Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. marts, 2016
Drukāt

Skolu slēgšana: jautājumu vairāk nekā atbilžu (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Pamatskolas 7. līdz 9. klasē kopumā būs jābūt vismaz 21 skolēnam. Ja audzēkņu būs mazāk, mācību iestāde saņems mazāku valsts finansējumu skolotāju algām. Tāds bija viens no jaunumiem, ko pašvaldību vadītājiem vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Gan Šadurskis, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis un labklājības ministrs Jānis Reirs bija uzaicināti uz Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai stāstītu, kādi tad ir valdības plāni izglītības jomā un kā tiks novērstas reformu radītās sekas. Kā zināms, viena no valdības vēlmēm ir samazināt skolu un tajās strādājošo skolotāju skaitu, lai būtu lielākas iespējas celt atalgojumu izglītības sistēmā palikušajiem skolotājiem. K. Šadurskis uzskata, ka sākumskolas var saglabāt arī ar samērā mazu skolēnu skaitu, taču, jau sākot no 7. klases, skolēniem jāmācās lielākās skolās.

LPS priekšsēdētājs An­dris Jaunsleinis norādīja uz bažām, kas šajā sakarā rodas pašvaldību vadītājiem: vai ietaupījums, slēdzot vai reorganizējot skolas, būs lielāks par izdevumiem, kas radīsies, vedot skolēnus uz tālākām skolām vai veidojot un uzturot pie skolām internātus? Kas risinās skolēnu psiholoģiskās un ģimeņu materiālās problēmas, kas radīsies, bērnus ievietojot internātos? Kas notiks ar skolotājiem, kuri pavisam darbu nezaudēs, bet kuru slodze samazināsies, ja skolā vairs nebūs vecāko klašu vai pamazām tās tiks slēgtas? Vai ir lietderīgi publiskos līdzekļus tērēt, dotējot gan sabiedrisko transportu, gan skolēnu autobusus? Par kādu naudu un cik ilgā laikā tiks sakārtoti ceļi, pa kuriem skolēnus nogādāt līdz tālākai skolai? Viena no pašvaldību vadītājām piebilda: grants ceļi laukos ir tādā stāvoklī, ka, pa grambām braucot, skolēnu autobusiem nolūzt sēdekļi. Kas notiks ar pamestajām skolu ēkām? Noteikumi par pašvaldībām piederošo ēku izīrēšanu neatbilst realitātei, saskaņā ar tiem jāprasa tik liela īres maksa, ko neviens nav gatavs maksāt. Tāpēc daudz slēgto skolu ēku stāv tukšas. A. Jaunsleinis atgādināja: jau 2009. gadā tika slēgti vairāki desmiti skolu. Pārmaiņu radīto smagumu “iznesa” pašvaldības un vecāki. Valsts atbalsta pietrūka.

Konkrēti solījumi, kā šoreiz valsts reformu ceļā atbalstīs pašvaldības, izskanēja maz. M. Kučinskis solīja, ka vairāku nozaru ministri sadarbosies, lai risinātu problēmas, kas radīsies, slēdzot skolas. Piemēram, Šadurskis jau vienojies ar Reiru, ka skolotājiem, kuri pirmspensijas vecumā zaudēs darbu, būs iespēja līdz pensijas vecumam saņemt pabalstu, no kura maksās gan sociālo, gan arī iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas arī būtiski vietējām varām.

Runājot par to, kā skolotāji tiks algoti jaunajā algošanas modelī, izglītības ministrs stāstīja, ka mērķdotācija skolotāju algām būs atkarīga gan no skolēnu un skolotāju skaita proporcijas, gan iedzīvotāju blīvuma katrā pašvaldībā. 7. līdz 9. klasē būs rekomendētais skolēnu skaits. Pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju blīvumu visās trijās klasēs kopā vajadzētu būt vismaz 21 skolēnam, bet citviet vairāk. Ja to ievēros, finansējumu skolotāju algām rēķinās pēc palielināta koeficienta. Pašvaldību vadītāji gan sākotnēji saprata, ka vismaz 21 skolēnam būs jābūt katrā pamatskolas klasē, tāpēc radās sašutusi šņākšana, uz ko ministrs reaģēja šādi: “Ja vismaz 21 būtu jābūt katrā klasē, es dzīvs no šejienes neizietu.”

K. Šadurskis arī norādīja: 7. līdz 9. klašu skolēni būtu jāvadā uz tālākām skolām, bet no 10. klases jau varētu dzīvot skolas internātā. Ceļus labošot par valsts naudu, tikai jānosaka, pa kuriem ceļiem tad bērnu vadā.

Valdība atzīst, ka, palielinot skolotāju algas, jāpieaug arī bērnudārza audzinātāju atalgojumam, taču skaidrības, kurš – valsts vai pašvaldība – gādās par audzinātāju algošanu, nav. Patlaban bērnudārzu darbiniekus lielākoties algo pašvaldības, valsts maksā vien par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. A. Jaunsleinis uzskata: algas pielikums bērnudārzu pedagogiem jāfinansē no valsts budžeta, un nākotnē valstij pilnībā jāpārņem šo algu maksāšana. K. Šadurskis to nesolīja, vien teica, ka algu celšana arī bērnudārzos varētu izmaksāt ap 10 miljoniem eiro gadā.

