīs pakāpes pedagogi varēs saņemt turpat skolā, kur tās piešķirs skolas direktora izveidota komisija vismaz trīs cilvēku sastāvā.

Saeima gan pagaidām pieņēmusi tikai grozījumus Izglītības likumā, kas konceptuāli nosaka jauno pedagogu darba novērtēšanas sistēmu un uzdod valdībai pieņemt noteikumus, kas noteiktu pakāpju piešķiršanas kārtību. Noteikumi jāpieņem līdz 10. augustam, tāpēc IZM jau izstrādājusi to projektu. Tas paredz, ka pirmo kvalitātes pakāpi varēs iegūt katrs pedagogs, kas mērķtiecīgi organizē mācību procesu, nodrošinot labvēlīgu mācību vidi, izvēlas piemērotas mācību metodes un sadarbības formas. Savukārt otrās pakāpes ieguvei jau būs nepieciešams arī izmantot daudzveidīgu mācību stratēģiju. Vajadzīga būs arī visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un būt aktīviem izziņas procesā. Lai iegūtu trešo pakāpi, pedagogiem būs jābūt turklāt radošiem, inovatīviem un jāstrādā izglītības iestādes attīstības labā. Lai novērtētu pedagogu darbu, komisija organizēs pašu novērtēšanas sistēmu, vēros un vērtēs mācību stundas vai nodarbības, novērtēs pedagoga pašvērtējumā atspoguļoto profesionālās darbības rezultātu.

Bažas par neobjektivitāti

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka iecerētie noteikumi jāuzlabo. Pirmkārt, tā iesaka noteikumos iekļaut nosacījumu, ka kritēriji pakāpju piešķiršanai jāizstrādā visam skolas kolektīvam kopīgi. Otrkārt, valdības noteikumos būtu jāietver konkrētākas vadlīnijas skolotāju darba novērtēšanai. Tādējādi jaunā vērtēšanas sistēma varētu kļūt objektīvāka. Par iespējamo neobjektivitāti bažījas arī aptaujātie skolotāji. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka pieļauj: skolas direktori darbam komisijā izvēlēsies tādus locekļus, kas vadītāja viedoklim neiebildīs. Tad kvalitātes novērtēšanas sistēma tiks izmantota, lai atalgotu vadībai pietuvinātos. Viņasprāt, skolas direktora ietekme uz pedagoga atalgojumu jau tā ir ļoti liela, bet jaunā sistēma to vēl palielinās. Arī Kalsnavas pamatskolas vēstures skolotāja Maira Laure paredz, ka skolās jaunās sistēmas dēļ “sāksies haoss un neveselīga konkurence”, ko izraisīs tas, ka kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēma nebūs gana caurspīdīga.

Bažas ir ne tikai skolotājiem. Arī Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzīst: plānotajā sistēmā viņa saskata lielus riskus. “Izskatās, ka būs tā: kas ir kvalitatīvs vienā skolā, citā tāds var nebūt,” spriež direktore.

Būtiski arī, ka, mainot darbavietu, skolotājs kvalitātes pakāpi zaudēs un citā skolā sevi būs jāpierāda atkal no jauna.

A. Melle saka: nav pareizi pedagoga darbu vērtēt tikai skolā. Ir vērtīgi, ja skolotāja veikumam tiek uzmests arī skats no malas. Ir gadījumi, kad pedagogs, kurš skolā nav augstu vērtēts, ārējā vērtēšanā saņem atzinību. I. Ratinīka piekrīt: jaunajā sistēmā nevajadzēja pilnībā atteikties no ārējās vērtēšanas.

