Daniils Vladimirovs un Linda Lielbriede skolēnu mācību uzņēmumu pārvērtuši biedrībā un noderīgā tīmekļa vietnē.
Daniils Vladimirovs un Linda Lielbriede skolēnu mācību uzņēmumu pārvērtuši biedrībā un noderīgā tīmekļa vietnē.
Foto – Karīna Miezāja

Skolēni izveido portālu, kurā citiem piedāvā palīdzēt mācībās 15

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēni Daniils Vladimirovs un Linda Lielbriede pirms gada nodibināja savu skolēnu mācību uzņēmumu, kas nu pārtapis biedrībā “Skolēns.lv”, un tāda paša nosaukuma tīmekļa vietnē, kurā skolēni citiem piedāvā palīdzēt mācībās. Par to, kāpēc vajadzīga šāda mājaslapa, kā arī par izglītības un jauniešu problēmām, sarunājos ar aktīvajiem ģimnāzistiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Daniils: Sākumā skolēnu mācību uzņēmuma ietvaros nodibinājām tīmekļa vietni “skolensskolenam.lv”, kurā arī skolēni piedāvāja palīdzību mācībās. Parasti mācību uzņēmumi kaut ko ražo, taču mūsu niša bija mācību pakalpojumu sniegšana. Par šo iespēju bija liela interese. Taču mācību uzņēmums var darboties ierobežotu laiku un vasarā nestrādā. Lai varētu turpināt darbību, nodibinājām biedrību un izveidojām portālu “Skolēns.lv”.

Linda: Kad darbojāmies kā mācību uzņēmums, par konsultantiem mācībās mūsu lapā bija pieteikti galvenokārt mūsu skolas skolēni, taču tagad kā konsultanti jau pieteikušies dažādu skolu skolēni, kā arī skolotāji. Esam portālu paplašinājuši, iekļaujot tajā arī blogu un jaunumu sadaļu: tajā jaunieši var izteikt savu viedokli par dažādiem aktuāliem jautājumiem, publicējam arī skolēniem svarīgu informāciju, piemēram, par dažādiem konkursiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daniils: Mūsu mājaslapu lieto arī skolēnu vecāki, jo palīdzību mācībās bieži vien skolēni paši nemeklē, to dara viņu vecāki. Turklāt mūsu portāla noteikumi paredz, ka bērns pats tajā nevar reģistrēties, tas jādara vecākiem.

Vai tie, kuri izveidojuši portālā profilu kā konsultanti mācībās, palīdz citiem par brīvu?

Portālā viņi var reģistrēties par brīvu. Kā viņi pēc tam vienojas ar skolēnu un viņa vecākiem, mēs nezinām. Portālā nav norādīta nekāda konsultantu kontaktinformācija, tāpēc vismaz pirmā kontaktēšanās vienmēr notiek ar mūsu portāla starpniecību. Domāju, ka tā ir drošāk nekā tad, ja konsultants tiek atrasts kaut kur citur internetā, kur katrs var uzdoties par jebko.

Bet, ja konsultanti reklamējas par brīvu, kur rodas peļņa? Gluži bez tās taču arī mācību uzņēmums nevarēja iztikt.

Kad bijām mācību uzņēmums, profila izveidošana bija par nelielu samaksu. Tagad uzturam portālu pašu spēkiem, ceram arī uz ziedojumiem, kaut gan internetā cilvēki pieraduši daudz ko saņemt par brīvu un neiedomājas, ka arī portāla uzturēšanai ir vajadzīgs finansējums. Nākotnē plānojam izveidot atsevišķu sadaļu, kur savus profilus jau par maksu varētu izvietot dažādi uzņēmumi, kas piedāvā mācību kursus. Ja auditorija pieaugs, nākotnē varēsim izvietot reklāmas.

