Skoti gatavojas referendumam 3
Arvien straujāk tuvojoties 18. septembrim, kad Skotijas iedzīvotāji varēs doties pie vēlēšanu urnām un balsot par iespēju atdalīties no Apvienotās Karalistes, kopējais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks. Aizrautība un jūsma noplakusi, vietā nācis pragmatisms. Jaunākie pētījumi liecina, ka vairāk nekā puse Skotijas iedzīvotāju referendumā plāno balsot pret Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas. Kā liecina raidsabiedrības BBC aptaujas, lielākā daļa skotu vēlas palikt Apvienotās Karalistes sastāvā, kā tas ir bijis pēdējos 300 gadus, kopš skoti un angļi parakstīja kopējo savienības aktu.
Bagātie par, nabagie pret
Tuvojoties vēsturiskajam datumam, politiķu diskusijas par gaidāmo referendumu kļūst arvien spraigākas. Lielākā daļa skotu, kuri vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu, vairāk nosveras par labu palikšanai Lielbritānijas sastāvā. Kā “LA” norādīja skotiete Džeina Stīvensa, kas strādā par medmāsu, politiķiem, kuri iestājas par Skotijas neatkarību, nav atbilžu uz tautai būtiskiem jautājumiem kā, piemēram, medicīna, nacionālā valūta un drošība. Viņa norāda, ka tās ir tikai tukšas runas, un referendumā plāno balsot pret izstāšanos, jo, pēc viņas domām, tas būtu pārāk liels risks un Skotija paliktu tikai zaudētājas lomā.
Līdzīgās domās arī ir Marks Džonsons, kurš strādā par elektriķi. Viņš uzskata, ka visi bagātie cilvēki balsos par Skotijas izstāšanos, bet visi nabadzīgie – par palikšanu, jo viņi baidās palikt bez darba. Viņš atzina, ka Skotijai no neatkarības nebūtu nekādu labumu, tikai zaudējumi. Abi skoti uzskata, ka lielākā daļa tautas referendumā balsos pret, jo vadošie Skotijas politiķi nepiedāvā konkrētus rīcības plānus. Savukārt Andžela Kerigana, kas strādā par skolotāju, plāno referendumā balsot par Skotijas izstāšanos, jo viņa uzskata, ka pašiem skotiem jāvada sava valsts, nevis deputātiem tālajā Vestminsterā. Viņa arī norādīja, ka nemaz nebaidās balsot par izstāšanos, jo situācija nākotnē nevar būt sliktāka par to, kāda tā ir tagad, kad daudzi cilvēki dzīvo nabadzībā un Nacionālais medicīnas serviss tiek iztirgots privātpersonām visu acu priekšā. Andžela arī norādīja, ka visa viņas ģimene plāno balsot par izstāšanos.
Neatkarības garants – nafta un viskijs
Skotijas politiķi norāda, ka valsts būs pilnībā spējīga sevi uzturēt, norādot, ka liela daļa naudas tās kasē ienāks no naftas industrijas Ziemeļjūrā, vēja ģeneratoriem, pārtikas pārstrādes, viskija ražošanas, kā arī no citām nozarēm. Tā valdība varēšot nodrošināt bezmaksas izglītību, medicīnu un rūpēties par citiem sociālajiem jautājumiem, iestāsta politiķi. Taču, kā raidsabiedrībai BBC norādīja finanšu analītiķi, Skotijai savu plānu īstenošanai būs nepieciešams veikt aizņēmumus un to kredītlikmes būs augstākas nekā patlaban, jo kā jaunizveidotai valstij tai nebūs savas kredītvēstures. Skotijai atdaloties, līdzi būtu jāņem arī daļa no Lielbritānijas nacionālā parāda, kas drīzumā būs 1,5 triljoni britu mārciņu. Tad Skotijai būtu jārēķinās ar vismaz 150 miljardiem britu mārciņu lielu parādu, norādījis Nacionālā Ekonomikas un sociālo zinātņu institūta makroekonomisko pētījumu vadītājs Dr. Agnuss Armstrongs. Analītiķis atzīst, ka jaunizveidotai valstij ar parādu un lielākām grūtībām aizņemties naudu būs daudz grūtāk finansējumu ieguldīt sociālajā sfērā, nekā patlaban to sola politiķi.
Mēnesi pirms referenduma atbilžu nav
Lai gan līdz skotu referendumam ir palicis nepilns mēnesis, jautājumu par Skotijas nākotni ir vairāk nekā atbilžu. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par valūtu. Skoti arī nākotnē cer norēķināties ar britu sterliņu mārciņu, pret ko iebilst pārējā daļa Lielbritānijas.
Aktuāls jautājums, kas notiks ar Nacionālo medicīnas servisu, kas tiek pilnībā finansēts no nodokļu maksātāju naudas. Vai Skotija būs finansiāli spējīga uzturēt līdzīgu sistēmu arī pēc atdalīšanās?
