Mobilā versija
+9.5°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
23. aprīlis, 2017
Drukāt

“Skonto” “sāga”: igaunim aizdomās turamā statuss, “Latio” birojā – kratīšana (2)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kriminālprocesā, kas uzsākts pēc “Skonto” stadiona pārdošanas darījuma, ir vairāki aizdomās turamie, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”. Viens no tiem ir Igaunijas pilsonis Alans Selters, kura interesēs pēdējās nedēļās no stadiona tika izvesti krēsli un cita manta, tādējādi apdraudot Latvijas-Portugāles izlašu spēli.

“de facto” atgādina, ka jaunais investors, kas stāv aiz formālā īpašnieka SIA “Adventika Group” stadionu iegādājies pirms diviem ar pusi gadiem, ar starpnieka palīdzību. Šis starpnieks – SIA “SSA”, kas piederēja bijušajam futbolistam Vladimiram Koļesničenko un Igaunijas pilsonim Alanam Selteram. Taču darījuma rezultātā jaunie īpašnieki jutušies apkrāpti – Koļesničenko un Seltera firma stadionu nopirkusi “Revertas” izsolē par 13 miljoniem eiro, bet investoram pārdevusi par 35 miljoniem eiro.

“de facto” zināms, ka investoram uzrādīts kompānijas “Latio” vērtējums. Tajā minētā summa ir lielāka par “Revertas” izsolē samaksāto. Par to interesējusies arī Valsts policija, un “Latio” birojā notikusi kratīšana. “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns Latvijas televīzijai paskaidroja, ka uzņēmums vērtēja zemi bez apbūves: “Mēs vērtējam viņu brīvu no apgrūtinājumiem. Mūsu vērtējums bija domāts “Uzņēmuma reģistram”, nebija domāts trešajām personām, nebija domāts kā darījumu dokuments”.

Latvijas televīzija atgādina, ka darījuma starpnieki Koļesničenko un Selters nav nejauši cilvēki. Koļesničenko ir zināms kā Latvijas futbola federācijas prezidenta Gunta Indriksona biznesa partneris, viņa un Seltera uzņēmums reģistrēts turpat, kur Indriksona birojs. Taču pats futbola funkcionārs noliedz, ka ar igauni Selteru ir saistīts. “Mīļais cilvēk, es neesmu bijis tur tuvumā, ne es to zinu. Neesmu nekad tai lietā iedziļinājis”, “de facto” žurnālistei komentēja Indriksons.

Latvijas televīzija vēsta, ka tikmēr cita Alana Seltera firma, SIA “Light” paralēli nopirkusi stadionā aprīkojumu – to izsolīja “Skonto” maksātnespējas procesā. Saraksts ir garš – te ir traktors, mauriņa tīrītājs, zemes sildīšanas ierīce, vārti, barjera, elektroniskais tablo, viens sūnu grābeklis (tas uz izsoles brīdi novērtēs kā 60 santīmu vērts), pat garderobes skapis ar soliņu. Neskatoties uz to, ka daudzas mantas, piemēram laistīšanas sistēmu, kas ierakta zem futbola laukuma, varētu uzskatīt par daļu no stadiona, to iztirgoja atsevišķi – jo kādreiz stadiona īpašnieki to atsevišķi ieķīlājuši bankā.

SIA “Light” tiesā panākusi mantas apķīlāšanu, taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Ina Baiko skaidro, ka tas bija tikai pagaidu lēmums, kamēr risinās strīds par to, kam īsti pieder manta un mērķis nebija ļaut tiesu izpildītājam demontēt stadionu. “Viņš [tiesu izpildītājs Mārtiņš Eglītis] varēja šo mantu atstāt turpat uz vietas un nodot glabāšanai stadiona vai SIA “Adventika Group” atbildīgai personai. Viss paliek uz vietas, sacensības nenoraujas un no otras puses visa manta saglabājama. Nebiju domājusi, ka, saņemot šo lēmumu, tiesu izpildītājs izvēlēsies tādu izpildes veidu”.

Pēc stadiona īpašnieku sūdzības tiesa apturējusi tiesu izpildītāja Eglīša darbību.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    ======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+