Daudzi skoti Glāzgovas ielās pēc referenduma rezultātu uzzināšanas neslēpa savu milzīgo vilšanos – viņi bija cerējuši, ka vairums skotu atbalstīs neatkarības centienus.
Daudzi skoti Glāzgovas ielās pēc referenduma rezultātu uzzināšanas neslēpa savu milzīgo vilšanos – viņi bija cerējuši, ka vairums skotu atbalstīs neatkarības centienus.
Foto – AFP/LETA

Skoti balso pret neatkarību
 0

Neraugoties uz to, ka 55 procenti Skotijas iedzīvotāju referendumā uz jautājumu “Vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij?” izvēlējās teikt “nē”, diskusijas par Apvienotās Karalistes konstitucionālo iekārtu sola pieņemties spēkā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Pēc referenduma rezultātu uzzināšanas Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons neslēpa atvieglojumu. Viņš iepriekš bija paziņojis, ka “Apvienotās Karalistes izjukšana salauztu manu sirdi”. “Skotijas tauta ir runājusi. Rezultāts ir skaidrs. Viņi ir saglabājuši mūsu četru nāciju valsti vienotu. Tāpat kā miljoniem citu cilvēku, arī es esmu apmierināts,” paziņoja Kemerons, piebilstot, ka “šis jautājums tagad ir atrisināts uz vairākām paaudzēm vai, kā teicis [skotu Nacionālās partijas vadītājs] Alekss Salmonds, iespējams, uz mūžu”.

Tikai četros no Skotijas 32 apgabaliem vairākums iedzīvotāju nobalsoja par Skotijas neatkarību. Atzinis sakāvi, Salmonds atkāpās gan no skotu Nacionālās partijas priekšsēdētāja posteņa, gan Skotijas pirmā ministra amata, kurā viņš bija pavadījis septiņus gadus. “Mans laiks vadītāja amatā ir pagājis, bet Skotijai kampaņa turpinās, un sapnis nedrīkst nomirt. Mums tagad ir iespēja turēt Vestminsteras pēdas virs uguns, lai prasītu no viņiem pildīt solījumu par būtisku varas uzticēšanu Skotijai,” paziņoja Salmonds. Viņš arī pauda viedokli, ka Britānijas trīs lielākās partijas ir piemuļķojušas Skotijas vēlētājus, kuri pret neatkarību balsoja, noticējuši to solījumiem nekavējoties palielināt Skotijas parlamenta pilnvaras.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau pirms referenduma Kemerons solīja piešķirt Skotijai lielākas pilnvaras, ja tās iedzīvotāji balsos pret neatkarību. Britānijas valdības vadītājs skaidroja, ka priekšlikumi par pilnvaru palielināšanu Skotijai tiks izstrādāti līdz novembrim, bet jaunā likumprojektā tie tiks ietverti 2015. gada janvārī. Taču, kā norāda laikraksts “The Financial Times”, par jaunu pilnvaru piešķiršanu Skotijas vietējam parlamentam lems tikai Britānijas jaunais parlaments, ko briti vēlēs nākamā gada pavasarī. Britu mediji informē, ka Skotijas parlamentam varētu piešķirt lielāku teikšanu nodokļu, finanšu un labklājības nozarē. Taču, Salmonda ieskatā, šādi termiņi ir pārāk gausi.

Kemerons ir ne tikai apņēmies pildīt solījumu par jaunu pilnvaru piešķiršanu Skotijas vietējai pašpārvaldei, bet reformēt visas Apvienotās Karalistes pārvaldes formu. “Mums tagad ir lieliska iespēja mainīt veidu, kā britu tauta tiek pārvaldīta,” uzsvēra Kemerons. Britānijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par iespējamajām izmaiņām valsts pārvaldē. Līdzīgi kā Skotijā, arī Velsā un Ziemeļīrijā ir reģionālie parlamenti, kuri izveidoti pirms vairākiem desmitiem gadu un kuriem ir pilnvaras lemt par reģiona iekšējām lietām, piemēram, izglītību, transporta jautājumiem un vides problēmām. Taču reģionālā parlamenta nav Anglijā. Tādējādi lēmumi, kas skar tikai Angliju, tiek pieņemti Apvienotās Karalistes parlamentā, kurā par “angļu lietām” var balsot arī skotu likumdevēji. “Tāpat kā Skotijas tautai būs lielāka teikšana par savām lietām, tāda jāno­drošina arī Anglijai, Velsai un Ziemeļīrijai,” paziņoja Kemerons. Piemēram, Anglijā izskanējuši aicinājumi izveidot jaunu reģionālo parlamentu vai radīt sistēmu, kas paredz, ka par Anglijas likumiem balso tikai likumdevēji no Anglijas. Kemerons atklājis, ka uzticēs parlamenta apakšnama vadītājam Viljamam Heigam pārraudzīt komiteju, kurai būs jāizstrādā veidi par Anglijas likumdevēju pilnvaru palielināšanu.

Arī Velsas pirmais ministrs Kervins Džounss izmantojis Skotijas referendumu, lai prasītu lielākas pilnvaras reģionālajam parlamentam. “Velsa negrasās spēlēt otro vijoli jauna konstitucionālā ietvara izveidē. Vecā savienība ir mirusi. Mums jāveido jauna,” uzsvēra Džounss.