Skolu problēmas – Satversmes tiesā? 4
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izstrādātie jaunie noteikumi par izglītojamo uzņemšanu skolās liks pašvaldībām nopietni apsvērt, vai turpināt uzturēt vidusskolas klases, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits.
Noteikumi paredz, ka no nākamā gada 1. septembra novados 10. klase atverama vien tad, ja tajā būs vismaz 12 skolēnu, lielā daļā novadu pilsētu un Pierīgas novados – vismaz 18, bet republikas pilsētās – vismaz 22. Pašvaldībai nebūs liegts pašai pilnībā finansēt vidusskolas klases, kurās būs mazāk skolēnu, taču tai nebūs ļauts pārdalīt finansējumu, proti, atņemt valsts piešķirto naudu pamatskolas vai sākumskolas klasēm, lai finansētu nepilnās vidusskolas klases.
Aprēķini liecina, ka nepietiekams skolēnu skaits 10. klasē varētu būt aptuveni 80 Latvijas skolās. Šādas skolas ir ne tikai laukos, bet pat galvaspilsētā. Taču runa nav par to, ka skolas ar mazu skolēnu skaitu vidusskolas klasēs varētu slēgt pavisam. Ticamāk, tās tiktu pārveidotas par pamatskolām vai sākumskolām, un tas būtu pašvaldības lēmums.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) pagaidām neiebilst pret IZM plāniem. Esot jāskatās uz situāciju reāli. Vidusskolas klasē pat 12 skolēnu ir par maz. Vajadzētu vismaz 16.
No kurienes IZM ņēma noteikumos iekļautos skaitļus? IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone skaidro: vismaz 12 skolēni nepieciešami, lai būtu iespējams samaksāt skolotājiem kaut minimālo pieļaujamo algu par viņu mācīšanu. Vidējās izglītības sniegšana valstij izmaksā gana dārgi. Piemēram, moderni aprīkot fizikas kabinetu, ja klasē ir tikai 10 skolēni, neatmaksājas.
Noteikumu nepieciešamību IZM gan pamato ne tikai ar vēlmi taupīt naudu, bet arī ar izglītības kvalitāti. Proti, mazajās vidusskolās ar nelielu skolēnu skaitu esot sliktāka izglītības kvalitāte. To apliecinot centralizēto eksāmenu rezultāti. Lielos vilcienos tā, protams, ir – kopumā lielajās pilsētas skolās absolventi eksāmenus kārto sekmīgāk nekā mazajās lauku skolās. Taču ir arī izcilas lauku vidusskolas, kur centralizēto eksāmenu rezultāti neatpaliek vai pat ir labāki nekā vienā otrā pilsētas ģimnāzijā. Piemēram, Draudzīgā aicinājuma fonda apkopotie dati liecina, ka Špoģu vidusskolā un Bebrenes vidusskolā eksāmenu rezultāti bija tik labi, ka tās apsteidza pat lielāko daļu valsts ģimnāziju. Špoģu vidusskolā pērn visās trīs vidusskolas klasēs kopā bija 60 skolēnu, bet Bebrenē – skolēnu skaits vidusskolas klasēs svārstās no 10 līdz pat 20. Pērn skolu absolvēja tikai 12 skolēni, un klases rezultāti eksāmenos bija ļoti labi. Tātad ne vienmēr maza klase nozīmē sliktu izglītības kvalitāti. Tāpēc saprotama ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) attieksme pret IZM plāniem. LIZDA atbalsta nepieciešamību optimizēt skolu tīklu, bet uzskata, ka skolēnu skaits nevar būt vienīgais kritērijs, lai pieņemtu lēmumu, vai finansēt 10. klases atvēršanu vai ne. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka jāņem vērā arī skolēnu sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos darbos, skolas līdzdalība dažādos projektos, skolotājiem piešķirtās kvalitātes pakāpes, skolas attālums no nākamās tuvākās vidusskolas, apkārtējo ceļu stāvoklis u.c. Tāpat nedrīkst aizmirst – ja desmitiem skolu tiks slēgtas vidusskolas klases, daudzi skolotāji var palikt bez darba. Jau laikus jāgatavo sociālais spilvens – pārkvalifikācijas un adekvātas darba iespējas citviet. Turklāt jāņem vērā tas, ka, slēdzot vidusskolas klases, pašvaldība var nolemt atteikties arī no 7. , 8. un 9. klases, saglabājot tikai sākumskolu, jo arī šo klašu apmācībai vajag aprīkotus fizikas un ķīmijas kabinetus, kā arī šo mācību priekšmetu skolotājus.
