Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. jūlijs, 2016
Drukāt

Valdis Krastiņš: Skumjš skats uz Turcijas nākotni (5)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa Turcijas vizītes laikā Stambulas pilsētas galva par godu mūsu prezidentam rīkoja vakariņas. G. Ulmanis sēdēja blakus namatēvam, es, kā Latvijas vēstnieks Turcijā, tiku nosēdināts līdzās gubernatora vietniekam – Stambulas garnizona komandierim.

Cietais un apņēmīgais militārists vakariņu laikā man spilgti atklāja dažas turku sabiedrībai būtiskas detaļas. Es nerunāšu par viņa izdarīto (jā, patiešām!) mana ēdiena izvēli (bijībā salīkušais apkalpotāju bars skraidīja, izpildot viņa pavēles – kā “Tūkstoš un vienas nakts” pasakā). Komandiera galvenais sarunas temats bija ģimene: “Vai esi precējies? Vai bērni ir? Un mazbērni?” Un tad ģenerālis žēlojās par savām meitām – tās gribot studēt, atsakoties iziet pie vīra un dzemdēt bērnus, līdz ar to ģimene esot apdraudēta. “Tev jāzina, ka katram turkam galvenais ir viņa ģimene, tās turpinājums un tās intereses. Uz šīm ģimeniskajām saitēm dibināta mūsu sabiedrība.”

2013. gadā prezidents Erdogans un daži viņa valdības ministri tika apsūdzēti korupcijā, piesedzot savu dēlu izdarības. Apsūdzības izvirzīja ietekmīgās islāma organizācijas “Hizmet” (“Kalpošana”) biedri. Erdogans bija nikns līdz ārprātam – bija skartas viņa un viņa ģimenes intereses! Solīja atriebību un to arī realizēja atstādināšanu un apcietināšanu veidā. Vēl vairāk – Erdogans pasludināja savu kādreizējo sabiedroto Fetullu Gilenu par ienaidnieku un zvērēja iznīcināt viņa piekritējus (pats Gilens ir emigrācijā ASV), kuru skaits Turcijā ir ļoti liels, galvenokārt izglītoto turku vidū. To tad arī Erdogans patlaban dara, izmantojot apjukumu pēc puča mēģinājuma. Gan jau pēc 2013. gada Erdoganam un viņa komandai bija laika diezgan, lai sastādītu “gilenistu sarakstus”, un tagad tos var likt lietā.

Nevēlos diskutēt par “labajiem” un “sliktajiem” šajā lietā. Man personīgi sāp sirds par ceļu, ko izvēlējusies Turcija un turki, bet ļoti uztraucos par to, ka Turcijā patlaban tiek iznīcināta opozīcija un radīti priekšnoteikumi sultanātam ar Erdoganu priekšgalā. Kur ir visi dižie cilvēktiesību aizstāvji, kuri Eiropā klaigā par mazāko personas brīvības aizskārumu? Kādēļ viņu skaļās balsis nav dzirdamas? Vai turki un viņu tiesības uz brīvu domu izpausmi neskaitās? Savā laikā veidojot pamatus diplomātiskajām attiecībām ar Turciju, man radās ļoti labs iespaids par izglītotajiem turkiem. Vai drīkstam bez protesta ļaut iznīcināt brīvu domu šajā zemē? Patlaban izskatās, ka atliek pievienoties žurnālista Lato Lapsas spriedumam: pēc pieciem gadiem Turcija būs ortodoksāla musulmaņu lielvalsts. Un ar lielāko armiju Eiropā. Baisi.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai tad ģimenes vērtība Eiropā vairs nav svarīga? Protams, ka turkiem ir viena izpratne par ģimeni, kura balstīta viņu tradīcijās, bet eiropiešiem cita, daudz liberālāka, kas neapšaubāmi ir vājinājusi ģimenes institūtu. Tāpēc Eiropas valstis ir tik daudz šķirtu laulību un tik maz bērnu, jo karjera un izglītība tiek izvirzīta par prioritāti. Tā teikt, individuālisms dominē. Turcijā sabiedrības atražošanas problēma nepastāv, bet Eiropas valstīs gan pastāv un darbaspēks ir jāimportē. Varbūt no eiropieša skatu punkta liekas, ka turki šo ģimenes problēmu pārspīlē, bet tas tomēr ir labāk, nekā to dara eiropieši, kuri savas ģimenes tradīcijas un problēmas vispār ignorē un atstāj pašplūsmā it kā abstraktas brīvības vārdā. Bet tālākā perspektīvā tas valstī tomēr rada nopietnas problēmas.

  2. 1_medium

    Praktiskais ideālisms

    Autors
    Kudenhovs Kalergi R.N.
    ISBN
    9789934839573
    Gads
    2016
    Lappuses
    152
    Iesējuma veids
    Mīkstie vāki (200mm x 130mm)

    Lasītāju vērtējums:
    Ekspertu vērtējums:
    Cena: € 10,15 Reģistrējoties: € 9,13

    Pirkt

    Rihards Nikolajs Kudenhovs Kalergi ir dzimis Austroungārijas grāfa un japāņu aristokrātes ģimenē. Viņš bija Paneiropas kustības dibinātājs un viens no Eiropas Savienības garīgajiem tēviem. Viņa 20. gados sarakstītie darbi “Paneiropa” un “Cīņa par Paneiropu” ir vienotās Eiropas manifests.
    Domājot, kā novērst jauna kara izcelšanās iespējamību, Kudenhovs Kalergi nonāca līdz domai par vienotas eiropiešu nācijas radīšanu. Šīs idejas konsekventi izklāstītas 1925. gadā iznākušajā darbā “Praktiskais ideālisms”. Robežas esot jālikvidē, nācijai jābūt atdalītai no valsts, bet tautībai jākļūst par katra indivīda personīgo lietu.

    No vācu valodas tulkojis Valdis Krastiņš.

    Vai tas ir ši Krastiņa darbs latviešu izglītošanā?

    • Dr. Valdis Krastiņš ir vēstnieks, nevis tulkotājs vai žurnālists. Turklāt bijis Latvijas vēstnieks Turcijā (ja būtu izlasījis viņa teikto, pats pamanītu:)

  3. un…? Apsaubat turku izvēli un spējas mainīt ģeopolitisko izvēli? Kāpēc šajā uzdevumā neviens žurnālists nerunā pēc būtības? ES gadiem solīja turkiem Eiropu- Kazahstāna un Krievija pasolija vietu Eirāzijas transporta koridoraa…un tas nostrādāja.. Žurnālisti ir kā debili strausi ar galvām smiltis- saņem naudu par to , ka neredz un nesaprot..

  4. Vērtīga publikācija.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (22)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+