Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. novembris, 2012
Drukāt

Skolu lielo brīvību tomēr kontrolēs


Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) atkal izdevies satraukt skolotājus, kuri bažījas par iespējamu darba slodzes samazinājumu. Satraukuma iemesls ir IZM sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka stundu skaitu katram mācību piekšmetam pamatskolā. 


Patlaban noteikta gan maksimālā pieļaujamā pamatskolēnu slodze, gan tas, cik stundas jāatvēl katram mācību priekšmetam. Turpmāk iecerēts saglabāt maksimālo pieļaujamo kopīgo stundu skaitu (taču tas drīkstēs būt arī mazāks) un minimālo obligāto stundu skaitu katrā mācību priekšmetā. Kurā priekšmetā stundu skaits vajadzīgs lielāks par minimālo un cik lielāks, to atstās katras skolas pašas ziņā. IZM tā cer vairot skolu autonomiju. Tajā pašā laikā netiek slēpts, ka grozījumi saistīti ar ieceri no 2014./2015. mācību gada sākt mācīt angļu valodu no 1. klases. Tā kā IZM nevēlas lemt, kuriem mācību priekšmetiem atņemt mācību stundas par labu angļu valodai, skolas nu varēs domāt pašas, un, lai tās drīkstētu domāt, nepieciešamas attiecīgas izmaiņas noteikumos.

Paredzēts noteikt, ka minimālais stundu skaits latviešu valodā pamatskolēniem būs četras stundas nedēļā, matemātikā jaunākajās klasēs – trīs stundas, pēc tam četras stundas, sportam nedēļā jāatvēl vismaz divas stundas. Taču lielākajā daļā priekšmetu minimālais stundu skaits iecerēts vien viena stunda nedēļā. Pedagogi jo sevišķi uztraucas, ka pat uz pusi varētu samazināties stundu skaits ķīmijā, fizikā, bioloģijā, dabas zinībās, ģeogrāfijā un literatūrā, kurai varētu pietikt pat ar vienu stundu nedēļā. Tikai viena stunda nedēļā būs obligāta arī mūzikā un mākslā.

Latviešu valodas un literatūras skolotāji presei nosūtītā vēstulē norāda, ka jau tagad literatūrā lielākoties ir tikai divas stundas nedēļā un jau tas ir par maz. Ja literatūra būs tikai reizi nedēļā, tas būs noziegums gan pret valsts valodu, gan skolēniem.

IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule toties norāda, ka latviešu valodā minimālais stundu skaits būs tieši tāds pats, kāds tas ir pamatskolā šobrīd.

Skolas pašas saziņā ar vecākiem varēs lemt, kuros mācību priekšmetos vajag vairāk stundu.

Skolotāji tāpat nobažījušies, ka viņu darba noslodze varētu samazināties, kas ietekmētu arī algu, ja daļa skolu skolēniem piedāvātu tikai minimālo iespējamo stundu skaitu. IZM pārstāve Dace Jansone mierina – ja skolā samazināsies stundu skaits, samazināsies arī finansējums, ko tā saņem, tāpēc nevienas skolas vadība nebūšot ieinteresēta atņemt skolotājiem stundas. Katrā ziņā ministrija, rosinot šādus grozījumus, neplānojot ietaupīt uz pedagogu algām.

Skolotāji raizējas, kādā veidā stundu skaits tagad tiks sadalīts starp pedagogiem. Jau tagad esot skolas, kurās valda neveselīga konkurence – lai vairāk nopelnītu, daudzi pedagogi cenšas “sagrābties” pēc iespējas vairāk kontaktstundu. Taču patlaban nepatīkama konkurence valda viena priekšmeta skolotāju vidū.

Ja stāsies spēkā ierosinātās izmaiņas, skolotāji centīsies ietekmēt skolas vadību atņemt stundas, piemēram, mūzikai, lai piešķirtu sportam.

Šādas bažas pauž gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), gan Pedagogu dome, gan arī dažādu mācību priekšmetu skolotāju asociācijas.

Katra organizācija saskata arī citas nepilnības projektā. LIZDA, piemēram, vismaz pagaidām nepauž bažas, ka varētu samazināties kopējais stundu skaits, bet raizējas par neveselīgo konkurenci, darba slodzi, kā arī norāda, ka valstis, kuru izglītības sistēma atzīta par labu, tieši palielinājušas mākslas, kā arī mājturības un tehnoloģiju stundu skaitu. Turklāt, ja stundu skaits katrā mācību priekšmetā skolās būtiski atšķirsies, radīsies problēmas ar visiem derīgu mācību līdzekļu izdošanu.

Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks piemetina – ja skolās būs krasi atšķirīgas programmas, skolēniem radīsies problēmas, mainot skolu. Pastāv risks, ka ne visās skolās skolēni saņems vispusīgu izglītību.

E. Papule skaidro – skolām jālicencē savas izglītības programmas un, ja tās mainīs stundu skaitu, programmu nepieciešams pārlicencēt. Līdz ar to kontroli pār to, lai skolēni arī turpmāk saņemtu vispusīgu izglītību, valsts saglabās.

Skolām būs jāpamato izmaiņas stundu skaitā, tāpēc direktoram nebūs iespējams personisku motīvu dēļ kādam pedagogam atņemt stundas, bet citam iedot.

Pedagogi pārmet ministrijai, ka noteikumu projekts ar skolās strādājošajiem un izglītības jomas ekspertiem nav apspriests. E. Papule atzīst – komunikācija nav bijusi ideāla.

Grozījumi nosaka arī to, ka nākamajā mācību gadā 3. un 6. klašu skolēniem vairs nebūs jākārto valsts pārbaudījumi, kuri ietekmē gada atzīmi attiecīgajā mācību priekšmetā. Tā vietā skolēniem būs diagnosticējoši darbi, lai skolotājs zinātu, ko katrs skolēns no mācītā apguvis. Pret šīm izmaiņām pedagogi neiebilst.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+