“Maz konkrētības. Īsti nesapratu ne to, kāds būs jaunais algu modelis, ne to, kā ceļus labos,” pēc ministru uzklausīšanas šķendējās Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Izskatās, ka tie IZM klerki ar ministru priekšgalā gan skolotājus, gan bērnu vecākus uzskata par galīgiem muļķiem, ja var šādas muļķības stāstīt! Likvidējot skolas, tikšot celtas algas skolotājiem. Smiekli nāk! Valstsvīri svaidās ar miljoniem privātbankas “glābjot” , gaisa pilis ceļot un dažādus mazsvarīgus projektus “īstenojot”. Bet tagad nolēmuši ieekonomēt naudu ar skolu likvidēšanu. Nu neizdosies ar skolu likvidēšanu ietaupīt tik daudz naudas, cik šie valstsvīri spēs izšķērdēt! Skolotājiem jau varbūt arī kādus grašus pie algas pieliks ( skata pēc), bet galveno algu palielinājumu jau noteikti saņems ministrijas klerki. Kaut gan īstenībā par katru likvidēto skolu ministrijas klerkiem vajadzētu algas samazināt. Ja tas tā būtu, tad, droši vien, pēkšņi atrastos līdzekļi visām lauku skolām un nemaz vairs neietu runa par mazo skolēnu skaitu.

  2. Kad es sāku iet skolā pēc 1945. gada, visā skolā bija ne vairāk kā 20 bērnu. Taču tā kā ciemā bija skola, tad tur uz dzīvošanu apmetās arvien vairāk ģimeņu un drīz jau bija 200 un vairāk. Jo tolaik visi saprata, ka bez izglītības neiztikt. Tagad valsts politika ir apgriezusies par 180 grādiem pretējā virzienā. Miljoni eiro tiek tērēti nekam nevajadzīgiem pētījumiem un kam tikai vēl nē, taču skolām, medicīnai naudas kā nav tā nav. Kurp valsts savā ”attīstībā” iet?

  3. Nu bet iedomājieties, ka visā novadā paliek tikai sākumskolas.
    Dažas skoliņas ir pat 40 km no centra.Tad tos visus 7- 9 kā viņi domā izvest no tiem mežu un lauku rajoniem pa šiem NEIZBRAUCAMAJIEM ceļiem?
    Cikos bērnam jāceļas – tam, kurš pirmais iekāpj autobusā un pēc tam izkratās pa visu maršrutu? Tas pats – uz mājām….?????
    Vai ar galvu kāds šajā valstī vispār draudzējas????
    Šadurski! Pirms vāvuļo , izbrauc kaut vienu lauku skolas maršrutu dubļu , atkušņu un ledus laikā! Biksiņas būs pilnas!

  4. Un atnāca postītājs- “Vienotība”, izdzēsa pagastā vienīgo gaismas stariņu – skolu. Dzīvojiet tumsā, lauķi, kam jums skola, ja nav tik bērnu cik kādam Rīgā iegribās. Tie, kas tur vēl skraida, var iztikt, jo gudrus bērnus taisa tikai lielās pilsētas . Ja neesat ar mieru, pašu problēma. Vediet uz pilsētu. Nav ceļu un ar ko? Tādi sīkumi neinteresē.Kurš teica, ka Jūsu bērniem ir tiesības. Neviens. Bērnu tiesību aizstāvji nevar zināt kā tiek mocīti bērni agros rītos, lai tiktu uz to tālo skolu, neizgulējušies, neēduši, nosaluši, samirkuši… Nevariet, neejiet, kam jums izglītība? Bet mums vajag naudu, naudu, naudu, jo apetīte liela. Jāēd ta visiem ierēdņiem, kas izglītības ministrijā, kā tad viņi nabadziņi izdzīvos un ja vēl kaut kas jādara, tad taču vēl par to jāpiemksā…

  5. Visos t.s. neatkarības gados dzimstība zema, mirstība augsta un emigrācija ievērojama .Kaut kas līdzīgs bija čekas gulagā un gestapo koncentrācijas nometnēs,tikai tur dzimstība bija nekāda ,bet mirstība sevišķi augsta.
    Ir arī atšķirība,no čekas un gestapo nevarēja aizbēgt,bet no Latvijas var.

  6. katra skolas un slimnīcas slēgšana ir
    nāves spriedums konkrētajai vietai !

    • Ko tad lai dara? Pamatskola 1-9klasei ,skolā 22 skolnieku ,jāslēdz gribot negribot. Tādās vietās arī pašvaldības ir nabagas lai tādas skolas uzturētu.Neviens ar varu taču neliek skolas slēgt ,taču ja skolēnu nav un tādas naudas arī nav lai uzturētu skolas ar 22 skolēniem ,tad ir jāslēdz. Tas taču ir elementāri tāpat pasts un veikals ,nav pircēju nav veikala ,nav skolēnu nav skolas.

  7. Skolu un slimnīcu slēgšana.

Draugiem Facebook Twitter Google+