Foto – AFP/LETA

Skotijā notiek neatkarības referendums 0

Skotijā šodien notiek neatkarības referendums, kura joprojām neskaidrais iznākums satrauc ne tikai pašus skotus un Londonu, bet arī citas Eiropas valstis.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Jau vairākas nedēļas Skotijā valdījusi vispārēja apsēstība ar gaidāmo balsojumu. Automašīnu bamperus, ceļa zīmes un pat suvenīru tirgotavās pieejamās krūzītes rotā uzlīmes, kas vēstī vai nu “Jā” neatkarībai, vai arī – “Nē, paldies”. Ļaudis krāso matus zili-baltajās Skotijas karoga krāsās, dzied tautas dziesmas un dala skrejlapas. Visas iespējamās vietas klāj abu nometņu kampaņas plakāti.

Neatkarības atbalstītājiem balsojums ir iespēja nācijai doties tālāk pašai pa savu ceļu, atbrīvojoties no Vestminsterā mītošās politiskās elites.

CITI ŠOBRĪD LASA

Unionistiem tas ir muļķīgs populistu lēmums, kas sagraus divu nāciju dzīvi uz nākamajām paaudzēm.

Abu nometņu izredzes faktiski ir līdzvērtīgas, un sabiedriskās domas pētnieki atzīst, ka referenduma iznākums var nest uzvaru gan neatkarības atbalstītājiem, gan tās pretiniekiem, lai gan unionistu pārsvars pēdējās dienās ir atkal nedaudz pieaudzis.

Referenduma iznākums atstās ietekmi arī uz citiem reģioniem Eiropas Savienībā (ES), kas alkst pēc valstiskās neatkarības, piemēram, uz Kataloniju Spānijā un Flandriju Beļģijā.

Skotija radīs precedentu arī tam, kā Brisele izturēsies pret teritorijām, kas atšķeļas no kādas ES dalībvalsts.

Ikvienai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un pastāvīgi dzīvo Skotijā, neatkarīgi no tās pilsonības būs dota iespēja atbildēt uz jautājumu: “Vai Skotijai jākļūst par neatkarīgu valsti?”

Tomēr vairāki ārvalstu studenti un kāds angļu veikalnieks sarunā ar tīmekļa izdevumu “EUobserver” atzina, ka balsošanā nepiedalīsies, jo tā ir “skotu darīšana”.

Tajā pašā laikā 50 gadus vecais grāmatvedis Deivids Vorens, kas savulaik mitis Trinidadā, bet pēdējos 20 gadus dzīvo Edinburgā, sacīja, ka balsos par neatkarību, “jo vēlos, lai Skotija piedzīvo to, ko mana dzimtene piedzīvoja 1962.gadā, kad tā kļuva neatkarīga no Apvienotās Karalistes”.

Savukārt Alfrēds P., kāds 47 gadus vecs gāzes inženieris no Dandī, paziņoja, ka noteikti teiks neatkarībai “nē, milzīgu nē”, jo viņš baidās no tā, ko var izdarīt nacionālistu valdība Aleksa Salmonda vadībā. “Nevēlos, lai mana valsts pārvērstos par diktatūru, par vēl vienu Zimbabvi,” uzsvēra Alfrēds.

Reklāma
Reklāma

Kā intervijā “EUobserver” atzina Edinburgā dzīvojošais politikas zinātnieks Toms Galahers, kas 2009.gadā laida klajā grāmatu par skotu nacionālismu “The illusion of freedom” (“Brīvības ilūzija”), tolaik viņš neesot domājis, ka “polarizācija Skotijā un nesaskaņas pārējā Apvienotajā Karalistē tik strauji intensificēsies”.

Taču televīzijas debatēs ar unionistu kampaņas vadītāju Elisteru Dārlingu Salmonds mierināja, ka pēc tam, kad neatkarības atbalstītāji referendumā gūs “ievērojamu vairākumu”, šķelšanās sabiedrībā beigsies.

“Ja mēs uzvarēsim, nebūs vairs “Jā” kampaņas un “Nē” kampaņas – būs “Skotijas komanda”,” sarunā ar britu raidorganizāciju BBC svētdien uzsvēra Skotu Nacionālistu partijas (SNP) līderis.

Savukārt Dārlings brīdināja, ka gadījumā, ja skoti nobalsos par neatkarību, “atpakaļceļa nebūs” un ka 307 gadus ilgās ūnijas saraušana radīs “risku darbavietām, pensiju finansēšanai un veselības aprūpei, neskaidrību par valūtu”.

Tikmēr Londona apsolījusi Skotijai vēl vairāk paplašināt tās reģionālās valdības pilnvaras, ja skoti nobalsos par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu.

Vērotājiem no malas var šķist dīvaini, ka Skotijas neatkarības atbalstītāji pēc aiziešanas no Apvienotās Karalistes tomēr vēlas saglabāt gan Lielbritānijas karalieni, gan britu mārciņu.

“Tā ir “vieglā” neatkarība, diētiskā versija, un tā ir Skotu Nacionālās partijas apzināta izvēle,” atzīst Edinburgas universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Deniels Kenīlijs.