Mājaslapu esmu veidojis un arvien uzlaboju pats, jo mani interesē IT joma. Savukārt Linda vairāk atbild par portāla saturisko pusi.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc skolēniem būtu jāmeklē palīdzība mācībās šādā portālā? Skolās taču ir skolotāji, kuri ir pieejami gan stundās, gan konsultāciju laikos?

Linda: Diemžēl ne vienmēr skolotājiem ir laiks, arī pašam skolēnam ne vienmēr ir laiks iet uz konsultācijām. Dažkārt arī neveidojas kontakts starp skolēnu un skolotāju, citkārt skolēns skolēnam pat māk labāk izskaidrot. Pašai ir nācies lūgt padomu mācībās saviem klasesbiedriem. Viņi spējuši izskaidrot tā, ka jau pēc dažām minūtēm viss ir skaidrs. Tāpēc arī radās doma izveidot mājaslapu, kurā jebkurš varētu iegūt informāciju par skolēniem un skolotājiem, kuri gatavi palīdzēt dažādos mācību jautājumos. It kā jau tīmeklī ir daudz gan šādas, gan citas skolēniem noderīgas informācijas, taču tas viss ir izmētāts, gribējās panākt, lai viss ir vienuviet. Izstāstīju ideju Daniilam, jo zināju, ka viņš ir ļoti spējīgs IT jomā. Daniilam šī ideja iepatikās.

Atgriežoties pie konsultantu peļņas, domāju, ka tas lielā mērā atkarīgs arī no tā, vai pakalpojumu sniedz skolēns vai skolotājs. Zinu, ka ir skolēni, kas naudu par palīdzību mācībās neprasa, ja tam nav jāvelta pārāk daudz laika. Zinu arī gadījumus, kad konsultantam nemaksā naudu, bet atnes, piemēram, šokolādi. Man pašai šķiet, ka skolēniem savstarpēji būtu jāpalīdz brīvprātīgi, bez samaksas.

Kad es mācījos skolā, nevienam manam klasesbiedram nebija privātskolotāja. Nu tādus algo aizvien vairāk vecāku. Kāpēc, jūsuprāt, skolēniem aizvien biežāk vajag palīdzību no malas? Vai mācību viela kļūst aizvien grūtāka?

Grūti nosaukt vienu iemeslu, taču tā ir liela problēma: skolēniem nepietiek ar stundās apgūto un viņiem vajag privātskolotājus. Pati esmu palīdzējusi 4. klases skolniecei angļu valodā. Viņas mamma gan gribēja algot privātskolotāju, taču nebija nemaz tik viegli atrast tādu, ar ko varētu saskaņot privātstundu laikus.

Arī daļa mūsu skolasbiedru apmeklē privātstundas, turklāt dažkārt pat ne tajos tipiskākajos priekšmetos, bet, piemēram, vizuālajā mākslā. Biežāk gan dzirdēts, ka skolasbiedri apmeklē privātstundas latviešu valodā un ķīmijā.

Daniils: Privātskolotāju “klienti” dalās divās kategorijās. Vieni ir tie, kuriem tiešām ir grūtības mācībās un grūti saprast vielu, bet otri ir tie, kuri vēlas iemācīties kaut ko papildus skolai. Domāju, ka abos gadījumos var meklēt ne tikai privātskolotāju, bet arī citu skolēnu palīdzību.

Linda: Jāņem vērā, ka Latvijā ir arī bērni no krievvalodīgām ģimenēm. Viņu vecāki diezgan bieži meklē bērniem privātskolotāju latviešu valodā, lai vēlāk būtu vieglāk mācīties universitātē vai atrast darbu.

Daniils: Arī mūsu portālā vecāki meklē palīgus, kas varētu sarunāties ar bērnu valodā, kas nav viņam dzimtā, lai labāk apgūtu citas valodas. Ar privātskolotāju sarunājoties, nav tāda stresa kā stundā. Visu var apgūt draudzīgā atmosfērā.

