Skriet bez apaviem – labāk? 0
Skriešanas apavi ir paredzēti, lai, pateicoties īpašajām tehnoloģijām, kas izmantotas, tos izgatavojot, šo nodarbi padarītu vieglāku un uzlabotu rezultātus. Tomēr ir trakie, kuri uzskata: krietni labāk ir skriet pa baso, jo apavi palielina traumu risku un kavē rezultātu progresu. Viens no viņiem ir skriešanas entuziasts Edgars Rencis.
Tā iekārtojusi daba
Edgars jau divus gadus skrien plikām kājām vai tā sauktajos minimālajos apavos, lai gan līdz tam bija rikšojis tikai skriešanai paredzētos apavos. “Viss bija lieliski, tomēr mani ik pa laikam piemeklēja kāds savainojums, kas skriešanu apgrūtināja. Šķita, ka gūt traumu skrējējam ir normāla parādība un ar to vienkārši jāsamierinās. Taču, kad ārsti konstatēja paceles cīpslas iekaisumu, mans mērs kļuva pilns, un sāku lūkoties, kā skriet bez traumām, jo, sazin’, varbūt mana skriešanas tehnika bija nepareiza?” stāsta Edgars. Internetā uzgājis informāciju par barefoot running – baskāju skriešanu –, kas it kā ļaujot izvairīties no savainojumiem un esot ļoti populāra ASV. Radās dzinulis pamēģināt. “Iesākumā nebija tik traki, bet vēlāk, kad pārāk strauji palielināju kilometrāžu, bija ļoti grūti, jo jau pēc pāris kilometriem biju iedzīvojies pamatīgās tulznās. Sāpēja pēdas virspuse, kas bija kā zīme – šodien jāmet miers.
Šķita savādi beigt skriet tik ātri, jo parasti dienā pieveicu vairāk nekā desmit kilometrus. Taču tā ir baskāju specifika – sākt pamazām, lai pēdas pierod.
Ar katru nākamo reizi mans ķermenis aprada, pēdu āda norūdījās. Bez apaviem sāku skriet 2010. gadā, un pa šo laiku mani nav piemeklējusi neviena veselības liksta, par ko varētu teikt: tas ir skriešanas vai pārslodzes dēļ,” atzīst nu jau pieredzējušais baskājis.
Šādu skriešanu īpašu padara tās dabiskums. Skaidrs taču, ka mūsu ķermenis nav ticis radīts tam, lai skrietu ar sporta apaviem kājās. Tie izmaina kājas dabisko kustību un var provocēt daudzas traumas. Edgara sieva Alīna, kuru vīrs arī ievilinājis baskājos, atzīst: “Skrienot ar basām kājām, organisms jūt, kā kustība jāveic pareizi. Apavos iestrādātā tehnoloģija atvieglo skriešanas procesu, bet traucē to darīt tā, kā paredzēts no dabas. Piemēram, kāju pirksti apavos ir cieši sakļauti kopā. Sperot soli, tiem ir dabiska tendence izplesties, bet apavi to neļauj. Tas traucē līdzsvaram.”
Sākumā nepārforsēt
Skrienot basām kājām, tiek nodarbināti muskuļi, kas apavos ir aizmiguši un nenoslogoti. Šā iemesla dēļ pat rūdītam skrējējam, kurš ikdienā radis mērot daudzus kilometrus, sākumā būs grūti. Pirmajos treniņos mēdz sāpēt pēdas virspuse, bet par to nav jāuztraucas, jo ar laiku kauli un pēdas struktūra pielāgojas jaunajam solim – ikra muskulis tiek noslogots vairāk nekā iepriekš, Ahileja cīpsla, kas pēc skriešanas apavos ir sarāvusies, izstiepjas.
Lai to neizstieptu pārāk ātri un negūtu savainojumu, skriešanu pa baso ieteicams uzsākt pakāpeniski. Pirmajā reizē būtu ieteicams skriet mazāk par vienu kilometru, tad skatīties, kas sāp un kas nesāp, un pamazām palielināt distanci, iesaka Edgars.
Kamēr pēda vēl nav pielāgojusies, skriešanai labāk izvēlēties drošākas un zināmākas vietas, lai nesadurtos. Kad āda apradusi ar jauno dzīvesveidu, var bez problēmām skriet pat pa asiem akmeņiem un čiekuriem.
Sākot skriet basām kājām, to vajadzētu darīt pa cietu segumu. “Nereti valda uzskats, ka būtu jāsāk smiltīs vai zālē, taču tas ir aplams viedoklis, jo galvenais ir vispirms iemācīties pareizu skriešanas soli. Uz mīkstas virsmas tas neizdosies, jo segums pakļaujas kustībām. Asfalts vai cieta meža taka būs lieliska pirmajiem skriešanas mēģinājumiem pa baso. Kad divus trīs mēnešus jau skriets un solis apgūts, var turpināt pa dažādiem segumiem. Man visvairāk patīk skriet pa meža takām, jo tur segums ir mainīgs – vienā posmā ir smiltis, nākamajā dubļi vai skujas,” pieredzē dalās Edgars. Viņam tagad šķiet neiespējami atsākt skriet sporta apavos – tā pēdām tiekot atņemta brīvības sajūta.
