Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. novembris, 2016
Drukāt

Skolu direktoriem krājas dusmas: uz skolēniem tagad jāskatās kā uz staigājošiem depozītiem (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Izglītības iestāžu direktori pieprasa labot jauno skolotāju algu modeli. Daudzās pašvaldībās mērķdotācija tika būtiski samazināta. Direktori norāda uz vairākām kļūdām aprēķināšanas sistēmā, kuras Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji tagad sola ņemt vērā. Bet pagaidām pedagogu motivācijas fondā tiks ieskaitīta sāpju nauda – 1,7 miljoni eiro, vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Pēc pirmo jauno algu aprēķināšanas, skolu direktoriem sakrājušās dusmas. Vissāpīgākais ir tas, ka daudzās pašvaldībās mērķdotācijas apjoms samazinājies.

“Jāsaka paldies skolotājiem par to, ka viņi vēl nav mani iesūdzējuši tiesā par to, ka viņiem nav tikpat, cik viņiem bija pagājušajā gadā. Jo starpība kolēģiem ir no 50 līdz pat 90 eiro mīnusā,” saka Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika.

Savukārt Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons norāda, ka cietēji ir tie skolotāji, kuri ir noslogoti līdz maksimumam: “Un skola principā balstās uz tiem skolotājiem, kas ir maksimāli, kas ir bijuši līdz griestiem. Ieguvēji varbūt ir tie, kas… stundinieki vienā, otrajā, trešajā skolā strādā.”

“Bērnus neredzam kā izglītojamos, bet mēs uz viņiem skatāmies kā uz staigājošiem depozītiem. Tas ir traki. Tam nav nekāda sakara ar pedagoģiju. Nomaļākos rajonos ar mazāku iedzīvotāju blīvumu šī problēma ir daudz asāka,” skaidro Lažas speciālās internātpamatskolas direktors Linards Tiļugs.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas sanāksmē pa punktiem tika uzskaitītas nepilnības un nesamērības. Piemēram, mazas novada skolas skolotājs, kuram ir 16 bērni klasē, saņem mazāk, nekā lielas skolas pedagogs, kurš pasniedz svešvalodu arī 16 bērniem uz divām grupām dalītajā klasē.

“Par vienādu darbu ir jāsaņem līdzīgs atalgojums. Bet nelielajā skolā, kura ir fizisku apstākļu dēļ ierobežota, cilvēks darot to pašu darbu ko lielajā skolā, ar šo te dalīto grupu, viņš vienkārši fiziski darot tādu pašu darbu nevar saņemt tādu pašu algu. Un tas ir viens no tādiem zāģiem, par kuriem ir jādomā,” uzsver Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks.

Izglītības un zinātnes ministrija sola kritiku ņemt vērā un jauno atalgojumu sistēmu pilnveidot.
Pašvaldībām esot arī pārskaitīts 1,7 miljoni eiro. Un šī nauda domāta tam, lai skolu direktori varētu piemaksāt tiem pedagogiem, kas no reformas cieta visvairāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ko tad var teikt par mazpilsētām – skolotāji stāsta bērniem, ka blakus skolā strādā raganas un tos bērnus, kas ir pārgājuši uz citu skolu, nākošajā gadā vairs neielaiž pie klasesbiedriem, jo viņi esot nodevēji… Vai tas ir normāli? Kāpēc bērniem ir jācieš psiholoģisks terors sistēmas dēļ?

  2. Dusmoties nav jēgas, ja nebūs skolā skolēnu, tad nebūs arī skolas. Līdz ar to skolēns ir tas kurš “skolai atnes naudu”. Ļoti pareizs princips.

    • Tieši tā! Skolēnu skaits rūk, pedagogu pieaug. Ir jāsamazina pedagogu skaits uz pensionāru rēķina, tad nebūs jādusmojas.
      Pārmaiņas vecie pedagogi negrib, bet naudu – pensiju + riktīgu algu, to gan.
      Tas pats kas Saeimā. Beidzot apdomājieties un ļaujiet jaunajiem strādāt, pelnīt un uzturēt (vairojot bērnus) ģimenes budžetu! Pensionāri varētu palīdzēt pieskatīt un paauklēt nākamo paaudzi, tad problēmas būtu daudz mazākas. Vai tiešām visur valda vairs tikai NAUDA, cien pedagogi – direktori??!

      • Kāpēc neesat skolotāji? Atbildēt

        Vai jūs, abi gudrīši, spējat un protat strādāt skolā? Vai jūs reālo situāciju izglītības jomā saprotat? Šķiet, ka jums, tāpat kā necienījamajam ministerim, sajēgas par padarīto un par to, ko nozīmē laba izglītība un jo īpaši par to, kā to nodrošināt, nepazemojot izglītotājus- skolotājus, bērnu dārzu audzinātājus, augstskolu pasniedzējus- nav nekādas. Paskatieties, kā ir tepat blakus, Igaunijā 9nemaz jau nerunāsim par Somiju). Aptaurēta izglītības pārvaldība pie laba gala neved!

        • Tieši skolā nostrādāju pēdējos 10 gadus un ļoti labi zinu un pazīstu to vidi.
          Pensijā aizgāju ar godu, nevis gaidīju kamēr palūgs. Ir jāprot ar godu atkāpties, redzot kāda ir situācija Valstī, nevis visu laiku klaigāt pēc naudas un vainot citus. Bērnu kļuva jau tad ar katru gadu mazāk, bet algas un pensijas saņēmēju arvien vairāk. Ne ar vārdu neaizskaru bērnu dārzu audzinātājs, augstskolu pasniedzējus. Apzinos arī to, ka Latvija nav ne Igaunija, ne Somija. Viņi nenāks pie mums kārtību ievest, jātiek galā ar savām problēmām būs pašiem, pašiem!!
          Nekritizējiet citus! Aptaurētos var sastapt visapkārt, ja labi paskatās. Vispirms paskatieties savā personīgajā “lauciņā”.
          Jauku dienu!

Draugiem Facebook Twitter Google+