Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. novembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Slaktētāju lutināšana (17)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Ziņa, ka vairāku Eiropas valstu drošības spēku sadarbības rezultātā 13. novembrī īsi pirms teroristu sarīkotās asinspirts Parīzē sagrauts plašs džihādistu tīkls, vairs nav svaiga, taču joprojām nepamet pasaules masu saziņas līdzekļus, jo cieši saistīta ar Norvēģijā mītošo cita islāmistu bruņota grupējuma dibinātāju un patlaban triecienu saņēmušā garīgo tēvu Nadžmudinu Krekaru. Šī musulmaņu garīdznieka personības tuvāks aplūkojums ļauj daļēji piekrist šķietami absurdajam secinājumam, ka Eiropa pati auklē savu izdaudzināto vērtību slepkavas. Ja par mullu Krekaru būtu uzņemta dokumentāla filma, skatītāji sacītu, ka režisors aizgājis prātu zaudējuša scenārista pavadā, jo dzīvē valsts nemēdz aizsargāt cilvēkus, kuri savus noziedzīgos nolūkus pret valsti neslēpj un atklāti pulcina karadraudzi. Izrādās, šajā gadījumā realitāte mēdz pārspēt visbagātīgāko iztēli.

Mulla Krekars ieradās Norvēģijā 1991. gadā no Irākas un, būdams kurds, saņēma bēgļa statusu. Šo procedūru mazliet bremzēja dzimtenē pastrādāto noziegumu pēdas, taču Eiropas Cilvēktiesību aiztāvju galvenā instance Strasbūrā secināja, ka savās mājās mulla ir piedzīvojis “necilvēcisku attieksmi”, un ar to pietika. Augstās tiesas lēmums motivēja norvēģus turpmāk darīt visu, lai Krekaram nerastos pamats apsūdzēt jauno mītnes zemi, kaut arī viņš neslēpa savus nolūkus: “Mēs šeit ieradāmies jūs izmainīt!” Ziemeļnieciskā lēnprātībā pakļaujoties multikulturālās sabiedrības atbalstītāju aicinājumam “saprast citādību”, Norvēģija ļāva mullam ne vien atklāti sludināt islāma fundamentālista mērķus Eiropā, bet arī izveidot savdabīgu interneta universitāti džihādistu skološanai. Tiesa, 2003. gadā valsts drošībnieku pacietības vadzis bija pilns: pēc viņu uzstājības mullam svītroja bēgļa statusu un varēja domāt, ka Krekaru izraidīs, no kurienes nācis. Taču sarosījās cilvēktiesību aizstāvji, atgādinot Strasbūras lēmumu un mullas miglaino nākotnes perspektīvu – kas zina, mājās džihāda priesteri spīdzinās: kamēr nav saņemta oficiāla Irākas garantija, ka ne matiņu no Krekara bārdas neizplūks, tikmēr viņam jāpaliek Norvēģijā! Pilnam mēram pats mulla izplatīja paziņojumu, ka viņu grasās nolaupīt ASV drošībnieki, un… Mūžam neuzminēsiet, kas notika tālāk! Mulla dabūja valsts izmaksātu apsardzi. Tā, lūk.

2012. gadā Nadžmudins Krekars tomēr nokļuva cietumā. Ne jau par to, ka solījies nogalināt valsts premjerministri un princi Hakanu, – šos paziņojumus politkorektie viņa aizstāvji mācēja norakstīt uz daudzinātās “citādības” rēķina –, tiesā figurēja draudi sarīkot Norvēģijā “11. septembri”. Piespriesto piecu gadu vietā pavadījis ieslodzījumā nepilnus trīs, aizvadītajā janvārī terorists atguva brīvību un sāka tiesāties ar drošībniekiem, kuri vēlējās bruņotā grupējuma dibinātāja izmitināšanu nomaļā valsts reģionā. Mullas advokāts paziņoja, ka tāds lēmums aizskar Krekara tiesības būt kopā ar ģimeni Oslo. Krekars uzšķauda Norvēģijas drošībniekiem un pilnā mērā saviem nolūkiem izmanto šīs valsts brīvības. Gan atrazdamies cietumā, gan vēlāk daļējā policijas uzraudzībā – pēc tam, kad tīmekļa vietnē apsveicis slaktiņu Parīzes satīriskā žurnāla redakcijā –, mulla turpināja organizēt teroristus, un 13. novembrī daļēji sagrautais džihādistu tīkls ir viņa veidojums.

Tīkla likvidēšanā visvairāk resursu ieguldījušie Itālijas došībnieki cer izmeklēšanas laikā redzēt mullu Krekaru pie sevis Romā, bet diezin vai sagaidīs. Kaut gan mullam šobrīd piemērots tikai liecinieka statuss, cilvēktiesību aizstāvjiem ir pietiekami argumentu, lai Norvēģija turpinātu lolot slepkavnieku skolotāju.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. un nahren šhi†’ās šausmas Latvijā? Lēnuma jēgsies ar “bēgļiem”? solot retīrēties, tad jau varētu. bet lai uzņemās REĀLU atbildību par “bēgļu” izdarībam! un nav jāgaida, kad “bēgļi” kādam īstenam kristietim ar svētlaimē pārgrieztām acīm vai atejistam nogriezīs galvu vai izgang-bang’os 3 kristīgo jaunavu skolas klases vai kādu lāga sieviņu. sataisīs “bēgļi” sračku – lai Lēnuma sračku nokopj!