Garākas distances un sacensības Edgars mēro tā sauktajos minimālajos apavos. Tajos nav iestrādātas tehnoloģijas, kas maina pēdas dabisko kustību. Šiem apaviem nav amortizācijas, tajos pēdas velvēm nav nekāda atbalsta, nav arī pacēluma papēža daļā, līdz ar to skrējiena brīdī netiek uzspiesta piezemēšanās, pēdu vispirms liekot uz papēža. Arī Alīna ir minimālo apavu piekritēja, jo vēl tikai mācās skriet ar basām kājām. Tos derīgi izvēlēties arī tad, ja nav zināms, kāds segums ir trasē, pa kuru paredzēts skrējiens.
“Skriešana basām un minimālos apavos ne tikai attīra prātu no raizēm un ļauj izvairīties no traumām, bet arī uzlabo sportiskos rezultātus. Kad skrēju ar apaviem, mani griesti bija 80 pievarēti kilometri nedēļā, bet tagad ar basām kājām un minimālajos apavos pieveicu 160 kilometrus. Protams, nepieciešams laiks, lai ķermenis pierastu pie jaunā skriešanas stila, tomēr tie ir tikai daži mēneši, lai tiktu pie veiklākām kājām un bagātīgākas kilometrāžas, nekā bija pa spēkam, skrienot ar apaviem.
Vēlme uzlabot savus personiskos rekordus ir viens no iemesliem, kāpēc daļa cilvēku izvēlas skriet pa baso. Skriešanas apaviem ir savs svars, kas tomēr apgrūtina maksimālā ātruma sasniegšanu un nogurdina organismu,” teic Edgars.
Viņš pamēģinājis ar minimālajiem apaviem skriet arī aukstā laikā: “Līdz nulle grādiem to var mierīgi, tāpat nelielos mīnusos, taču aukstākā laikā gan katram cilvēkam jāskatās individuāli.”
Edgars piedalījies daudzās sacensībās, skrienot gan pa baso, gan minimālajos apavos. Pēdējais lielais notikums bija Nordea Rīgas maratons, kur pieveikta pilna distance. Alīna noskrējusi pusmaratonu, bet māsa Laura, kas arī aizrāvusies ar baskāju skriešanu, – desmit kilometrus. Skrējienā Nike Riga Run, kas notiks 26. augustā, baskājiem būs pašiem sava komanda.
Dibināta pa baso biedrība
Latvijā baskāju skriešana vēl nav diez cik populāra, un nav arī zināms, cik daudz cilvēku ar to nodarbojas. Lai ar to iepazīstinātu plašāku sabiedrību, Edgars pirms kāda laika rakstīja emuāru internetā. Pēc tam tika izveidota mājaslapa pabaso.lv, bet pirms diviem mēnešiem kopā ar domubiedrēm Alīnu un Lauru nodibināta Latvijas Baskāju skriešanas biedrība. Piedaloties sacensībās, šāda skriešana vienmēr izpelnās lielu interesi, daudzi vēlas uzzināt ko vairāk. Tādēļ arī radusies ideja veidot biedrību, popularizēt šādas fiziskās aktivitātes priekšrocības un iespējas iegādāties minimālos apavus (Latvijā tie tikpat kā nav pieejami, jāpasūta no citām valstīm) un sniegt citu noderīgu informāciju. Lai ikviens zinātu, kur skriet pa baso, biedrības mājaslapu drīzumā plānots papildināt ar īpašiem baskāju skriešanas maršrutiem visā Latvijā.
Jaunizveidotajā Baskāju skriešanas biedrībā līdz šim iesaistījušies piecpadsmit cilvēki, noticis arī pirmais koptreniņš jeb Baskāju draudzības skrējiens. Šādus kopīgus treniņus domāts rīkot gana bieži.
Pagaidām – modes lieta
– Baskāju skriešanu vērtēju kā modes kliedzienu, raugos uz to skeptiski. Savas intereses vadīts, esmu meklējis par to informāciju. Vienam skriešana plikām pēdām var palīdzēt izvairīties no traumām, bet citam – nē. Protams, agrāk cilvēki staigāja un skrēja basām kājām, bet tad nebija asfalta, betona un citu sablietētu virsmu. Tādēļ tagad nepieciešami apavi, kas spēj pasargāt kāju un veic triecienus amortizējošu funkciju. Skrienot basām kājām, jārēķinās, ka ar laiku var rasties nelabvēlīgas izmaiņas mugurkaula struktūrā un nodilt gūžas locītavu virsma, jo īpaši cilvēkiem ar lieko svaru.
Biroja darbiniekam, ja izlēmis to darīt, sākumā pa baso jāskrien mežā vai purvā, jo skriešana pa cietu segumu iesācējam var izraisīt ceļgalu problēmas. Rūdīti skrējēji to var darīt arī pa cietu virsmu.
Iespējams, ka Edgars agrāk skrējis ar ne tik kvalitatīviem apaviem un tas noveda līdz traumām un vēlmes skriet basām kājām. Taču sporta apavi tiek ražoti ar vienu mērķi – lai ar tiem skrietu un darītu to veiksmīgi.
Ja runā par ātrumu – jā, sporta kurpēs skrējiens varētu būt nedaudz lēnāks, jo, cilājot smagumu, kājas nogurst. Tomēr ir tādi apavi, kam papēžos speciāli iestrādāts gels, kas palīdz paātrināt kājas kustību un ļauj sasniegt tādu pašu ātrumu, kāds būs skrienot basām.
Baskāju skriešana vēl nav tik izplatīta, 98 procenti cilvēku visā pasaulē tomēr skrien ar apaviem. Tādēļ grūti izvērtēt baskāju skriešanas plusus un mīnusus un objektīvi spriest, cik labi vai slikti ir to darīt ar plikām pēdām – nekādi pētījumi par to nav veikti.
