Foto – LETA

Slakteris: Ja tiešmaksājumus nevar paaugstināt, lai pārējiem Eiropā tos samazina 0

Ja Eiropas Savienības (ES) amatpersonas nepaaugstinās Latvijas zemniekus diskriminējošos tiešmaksājumus, taisnības labad pārējās ES valstīs tie būtu jāsamazina, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“ES deklarējusi, ka nešķiro cilvēkus pēc rasēm vai tautībām. Jābūt vienlīdzīgai konkurencei un darbaspēka kapitāla plūsmai. Galu galā – ja tiešmaksājumus nevar paaugstināt, lai pārējiem samazina līdz zināmam līmenim,” sacīja Slakteris.

Viņš arī norādīja, ka Zemkopības ministrija Briselē pieprasa pārāk zemus tiešmaksājumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Brisele izvirza reizēm pat neracionālas prasības, kādas neizvirza citviet pasaulē, un tas pazemina konkurētspēju. Tikmēr Eiropas zemniekiem ar lielajiem tiešmaksājumiem vieglāk izturēt konkurenci, kamēr Latvijas zemniekam jāiztiek ar mazumiņu. Uz šī fona pārsteidz pieticīgās prasības, ko Briselei izvirza Latvijas valdība, – tikai 80% no ES vidējiem maksājumiem. Ja es tagad būtu ministrs, cīnītos par atbalstu 100% apmērā un ne soli mazāk! Kāpēc ārzemniekam, kurš arī audzē rapsi vai kviešus, jāsaņem lielāks atbalsts nekā, piemēram, Codes pagasta zemniekam?” vaicāja Slakteris.

Jautāts, vai atlikušā nepilnā gada laikā līdz izšķirošajam lēmumam sarunās progress tiks panākts, viņš atbildēja izvairīgi.

“Pie tik zema prasību līmeņa, ticamākais, kaut kāds progress pret pašreizējo līmeni būs. Tomēr jāmaina akcenti.

 

Kad stājāmies ES, bijām kandidātvalsts, bet tagad esam līdzvērtīgi, kāpēc jābūt tik pieticīgiem? Lauksaimnieku stāvoklis nav slikts, bet tas nav valdības nopelns, bet gan graudu un citas produkcijas cenu kāpums biržās, kas ļauj nopelnīt. Ja tirgū notiek kritums, ES zemnieki turpina dzīvot, bet mēs visi būsim zem ūdens.

 

Tas ir stāsts pa pozīciju un godīgu konkurenci,” rezumēja ekspolitiķis.

Kā ziņots, Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru. Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Slakteris no 1998.gada darbojās tagad likvidācijas procesā esošajā Tautas partijā, bijis zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs.

Patlaban viņš ir līdzīpašnieks Codes pagasta zemnieku saimniecībā “Mālnieki”, kura 2010.gadā ar 619 000 latu apgrozījumu ierindojās 98.vietā lielāko ražotāju “Top 100”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.