Zaļās asinis: Latvijā skujas un zari pārtop unikālās zālēs 2
“Pēdējos 100 gados kokrūpniecība attīstījās, vien izmantojot koka stumbru, kas veido līdz 75 procentiem no izaugušas biomasas. Zarus, mizu, skujas, celmus un lapas vien pēdējos gados cenšas izmantot enerģijas ražošanā, iegūst šķeldu. Agrāk tos galvenokārt mežā dedzināja, kas gan notiek arī patlaban, vien mazāk. Tomēr no šiem produktiem var izdalīt daudzus bioloģiski aktīvus savienojumus, kurus tālāk izmanto augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Un mūsu uzņēmums nu jau 23 gadus to dara,” stāsta zinātņu doktors Māris Daugavietis, viens no AS “Biolat” līdzīpašniekiem.
“Biolat” no koka zaļeņa (to veido galvenokārt egles skujas un sīkie zariņi) ražo dažādus produktus. Piemēram, pašu izveidotus un patentu ieguvušus augu aizsardzības līdzekļus, izejvielas kosmētikai, farmācijai un citām nozarēm, priedes un egles ēteriskās eļļas, augu augšanas stimulatoru, labi zināmus uztura bagātinātājus un citus produktus. Aptuveni 60% no ražotajiem produktiem pārdod citās valstīs. “Biolat” no sev zināma uzņēmuma Kurzemē pērk skujas par 110 eiro tonnā un no šā izejvielu daudzuma ražo un pārdod produktus līdz 1000 eiro vērtībā. M. Daugavietis uzsver – Latvija koksnes dziļajā pārstrādē ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm. Pētnieku un uzņēmēju vienā personā priecē, ka beidzot arīdzan “Latvijas valsts meži” Rīgas Tehniskajai universitātei ir pasūtījuši pētījumu par biomasas efektīvu izmantošanu. Izaugsme būtu vēl straujāka, ja ačgārnie likumi, kas jaunos produktus ļauj reģistrēt ražotājam, nevis pētniekam, kas tos izveidojis.