Ir daudz diskusiju par jauno mācību saturu, jūs arī esat piedalījušies forumos par to. Kas skolā būtu jāmaina, lai zināšanas un prasmes tiktu apgūtas efektīvāk un vairāk noderētu ikdienas dzīvē?

Linda: Manuprāt, liela problēma ir tā, ka skolēniem trūkst motivācijas mācīties. 1. ģimnāzijā gan liela daļa skolēnu ir ļoti motivēti, taču viņi drīzāk ir pašmotivēti, jo zina, ko dzīvē grib sasniegt. Taču tāpat ir gadījumi, kad kādu konkrētu mācību priekšmetu nav motivācijas apgūt. Lai būtu lielāka interese mācīties, vajag vairāk praktisko piesitienu un skolotājiem vairāk jāpielāgojas mūsdienām.

Daniils: Piekrītu Lindai, ka skolēnu motivācijas trūkums tiešām ir liela problēma. Mums kā “Skolēns.lv” veidotājiem pat ir zvanījuši skolu sociālie pedagogi un aicinājuši paviesoties pie viņu skolēniem. Šie pedagogi cer, ka citi skolēni viņus spēs motivēt mācībām un sasniegumiem veiksmīgāk nekā pieaugušie.

Bijām gan pie 8. un 9. klases, gan pie saviem vienaudžiem – 11. klases skolēniem. Ar mazākajiem mums gāja grūtāk, jo viņi sākumā vienkārši neklausījās, bija grūti viņus savaldīt.

Jaunajā saturā salīdzinoši liels uzsvars likts arī uz radošo jomu. Būs jauns mācību modulis – “Drāma”. Vizuālā māksla un mūzika turpmāk arī vidusskolā būs obligāti mācību priekšmeti. Kā to vērtējat?

Tas ir pareizi, jo radošās nodarbes palīdz domāt ārpus rāmjiem un tas ir vajadzīgs, ja vēlas nākotnē radīt ko jaunu, kā arī palīdz risināt problēmas, jo radoši cilvēki uz tām māk paskatīties no dažādiem skatpunktiem, meklēt jaunas iespējas.

Linda: Es arī esmu par to, ka skolās vajag vairāk radošu nodarbju, sperot soli ārpus akadēmiskā, kas ir citās stundās. Par to, ka mācību saturā varētu iekļaut “Drāmu”, ļoti priecājos, jo mani ļoti saista attēlotājmāksla. Domāju, ka arī citiem skolēniem tas ļoti patiktu. Nesen skolas Ziemassvētku ballei abi ar Daniilu arī sarakstījām un iestudējām ludziņu. Šajā procesā guvām lielu pieredzu un daudz prieka.

Tomēr uzņēmējiem trūkst dabas un tehnisko zinātņu jomas speciālistu. Kāpēc maz jauniešu izvēlas šīs nozares?

Daniils: Manuprāt, šīs jomas mācību priekšmeti jāpasniedz radošāk, nekā tas līdz šim darīts, tad arī skolēnu interese būs lielāka.

Linda: Ja skolotājam ir dzirkstelīte acīs, runājot, piemēram, par ķīmiju, tad arī skolēnu, visticamāk, izdosies aizraut. Es gan šajā skolā laikam esmu baltā avs, jo mani arī nesaista dabaszinātnes un inženierzinātnes. Uzskatu, ka šīs jomas pašlaik pārāk tiek izceltas, pat tā kā uzspiestas. Jauniešus no šīm jomām, manuprāt, atgrūž arī tas, ka viņi maz par tām zina, bažījas, ka tajās būs mazs atalgojums. Viņi grib sasniegt augstu dzīves līmeni, un, šķiet, ka citās profesijās to izdarīt ir reālāk.

Patiesībā droši vien arī labi inženieri pelna daudz, tomēr viņu dzīvesveids sabiedrībai ir mazāk zināms. Jaunais mācību saturs paredz arī to, ka vidusskolā jaunieši paši varēs izlemt, kādā līmenī kuru mācību priekšmetu apgūt. Vai vidusskolā jaunieši jau zina, ko studēs? Vai viņi spēs izvēlēties mācību priekšmetus atbildīgi?