Sašutušas par IZM plāniem ir pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure vēl ziemā pieļāva, ka LPS varētu neiebilst pret šādiem nosacījumiem, taču tagad no LPS puses izskan strikts “nē”. Izrādās, iepriekš pašvaldības bija sapratušas, ka daļēji IZM nepilnās klases tomēr finansēs, un cerēja, ka pašvaldībai būs jāpiemaksā tikai par trūkstošajiem skolēniem, lai varētu samaksāt skolotājiem pienākošos algu.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks neslēpj, ka noteikumu pieņemšanas gadījumā grasās meklēt domubiedrus, lai kopīgi noteikumus apstrīdētu Satversmes tiesā. Arī viņš uzskata – lemjot par skolu tīklu optimizāciju, nevar ņemt vērā tikai skolēnu skaitu, svarīgi ir arī citi faktori. Piemēram, Jaunjelgavas vidusskola ir vienīgā vidusskola visā novadā. Nākamā tuvākā vidusskola ir Aizkrauklē, kas ir 15 kilometru attālumā. “Ja mūsu skolēni brauks mācīties uz citu pašvaldību vidusskolām, mums par to šīm pašvaldībām būs jāmaksā! Ja mums aizliegs pašiem atvērt vidusskolas klases, tad lai atceļ noteikumus par pašvaldību savstarpējiem noteikumiem,” teic G. Libeks. Viņš lēš, ka Jaunjelgavas vidusskolas 10. klasē nākamajā mācību gadā būs vien desmit skolēni. G. Libeks pārstāv “Vienotību”, tāpat kā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Acīmredzams, ka nepieciešamība sakārtot skolu finansēšanas sistēmu var radīt nesaskaņas ne tikai valdošajā koalīcijā, bet arī vienas partijas iekšienē.
Vajag politisku aizmuguri
Jūtams, ka politiskajās aprindās ir bail virzīt tālākai izskatīšanai valdībā tik nepopulāru normatīvo aktu. Jau janvārī noteikumi par prasībām minimālajam skolēnu skaitam vidusskolu klasēs tika virzīti izskatīšanai valdībā, tomēr netika izskatīti. Iemesls esot tīri birokrātisks. Šie noteikumi bija nevis par klašu atvēršanu, bet par mērķdotāciju skolotāju algām sadali. Ja stāsies spēkā jaunais skolotāju algošanas modelis, šādi noteikumi nebūšot nepieciešami.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītajā pētījumā par publisko pakalpojumu pieejamību Latvijā, kurā cita starpā analizēts skolu tīkls, arī secināts “skolu tīkla reformas aizkavēšanās galvenais iemesls ir politiskās gribas trūkums nepopulāru lēmumu pieņemšanai”. Vai tiešām vainojams politiskās gribas trūkums, vēlējos pajautāt arī pašai M. Seilei, taču viņa savu skaidrojumu gatava sniegt vien šodien, kad piedalīsies “Latvijas Avīzes” rīkotajā diskusijā Naujenē “Kas ir laba izglītība?”. Ministres viedokli tātad atspoguļosim nākamajās publikācijās.
Savukārt J. Vucāns atzīst: “Lai šādi noteikumi virzītos uz priekšu, nepieciešama politiskā drosme gan ministrei, gan parlamentārajam sekretāram. Taču, lai viņi saņemtos un viņiem šī drosme būtu, vajadzīga politiskā aizmugure. Vai ministrei tāda ir, šobrīd neņemos spriest.” J. Vucāns redz arī citu iemeslu ieilgušajai skolu tīkla sakārtošanai: nepilnīgā pašvaldību reforma. Ja novadu būtu mazāk, iespējams, arī skolu jau būtu mazāk, bet nu katrs novads vēlas saglabāt vismaz vienu vidusskolu. “Jautājums par mācību kvalitāti tad paliek otrajā plānā. Skolu grib saglabāt kā novada kultūras centru,” viņš saka.
Arī I. Vanaga teic: lēmumi par skolu vai klašu slēgšanu ir nepopulāri, jo skar daudzas ģimenes, kuru bērniem jāmeklē jauna skola vai vecākiem (skolotājiem un skolu darbiniekiem) jāzaudē darbs. Tāpēc pašvaldības cenšas novelt atbildību uz valsti un otrādi.
FAKTI
* No 2016. gada 1. septembra novada (izņemot tālāk minētās pilsētas un novadus) vidusskolu 10. klasē jābūt ne mazāk kā 12 izglītojamiem;
* novada pilsētu – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas –, kā arī Ādažu novada, Ikšķiles novada, Ķekavas novada, Mārupes novada, Olaines novada, Salaspils novada, Saulkrastu novada, Stopiņu novada vidusskolu 10. klasē – ne mazāk kā 18 izglītojamiem;
* republikas pilsētas izglītības iestādes 10.zklasē – ne mazāk kā 22 izglītojamiem.
Avots: IZM sagatavotais noteikumu projekts
