Skolu slēgšana: jautājumu vairāk nekā atbilžu 9
Pamatskolas 7. līdz 9. klasē kopumā būs jābūt vismaz 21 skolēnam. Ja audzēkņu būs mazāk, mācību iestāde saņems mazāku valsts finansējumu skolotāju algām. Tāds bija viens no jaunumiem, ko pašvaldību vadītājiem vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Gan Šadurskis, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis un labklājības ministrs Jānis Reirs bija uzaicināti uz Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai stāstītu, kādi tad ir valdības plāni izglītības jomā un kā tiks novērstas reformu radītās sekas. Kā zināms, viena no valdības vēlmēm ir samazināt skolu un tajās strādājošo skolotāju skaitu, lai būtu lielākas iespējas celt atalgojumu izglītības sistēmā palikušajiem skolotājiem. K. Šadurskis uzskata, ka sākumskolas var saglabāt arī ar samērā mazu skolēnu skaitu, taču, jau sākot no 7. klases, skolēniem jāmācās lielākās skolās.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja uz bažām, kas šajā sakarā rodas pašvaldību vadītājiem: vai ietaupījums, slēdzot vai reorganizējot skolas, būs lielāks par izdevumiem, kas radīsies, vedot skolēnus uz tālākām skolām vai veidojot un uzturot pie skolām internātus? Kas risinās skolēnu psiholoģiskās un ģimeņu materiālās problēmas, kas radīsies, bērnus ievietojot internātos? Kas notiks ar skolotājiem, kuri pavisam darbu nezaudēs, bet kuru slodze samazināsies, ja skolā vairs nebūs vecāko klašu vai pamazām tās tiks slēgtas? Vai ir lietderīgi publiskos līdzekļus tērēt, dotējot gan sabiedrisko transportu, gan skolēnu autobusus? Par kādu naudu un cik ilgā laikā tiks sakārtoti ceļi, pa kuriem skolēnus nogādāt līdz tālākai skolai? Viena no pašvaldību vadītājām piebilda: grants ceļi laukos ir tādā stāvoklī, ka, pa grambām braucot, skolēnu autobusiem nolūzt sēdekļi. Kas notiks ar pamestajām skolu ēkām? Noteikumi par pašvaldībām piederošo ēku izīrēšanu neatbilst realitātei, saskaņā ar tiem jāprasa tik liela īres maksa, ko neviens nav gatavs maksāt. Tāpēc daudz slēgto skolu ēku stāv tukšas. A. Jaunsleinis atgādināja: jau 2009. gadā tika slēgti vairāki desmiti skolu. Pārmaiņu radīto smagumu “iznesa” pašvaldības un vecāki. Valsts atbalsta pietrūka.
Konkrēti solījumi, kā šoreiz valsts reformu ceļā atbalstīs pašvaldības, izskanēja maz. M. Kučinskis solīja, ka vairāku nozaru ministri sadarbosies, lai risinātu problēmas, kas radīsies, slēdzot skolas. Piemēram, Šadurskis jau vienojies ar Reiru, ka skolotājiem, kuri pirmspensijas vecumā zaudēs darbu, būs iespēja līdz pensijas vecumam saņemt pabalstu, no kura maksās gan sociālo, gan arī iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas arī būtiski vietējām varām.
Runājot par to, kā skolotāji tiks algoti jaunajā algošanas modelī, izglītības ministrs stāstīja, ka mērķdotācija skolotāju algām būs atkarīga gan no skolēnu un skolotāju skaita proporcijas, gan iedzīvotāju blīvuma katrā pašvaldībā. 7. līdz 9. klasē būs rekomendētais skolēnu skaits. Pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju blīvumu visās trijās klasēs kopā vajadzētu būt vismaz 21 skolēnam, bet citviet vairāk. Ja to ievēros, finansējumu skolotāju algām rēķinās pēc palielināta koeficienta. Pašvaldību vadītāji gan sākotnēji saprata, ka vismaz 21 skolēnam būs jābūt katrā pamatskolas klasē, tāpēc radās sašutusi šņākšana, uz ko ministrs reaģēja šādi: “Ja vismaz 21 būtu jābūt katrā klasē, es dzīvs no šejienes neizietu.”
K. Šadurskis arī norādīja: 7. līdz 9. klašu skolēni būtu jāvadā uz tālākām skolām, bet no 10. klases jau varētu dzīvot skolas internātā. Ceļus labošot par valsts naudu, tikai jānosaka, pa kuriem ceļiem tad bērnu vadā.
Valdība atzīst, ka, palielinot skolotāju algas, jāpieaug arī bērnudārza audzinātāju atalgojumam, taču skaidrības, kurš – valsts vai pašvaldība – gādās par audzinātāju algošanu, nav. Patlaban bērnudārzu darbiniekus lielākoties algo pašvaldības, valsts maksā vien par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. A. Jaunsleinis uzskata: algas pielikums bērnudārzu pedagogiem jāfinansē no valsts budžeta, un nākotnē valstij pilnībā jāpārņem šo algu maksāšana. K. Šadurskis to nesolīja, vien teica, ka algu celšana arī bērnudārzos varētu izmaksāt ap 10 miljoniem eiro gadā.
“Maz konkrētības. Īsti nesapratu ne to, kāds būs jaunais algu modelis, ne to, kā ceļus labos,” pēc ministru uzklausīšanas šķendējās Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