Daniils: Tā ir, ka arī vidusskolā daļa vēl nezina ne tikai to, par ko gribētu kļūt, bet pat aptuveno jomu, ko gribētu studēt.

Linda: Vajadzētu būt tā, lai pamatskolas pēdējās klasēs jau kļūst skaidras interesējošās jomas, bet, lai tā būtu, jāuzlabo karjeras apmācība. Nepietiek tikai ar testu aizpildīšanu, vairāk jāuzzina par dažādām profesijām. Tagadējā sistēma, kad mums vienlaikus vienlīdz augstā līmenī jāmācās astoņi vai deviņi mācību priekšmeti un ik pēc 40 minūtēm jāpārslēdzas uz kaut ko citu, liek smadzenēm “lēkāt”. It kā iespējas jau ir arī tagad, bet jaunieši ne vienmēr par tām zina. Kādā pētījumā lasīju, ka tikai seši procenti jaunieši interesējas par iespējām un tās izmanto, bet pārējie 94 sēž un gaida, kad visu pienesīs uz paplātes.

Vienā no bloga ierakstiem “Skolēns.lv” Linda aicināja jauniešus būt aktīviem. Kāpēc ir tā, ka jaunieši bieži vien ir pasīvi, nav arī tie apzinīgākie vēlētāji?

Man šķiet, ka jaunieši ir aktīvi, taču bieži vien šaurā jomā. Piemēram, ja interesē matemātika, tad dodas uz daudziem ar to saistītiem pasākumiem, taču citās jomās nav aktīvi. Manuprāt, jaunieši bieži vien neapzinās, kāpēc būtu jāinteresējas par politiskiem notikumiem. Tāpēc jaunieši arī šajā ziņā vairāk jāizglīto.

Jūs paši jau esat pilngadīgi. Vai nākamajās Saeimas vēlēšanās balsosiet?

Esmu gaidījusi iespēju piedalīties vēlēšanās visu mūžu (smejas). Tomēr nebūs viegli izlemt, par ko balsot. Tas nedrīkst būt vieglprātīgs lēmums.

Daniils: Es paguvu piedalīties arī pašvaldību vēlēšanās. Uzskatu, ka jāiet un jāpauž sava pozīcija. Vienlaikus – aicināt vēlēt tos, kuriem nav nekādu zināšanu par politisko procesu, nav jēgas.

Daniil, pirms mācībām šajā ģimnāzijā gājāt krievu skolā. Ko domājat par plānoto latviešu valodas lomas palielināšanu mazākumtautību skolās?

Man personīgi nebija nekādu grūtību jau pēc 6. klases iestāties šajā skolā un turpināt mācības latviešu valodā. Varbūt tas saistīts ar manu motivāciju sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus un apgūt matemātiku pēc iespējas augstākā līmenī. Arī mani vecāki vēlējās, lai man būtu vieglāk integrēties latviešu vidē. Iespējams, motivācija palīdzēja strauji apgūt latviešu valodu. Skolā ieguvu latviešu draugus.

Visiem strauji pāriet uz mācībām latviešu valodā, manuprāt, būs diezgan grūti. Tad jāmaina arī skolu vide: tur jārunā vairāk latviski arī ārpus stundām. Ja tikai stundās runās latviski, gaidīto rezultātu nebūs.

Samērā daudz Latvijas jauniešu brauc studēt uz ārzemēm. Ko darīsiet jūs pēc skolas pabeigšanas?

Pagaidām plānoju palikt Latvijā un studēt datorzinātni Latvijas Universitātē (LU). Cik zinu, vismaz šo jomu Latvijā var apgūt augstā līmenī.

Linda: Nākotni saistu ar manu tuvo humanitāro sfēru. Vēlos studēt tiesību zinātni LU.