Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. jūnijs, 2015
Drukāt

“Skonto būve” neplāno izstāties no Inčukalna gudrona dīķu projekta; vēlas sešus miljonus eiro par padarīto (2)

Foto - LETAFoto - LETA

SIA "Skonto būve" veiktie izsmelšanas un pārstrādes darbi Inčukalna sērskābajos gudrona dīķos.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA “Skonto būve” nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus – sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

“Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu – sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki – izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,” uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

“Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,” sacīja uzņēmējs.

Jautāts par situācijas risinājumiem, Rāvis norādīja, ka tā ir rīcību virkne.

“Vispirms valdībai mums ir jāsamaksā par padarīto darbu – minētos sešus miljonus eiro. Tālāk VVD ar valdību jāspriež, kā pilnībā iztīrīt dīķus, lai nepaliek sabiedrībai bīstamais piesārņojums. Varbūt var pagarināt līgumu līdz 2017.gadam, vai arī jāizsludina jauns konkurss, jāaicina citi konsultanti, jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) nauda vai īpaši valsts līdzekļi, jo šis ir “force majeure” gadījums,” rezumēja Rāvis.

Uzņēmuma pārstāvji iepriekš pauda, ka VVD apzināti slēpis patieso gudrona apjomu Inčukalna projekta ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī konstatētais. VVD pasūtītais un šā gada februārī veiktais pētījums atklāj, ka ziemeļu dīķī piesārņotās grunts apjoms ir nevis 7051 kubikmetrs, kā iepriekš tika norādīts līgumā ar “Skonto būvi”, bet gan gandrīz 14 reizes vairāk jeb aptuveni 96 200 kubikmetru.

Par savu viedokli VVD pārstāvji informēs šodien plkst.15.

Jau ziņots, VVD vadītāja Inga Koļegova 26.maijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja, ka VVD sagaida, lai “Skonto būve” pilda noslēgto līgumu par gudrona dīķu sanāciju, taču, ja uzņēmums to nedarīs, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu. Šim iepirkumam finansējums tiks nodrošināts, neizmaksājot “Skonto būvei” aptuveni desmit miljonus eiro par jau paveiktajiem darbiem.

Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildu finansējumu nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts. “Gudrons ir tāda viela, kuras ķīmiskās īpašības un apjomi ir mainīgi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iepriekš aplēstais apjoms būtu mainījies. Arī “Skonto būve” VVD nav iesniegusi nekādus pamatotus aprēķinus par to, ka dīķos būtu vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts, un kur šīs liekās tonnas būtu radušās,” sacīja Koļegova.
VVD vadītāja deputātiem skaidroja, ka ar uzņēmumu noslēgts tā saucamais FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, kas paredz lielākus riskus darbu izpildītājam, nevis pasūtītājam. Šāda līguma forma tiekot izvēlēta tad, kad ir neskaidrs līguma priekšmets un nav precīzi zināmi izpildāmo darbu apjomi, sacīja Koļegova.

Savukārt Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līgumos pieredzējušais Anglijas jurists Rodžers ter Hārs savā atzinumā norādījis, ka “Skonto būvei” ir tiesības saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām, negūstot no šīs papildu atlīdzības peļņu.

“Ja šāds jautājums tiktu skatīts Anglijas tiesā, es nešaubos, ka tiktu nolemts par labu uzņēmēja tiesībām saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām,” secinājumos pēc “Skonto būves” un VVD noslēgtā līguma analīzes raksta ter Hārs.

Eksperts uzskata, ka arī šķīrējtiesa, piemēram, tāda kā ICC arbitrāža, nonāktu pie tāda paša slēdziena.
“Pavisam īsi – pasūtītāja (VVD) arguments ir tāds, ka šis ir līgums, kas noslēgts par noteiktu summu, ko nav iespējams koriģēt. Šāda nostāja ir nepareiza. Tas ir līgums, saskaņā ar kuru līguma cenu iespējams koriģēt atbilstoši tā noteikumiem, jo tajā paredzēta korekcija radušos apstākļu rezultātā,” rezumē ter Hārs.

Līdz šim “Skonto būve” par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro – samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015.gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA “Skonto būve” tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6.maijā SIA “Skonto būve” ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.

Arī “Skonto būves” apakšuzņēmēja – Vācijas firma “MUEG GmbH” – norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Biju Azerbaidžanā un tur vienkārša katlu māja sadedzināja GUDRONU KATLU MĀJĀ, KUR GUDRONS KOPĀ AR ŪDENI NOREZERVUĀRA PA RENI KĀ STRAUTIŅŠ PLŪDA KURTUVĒ , KUR TIKA IZSMIDZINĀTS UN DEVA SILTUMU.. tE LAIKAM KĀDIEM BIJA NEPIECIEŠAMS UZVĀRĪTIES. Rāvis ir nejēja- “”noslēdza līgumu, neko nepārbaudot”””. Tāpat, kā čigāns slēdza līgumu ar kuģa kapteini par kuģa krāsošanu.Es un kuģa kapteinis, katrs no savas puses līdz datumam , tiks nokrāsots. Pēc 1/2 ku’ģa nokrāsošanas čigāns ir pēc naudas. Kapteinim lielas acis, bet čigāns – tev jākrāso no otras puses pēc līguma…..

  2. Skonto nauda jādod,viņiem arhīvs ir sprādzienedrošs.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+