  2. Izskatās, ka musulmaņi šobrīd tikpat neaizskarami kā ebreji. Austrālijā musulmaņu izvarotāju netiesā tādēļ, ka viņš neesot zinājis, ka izvarošana ir slikta.

  3. Paldies par rakstu. Tādu būtu vajadzīgs vairāk, lai angliski nelasošo prātos viestu skaidrību par pašiznīcinošo “ārprātu” Skandināvijā.

  4. Ja kāds te draud ar rietumu civilizācijas mantojuma zaudēšanu, tad viņš rūgti maldās. Tās gara vērtības kuras cēla Eiropu jau sen vairs neeksistē. Tās metodiski paši iznīcinām paklausot ASV reakcionāro spēku pieprasītu jaunievedumu īstenošanā. Un tad nu vietējie ķeizariņi cenšas kurš labāk izrādīs savu padevību. Visas tās Eiropas cilvēktiesību tiesas ir pašapmierinātu pārgudru homoseksuālistu bars, kuri tēlo cilvēces sirdsapziņu. Mūsu bālēliņi tam visam mērkaķojas pakaļ, nejūtot vajadzību palūkoties uz savu darbošanos no malas. Un arī Latvijā, tā vietā lai ieliktu muslimus rāmjos, žurnālistiņi vai no ādas lien ārā lai popularizētu vietējo Legzdiņu – Fatimu un citu viduslaiku domāšanas līmenī esošo ļautiņu uzskatus.

  5. Tik ļoti mīlu šo seksuālo sievieti,kura apmaldījusies starp trim priedēm un lasu CĪŅU un PADOMJU JAUNATNI.Kā man viņas tagad pietrūkst.Lai dzīvo PSRS tautu draudzība1

  6. ES jau tagad gandrīz atgādina komunistisko internacionāli pateicoties poskomunistisko valstu bijušo komunistu darbībai.

  7. Klausieties, “rakstniece”! Izlasiet Aināra Kadiša rakstu “Dzīvības vērtība jeb Pārdomas pēc melnās piektdienas Parīzē” (“Pietiek com) un tad pamēģiniet padomāt!

  8. Politkorektuma diktatūras sekas…
    Turklāt daļā cilvēku vērojams pašiznīcinošs sado-mazohisms, tautu nevēlēšanās vairoties un dzīvot.
    Varbūt patērētāju sabiedrībā patiesas jūtas tik tālu notrulinātas ar vardarbības popularizēšanu visos mēdijos, ka izvēlamies “būt labi” pašdestruktīvā veidā? Jo nauda valda pār pasauli… Baidāmies zaudēt savus amatus un algu, pasakot patiesību.

  9. šāda attieksme ir arī mūsu valdošajiem politiķiem- kamēr ES nemainīs savu nostāju, kamēr pie mums te Latvijā nenotiks kāda ar šiem teroristiem saistīta vardarbība, tikmēr tiks pilnām mutēm slavēta mūsu pārprastā solidatitāte, cilvēktiesības un mītiskā integrācija. Vai politiķi Latvijā lasa Latvijas avīzi?

  10. Lūk,pie kā noved baušļa “Tev nebūs nokaut!” tendenciozs pielietojums!

  11. Kad noskaidrosies par šis tiesas patiesiem dažu tiesnešu finansētājiem – pavērsies mutes… Islamisti ir jau sen sapratuši, kur un kā finansēt, lai droši varētu sludināt bumbošanu. Tikai naivie Rietumeiropieši to neizprot – vel varētu izprast tie, kuri ir ilgstoši dzīvojuši ”komunistiskajā paradīzē”.
    Tas kā savulaik neizprata komunisma būtību un tas asociējās ar Ivu Montanu un lai ar Herluvu Bidstrupu – patiesiem kultūras cilvēkiem un ne ar Ježovu, Bēriju… Tikai šodien jau tie ir citi – komunistus ir aiztājuši islamisti. Jā arī to nesaprast, jo komunisms nav saukts pie tiesas atbildības, kā fašisms… Neticu, ka Stasburas tiesneši pie atbildības varētu saukt islama džihadistus… Ja tas tā notiktu – Eiropa atbrīvotos no šiem austrumu bumbotājiem un kūdītājiem uz to.

  12. Paldies par rakstu!

  13. Vakareiropas liberāļi pielūdz paši savu politkorektumu un toleranci. Nekas viņiem nesagādā tādu baudu, kā rīkoties absolūti pretsaprātīgi, toties politkorekti un toleranti. Jo trakāku naidnieku un cilvēknīdēju viņi auklē pie savām krūtīm, jo lielāku baudu gūst par to, cik izsmalcināti un progresīvi cilvēki viņi ir.

    • ja paskatās, tie “eiropas cilvēktiesību aizstāvji” ir
      vīriešu atkarīgas auķeles, kas noilgojušās pēc
      melniem impiem.
      Ar skaļām rīklēm, savā apmātībā nevaldāmas.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+