I. Ratinīka arī norāda: skolotāji bieži vien ir aktīvi ārpus skolas, piemēram, darbojas kā eksperti kādos izglītības projektos, raksta grāmatas. Iepriekšējā sistēmā kvalitātes pakāpes iegūšanai tam bija liela nozīme. Tagad izskatās, ka šo veikumu vērtēšanā varēs neņemt vērā.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Direktoram absolūtā monarhija ? Atbildēt

    Var skolā ieviest vietējo vērtēšanas sistēmu , bet tikai tad ja KATRĀ skolā ir PATIEŠĀM REĀLA arodbiedrības organizācija un visā valstī kopēji kritēriji un vērtēšanas procedūra . Patreizējā variantā būs tikai konflikti, neapmierinātība, intrigas. Bez tam -jo vairāk skolā cilvēku ar pakāpēm , jo tas prasa lielāku algu fondu. Kas to limitēs ? Direktors ?

  2. PALDIES KRITIKAI par tiešumu! Personīgi pazīstu direktoru, tik ĻOTI līdzīgu dotajam aprakstam!? Acīmredzot tādi ir daudzi! NEVIENS viņus NEKONTROLĒ, REGULĀRI viņi IZLOKĀS NO ATBILDĪBAS, ”IZBRAUC” UZ KOLEKTĪVA RĒĶINA, IR BAIGI KRUTIE UN LECĪGIE, tikai paši neko nevar paveikt savā amatā un parādīt sevi kā VAROŠU skolotāju…Ģimenē arī viņi nedzīvo godīga cilvēka dzīvi! Nauda LĪP PIE PIRKSTIEM…. VISU ZINA APKĀRTĒJIE NOVADA IEDZĪVOTĀJI, KURI RUNĀ AIZ MUGURAS, BET NEKO NEDARA ŠAJĀ JAUTĀJUMĀ….JAUNIE VIETĀ NETIEK, JO PENSIONĀRS IEKRAMPĒJIES DIREKTORA KRĒSLĀ AR VISĀM ČETRĀM….Skumji! Nožēlojami…

    • Šie neaizvietojamie darba veterāni ir tīkami arī augstākai vadībai- prognozējami, nerunās pretī jebkurām bezjēdzīgām reformām , izpildīs visu ko liks . Gados jauns direktors var kļūt nevadāms .Ko tad ?

  3. Daudzu skolu direktori nosaka toni un ir izveidojuši savu ”komandu”’, kurā ietilpstošiem skolotājiem ir VISS: slodze, laba darba alga, atmosfēra un pārākuma apziņa, augstāka vērtējuma pakāpe (bieži neatbilstoša viņu varēšanai un prasmei?), 99% viss notika un vēl notiek caur gultu…PĀRĒJIE SKOLOTĀJI, IT ĪPAŠI SKOLĒNU CIENĪTIE UN VAROŠIE, tiek terorizēti gandrīz katru dienu ar dažādu papildus darbu noslogotību BLAKUS TIEŠAJAM DARBAM un MĀCĪBĀM NEKLĀTIENĒ un nedod Dievs, KAUT KO IEBILST PRETĪ DIREKTORA NEKAUNĪGAJĀM PAVĒLĒM…VIŅUS vienkārši neuzklausa; apspiež iniciatīvu; PAT APZINĀTI APMELO; dod slodzi neklātienē studējošiem un NE STUNDU VAIRĀK ( UZ ROKAS skolotāja saņēma 108 rubļus mēnesī, lai gan viņas ģimenē auga 3 bērni? skolotāja 80-tajos gados bija neklātienes studente). Šis tirāns strādā joprojām, NEVIENS VIŅU NEKONTROLĒ KĀ PIEMĒROTU ŠIM AMATAM UN APRAKSTĪTAIS IR VIŅA DARBA STILS… NOZĪME NAV ARĪ TAM, KA VIŅŠ JAU SEN IR PENSIONĀRS………..Vai nav interesanti pašvaldībai UZZINĀT, KĀPĒC VIŅŠ TIK ĻOTI, ĻOTI TURAS PIE SAVA POSTEŅA UN NELAIŽ PIE STŪRES JAUNOS, TALANTĪGOS KOLĒĢUS???????????