Liela neizpratne valda par to, ko darīt ar kodolieroču glabātavu, kas ir bāzēta netālu no Skotijas galvaspilsētas Edinburgas, no kuras lielākā daļa skotu vēlētos atbrīvoties tuvākajā nākotnē. To pēc atdalīšanās būtu vajadzīgs pārvietot uz kādu citu vietu Lielbritānijā.
Arī dalība Eiropas Savienībā ir ļoti neskaidra. Ja Skotijai izdodas iegūt neatkarību, tā automātiski zaudē savu vietu alianses valstu vidū un tai atkārtoti būtu jāiziet viss iestāšanās process, kaut arī daudz ātrāk nekā citām valstīm.
Skoti nedrīkst balsot, iebraucēji – drīkst
Lielu neapmierinātību par gaidāmo referendumu sociālajās vietnēs pauž tie skoti, kuri dzīvo citos Lielbritānijas reģionos vai citās valstīs, jo viņiem nebūs tiesības piedalīties šajā balsojumā, lai gan viņi ir dzimuši Skotijā, bet tur nav dzīvojuši pēdējos piecus gadus. Kā liecina laikraksta “The Mirrors” dati, balsot ir liegts vismaz 800 tūkstošiem skotu, kuri dzīvo Lielbritānijā, un vairākiem miljoniem skotu, kuri dzīvo ārzemēs. Taču par Skotijas nākotni varēs balsot visi tur dzīvojošie imigranti, kuri būs reģistrējušies balsojumam.
Par to savu sašutumu “LA” pauda skots Džordžs Sanderlands, kurš Anglijā dzīvo pēdējos 20 gadus. Viņš uzskata, ka tas nav taisnīgi, jo viņš ir Skotijā uzaudzis un viņam Skotijas nākotne rūp vairāk nekā imigrantam, kurš Skotijā ir ieradies pirms pāris gadiem. Ja arī viņam būtu bijusi iespēja balsot, viņš balsotu par Skotijas palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Viņaprāt, Skotija nebūtu finansiāli spējīga sevi uzturēt, iespējams, lielākās pilsētas, taču valsts ziemeļos esošās mazās pilsētiņas ieslīgtu pilnīgā nabadzībā, jo tajās nenotiek nekāda ražošana un tajās pārsvarā dzīvo gados veci cilvēki, atzīst Džordžs.
Esmu novērojusi, ka arī daudzi Skotijā dzīvojošie imigranti plāno piedalīties šajā referendumā. Balsot plāno arī Mareks Lazdiņš no Latvijas, kurš Skotijā dzīvo vairākus gadus, taču arī viņš plāno balsot par Skotijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Mareks “LA” atzina, ka Skotijas neatkarības iegūšana būtu liels izaicinājums visās jomās, un stabilitātes iegūšana, iespējams, aizņemtu ilgu laiku. Iespējamās problēmas viņš saskata nacionālās valūtas ieviešanā un ar to saistīto finanšu sektora uzņēmumu darbībā, kā arī tādu sociālo dienestu kā Nacionālais medicīnas serviss uzturēšana.
Arī starptautiskā sabiedrība ar lielu interesi gaida, vai skoti būs spējīgi mainīt vēsturi. Ar īpašu uzmanību Skotijas virzienā raugās arī citu Eiropas valstu reģioni, kas arī mēģina atdalīties no lielvalstīm, piemēram, Katalonija un Basku zeme Spānijā, Flandrija Beļģijā.
Neatkarīgi no tā, kāds būs referenduma iznākums, Lielbritānijai būs jādod katrai no tās savienības daļām lielāka patstāvība. Jau tagad Ziemeļīrijas un Velsas politiķi un sabiedrība vēlas panākt lielāku autonomiju.
Viedokļi
Skotijas premjerministrs un Skotu Neatkarības partijas (SNP) līderis Alekss Salmonds: “Skotijas neatkarība dos spēcīgu piemēru citiem Apvienotajā Karalistē, kuri domā, kā mainīt pašreizējo sistēmu, un kuri vēlas redzēt godīgāku, ilgtspējīgāku un elastīgāku izaugsmes modeli par to, kādu īsteno Vestminstera. (..) Kopš 2007. gada Londonas ekonomika ir augusi apmēram divreiz straujāk nekā pārējā Apvienotā Karaliste.”
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons: “Mēs esam dzirdējuši mazākuma nacionālistu troksni, bet tagad ir laiks sadzirdēt klusējošā vairākuma balsis. Klusējošo vairākumu, kuri jūtas apmierināti kā Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, klusējošo vairākumu, kuri nevēlas riskēt palikt vieni, klusējošo vairākumu, kurus uztrauc tas, ko atdalīšanās nozīmēs viņu bērniem un mazbērniem.”
Jaunievēlētais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: “Ja Skotijai izdosies atdalīties no Lielbritānijas, tad to nedrīkst atstāt ārpus Eiropas Savienības, jo jau patlaban tā atbilst visiem alianses kritērijiem.”
