Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. novembris, 2015
Drukāt

Vai bēgļu krīze Eiropā vairo naida izpausmes? (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Danijela Petkoviča, Horvātijas Naida noziegumu monitoringa centra biedre, Horvātijas Policijas akadēmijas priekšnieka palīdze

Bēgļu krīze Eiropā rada jautājumus, vai pret patvēruma meklētājiem netiks vērsti naida noziegumi un nepieaugs naida runas noziegumi. Aptaujāju vairāku Eiropas valstu speciālistus šajos jautājumos.

 

Danijela Petkoviča, Horvātijas Naida noziegumu monitoringa centra biedre, Horvātijas Policijas akadēmijas priekšnieka palīdze: “Vairākumā naida noziegumi Horvātijā tiek vērsti pret nacionālajām minoritātēm, piemēram, serbiem. Ir arī neliels skaits naida noziegumu, kas veikti pret homoseksuālistiem vai reliģiskām grupām. Neesam manījuši, ka naida noziegumi tiktu vērsti pret patvēruma meklētājiem. Horvātija ir tranzītvalsts, imigranti dodas caur mūsu valsti uz citām ES valstīm. Lielākā daļa Horvātijas pilsoņu ir atbalstoši attiecībā pret patvēruma meklētājiem. Mums ir darba grupa naida noziegumu jautājumos, kurā ietilpst nevalstiskās organizācijas, tiesībsargājošās ie­stādes un pārstāvji no valsts iestādēm. Naida noziegumi Horvātijā notiek samērā reti – katru gadu ir aptuveni 50 reģistrētu naida noziegumu. Mums ir īpašas apmācības policijas darbiniekiem par naida noziegumiem, kā arī tiek īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas. Kriminālkodeksā ir definēts, kas ir naida noziegums, un naids ir noteikts kā vainu pastiprinošs apstāklis.”

 

 

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saskija van Bona, Nīderlandes pretdiskriminācijas organizācijas "Article1" pārstāve

Saskija van Bona, Nīderlandes pretdiskriminācijas organizācijas “Article1” pārstāve: “Kad patvēruma meklētāji bija Grieķijā un Itālijā, daudzi nīderlandieši skatījās uz viņiem ar līdzjūtību. Kad bēgļu krīzes sākumā patvēruma meklētāji sāka ieplūst mūsu valstī, sabiedrība izturējās atvērti un izpalīdzīgi, tostarp sūtīja viņiem segas un teltis. Tagad šis pozitīvais noskaņojums ir mainījies, jo notiek arī naida noziegumi, piemēram, vienai patvēruma meklētāju pagaidu izmitināšanas vietai uzbruka cilvēki maskās un apmētāja nometni ar olām un akmeņiem. Citās pašvaldībās cilvēki ir noskaņoti agresīvi, situācija ir skarba un satraucoša. Daļa sabiedrības patvēruma meklētājus sauc par laimes meklētājiem. Mediji pret viņiem izturas neitrāli. Saistībā ar patvēruma meklētājiem Nīderlandē pieaug bailes no islāma. Nedomāju, ka vietumis valdošais negatīvais noskaņojums pret imigrantiem ilgtermiņā saglabāsies – tas, visticamāk, mazināsies līdz ar patvēruma meklētāju integrāciju mūsu sabiedrībā. Cīņā pret naida noziegumiem sabiedriskās organizācijas sadarbojas ar policiju un nodrošina apmācību policijas darbiniekiem par naida noziegumiem. Tāpat sabiedriskā organizācija “Radar”, kuru pārstāvu arī es, pēta policijas reģistrus un meklē, kur policijas darbinieki palaiduši garām iespējamos noziegumus, kurus var traktēt kā iespējamos naida noziegumus. Prokuroriem saskaņā ar mūsu valsts likumiem ir pienākums pieprasīt tiesā lielāku sodu, ja viens no nozieguma iemesliem ir bijis naids.”

 

 

 

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Virdžīnija Preisa, Polijas Iekšlietu ministrijas eksperte naida noziegumos: “Polijai ir plāni uzņemt patvēruma meklētājus, bet tādēļ pie mums nav audzis naida noziegumu skaits un nav novērojama vardarbības palielināšanās. Ja runājam par naida runu, kas pamatā izplatās internetā, tā attiecas ne tikai uz patvēruma meklētājiem, naidīgi viedokļi ir bijuši arī attiecībā uz citām grupām. Arī pie mums ir interneta vietnes, kurās pastāv iespēja sniegt anonīmus komentārus, un anonimitāte cilvēkiem dod iespēju izteikties vaļīgāk. Naida runā galvenās tendences ir antisemītiski komentāri, bet pēdējā laikā pieaug naidīgi komentāri, kuri vērsti pret musulmaņiem. Tas, ka valstī ieradīsies patvēruma meklētāji, dažiem cilvēkiem liek justies nedroši, jo viņi nejūtas gatavi viņus uzņemt, un tas, iespējams, var radīt papildu incidentus, kas saistīti ar naidu. Lai risinātu šos jautājumus, esam ministrijā izveidojuši īpašu darba grupu, kurā ietilpst dažādu minoritāšu nevalstiskās organizācijas, kā arī citas valsts institūcijas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kādi tur naida noziegumi! Tā ir cīņa pret svešas reliģijas un sveša dzīves veida uzspiešanu. Tie jaunie vīrieši kuriem vajadzētu cīnīties par kārtību savā zemē, bēg uzEiropu un cīnās šeit par savām tiesībām, ko Eiropā un ANO nezin kāpēcuzskata par primārām, bet vietējo tiesības vispār netiek pieminētas. Un nezinu kā var integrēt tādu masu, kura pilnīgi negrib integrēties, tāpat kā krievi.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (32)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+