  4. Grozies kā gribi, pēcpuse būs tur, kur ir. Sevišķi ja direktore ir sieviete, ja vēl gados un no vecajiem laikiem – kādas iespējas lišķēšanai, pielīšanai, dāvaniņām utt.! Tas viss jau redzēts līdz nelabumam, ar darbu nekāda sakara.

  5. Diezin ko teiktu citu profesiju cilvēki par šadu kavlitātes pakāpju regulēšanu ik pāris gadiem?

  6. Jau tagad viss atkarīgs, vai esi vadībai pietuvināto sarakstā, vai nē -gan slodze, alga un viss, kas saistīts ar to. Ja direktoram autoritārais vadīšanas stils, alga 320 eiro uz rokas, darbiem neredz galu, bet radošums un darba prieks tiek ļoti ātri iznīcināts. Un nevar gaidīt brīnumus no skolotāja, kurš nostādīts beztiesiskā stāvoklī, nepārtraukti domājot, kā izdzīvot.

  7. Jau tagad vadībai par daudz “teikšanas”. Sava republika, pēc deguniem, pensionāru atbalstam, ja direktori paši pensionāri, jaunos neielaiž, slodzes pēc deguniem, vecajiem 2-3, jaunajiem pusslodze utt..
    Novāciet tos n-tos direktoru vietniekus , struktūrv. vad. un vēl veselu lērumu!
    Maksājiet pedagogiem, kuri tieši strādā ar audzēkņiem, nevis veselam administrācijas blokam!
    Pilnīgi garām!

  8. tas ir vienkārši murgs. Pedagogs jau ir ieguvis izglītību un vēl jānodarbojas ar nevajadzīgām lietām. tā ir naudas izšķērdēšana.Katru gadu jāiet kursi , kuri maksā naudu.

  9. Manuprāt šīs pakāpes neko neizsaka. Pedagogs iesācājs visticamāk, atbilst 1.pakāpei, pieredzējis – 2., bet tas, ko paredz 3. pakāpe, jau ir papildus darbs un attiecīgi par to arī vajadzētu būt papildus samaksai, kā jebkurā citā jomā. Nesaprotu, kāpēc pedagogiem ir tik daudz neapmaksātu pienākumu, kas tāpat prasa darbu,laiku un kompetenci, bet to kaut kā “pastumj”zem deķīša “kvalitāte”.

  10. galvenais mērķis ir ietaupīt un noņemt no IZM ierēdņu pleciem atbildību.

  11. O tagad jau dažām jaunām učenēm būs iespēja visu risināt caur gultu, ja skolā diriķis vīrietis būs! SUPER ! Es savam vecajam kraķim parādīšu skaistas kājas , lai man ieliek augstāku pakāpi..

  12. o ar likuma spēku Atbildēt

    tagad pielīšanu stimulē:) jas pielidis, pielišķesies direktoram, tas dzivos cepuri kuldams, kas pateiks acīs ko domā pad direktoru, tas bus sliktākais skolotājs novadā

  13. Vara samaitā.un nav tāda jēdziena objektivitāte.cilv vnm vadās pēc subjektīvā viedokļa.objektīvs var būt vienīgi mehānisms.

  14. Interesanti, kā pašvaldība var objektīvi vērtēt skolotāja kvalifikācijas līmeni?

  15. Tā, kam būs jāvērtē Atbildēt

    Es nekādu varu negribu. Diplomam un darba stāžam jābūt varēšanas mērauklai.

    • pilnīgi pareizi

    • Diemžēl, ne vienmēr tā ir!
      Daļa skolotāju jau pēc gadiem 10-15 ”iekrīt rutīnā” un tad tas diploms un stāžs nemaz neizsaka skolotāja darba kvalitāti, jo cilvēks jau pēc dabas ir slinks…tā ka ir vajadzīga kāda ”pātadziņa” un ne jau tikai skolotājiem…

Draugiem Facebook Twitter Google+