Viņš norāda, ka SNP atbalstītā neatkarības ideja desmitgadēm ilgi spējusi pārliecināt tikai 35% elektorāta. Tāpēc, cenšoties piesaistīt arī svārstīgos, Salmods apsolījis saglabāt mārciņu, karalieni un ciešu sadarbību ar britu armiju.

Savukārt pret ES skoti neizturas tik noraidoši kā pārējie briti, jo viņi guvuši lielu labumu no lauksaimniecības subsīdijām un strukturālo fondu līdzekļiem, uzsver Kenīlijs. “Lielākie politiskie spēki Skotijā – SNP un leiboristi – ir daudz mazāki eiroskeptiķi nekā konservatīvie,” atzīst politikas zinātnieks.

Skotijā vislielāko neapmierinātību izsauc attiecības ar Londonu, nevis Briseli, un var vilkt zināmas paralēles starp Salmonda centieniem atgūt Vestminsterai atdotās pilnvaras vai arī atdalīties no Lielbritānijas, un Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kemerona pašreizējām prasībām “repatriēt” Briselei nodotās pilnvaras, pretējā gadījumā draudot atstāt ES.

Liela daļa referenduma kampaņas bija veltīta Skotijas šelfā esošajām naftas un dabasgāzes rezervēm, kā arī neatkarīgās Skotijas iespējām saglabāt vai pat palielināt pašreizējos sociālos izdevumus un bezmaksas izglītības sistēmu.

Salmonds sola, ka 18 mēnešus ilgajā “netraucētajā” pārejas periodā viņš spēs vienoties gan par atdalīšanās nosacījumiem ar Londonu, gan par turpmāko dalību ES ar Briseli.

Tomēr sarunas par dalību ES, domājams, nebūs iespējams pabeigt tik straujā tempā, un tāpēc, visticamāk, nāksies vienoties par vēl vienu pagaidu līgumu, kas varētu būt spēkā līdz 2020.gadam, un šajā periodā Skotiju ES joprojām pārstāvētu Lielbritānija.

Tomēr Londona pārejas periodā varētu apcirpt subsīdijas, kuras tā ik gadu pārskaita Edinburgai, bet neskaidrība par tiesisko statusu un valūtu varētu aizbiedēt investorus.

Tomēr ārvalstu ekonomisti nav vienisprātis par Skotijas neatkarības iespējamajām sekām.

Džozefs Štiglics iebildis Nobela prēmijas laureāta Pola Krugmana nesenajiem apgalvojumiem, ka neatkarīgo Skotiju sagaida “milzīgi riski”, no kuriem vēlētājiem nāktos “ļoti baidīties”.

Štiglics piekrīt, ka pastāv riski gadījumā, ja skoti nobalsos par neatkarību, taču norādījis, ka Skotijas riski, paliekot tādas Lielbritānijas sastāvā, kas aiziet no ES, ir “ievērojami lielāki”.

Tajā pašā laikā Kenīlijs prognozē, ka neatkarīgi no referenduma iznākuma Skotijas sabiedriskās finanses priekšā gaida “drūmi laiki”.
“Ja mēs nobalsosim “Nē”, Skotijas budžetu, turpinoties taupībai, apcirps Apvienotās Karalistes valdība. Ja mēs nobalsosim “Jā”, neatkarīgajai Skotijai, domājams, nāksies celt nodokļus vai samazināt izdevumus tikai tāpēc, lai sabalansētu bilanci,” brīdina Edinburgas universitātes pasniedzējs.

Vēlēšanu iecirkņi ceturtdien durvis vērs plkst.7.00 (plkst.9.00 pēc Latvijas laika), un balsošana ilgs līdz plkst.22.00.

Atšķirībā no Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām nekādi nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti netiks publicēti, un galīgie balsošanas rezultāti, vismaz teorētiski, kļūs zināmi piektdien ap plkst.7 (ap plkst.9 pēc Latvijas laika).

Balsis sāks skaitīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 32 pašvaldību padomju teritorijās, bet pēc tam skaitīšanas rezultāti tiks apkopoti Edinburgas Karaliskajā Hailendas izstāžu centrā.

Plānots, ka pirmie balsu skaitīšanas rezultāti sāks ienākt piektdien ap plkst.2 no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem. Taču balsošanas rezultāti Aberdīnā, Glāzgovā un Edinburgā taps zināmi starp plkst.5 un 6.

Kad saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem viena no nometnēm būs ieguvusi matemātisku vairākumu, balsu skaitīšanas komisijas vadītājs kāps uz Hailendas izstāžu centra skatuves, lai paziņotu referenduma galīgos rezultātus. Lai mainītu balsojuma iznākumu, pietiks pat ar vienu pašu balsi.

Tomēr Skotijas Vēlēšanu vadības pārvalde brīdinājusi, ka balsu skaitīšana var aizkavēties, piemēram, sliktu laikapstākļu dēļ.
Aizkavēties var arī pati balsošana, jo šoreiz dalībai referendumā reģistrējušies 97% balsstiesīgo, un tāpēc tiek prognozēta ļoti augsta vēlētāju aktivitāte. Salīdzinājumam, 2010.gadā notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pie balsošanas urnām Skotijā devās tikai 64% balsstiesīgo.