Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

Slampes vertikāles efekts

slampe_077_vs

Ar prasmi piesaistīt un ieguldīt visvairāk līdzekļu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Tukuma novada 10 pagastu spicē nonākusi Slampe. Viņu panākumi slēpjas gatavo projektu portfelī, no kura tie jāizņem vien īstajā brīdī!

 

Sava loma ir arī vēsturiskajam faktoram. Padomju saimniecība “Zemgale” savulaik bija paraugsaimniecība. Purvainā zeme, godam nomeliorēta, kļuva lekna – brieda ražas un zēla ganības, attīstījās lopkopība. Ieguldītais atmaksājās ar uzviju: bija par ko celt dzīvojamās mājas, dižu kultūras namu un oriģinālu vidusskolas ēku, veidot pievilcīgu vidi dzīvošanai. Atšķirībā no citām bijušajām paraugsaimniecībām, kas pēc neatkarības atgūšanas nemācēja noturēt sasniegtos standartus, zemgalieši pat privatizācijas procesā nosargāja sastrādātās vērtības.

 

Statusa aspekti

Pie Slampes labklājības savulaik piestrādājis arī bijušās p/s “Zemgale” galvenais inženieris hidrotehniķis Visvaldis Girgensons. Atmodas periodā kļūstot par vietējās LTF nodaļas aktīvistu, viņš ieguva vēl lielāku iedzīvotāju atbalstu un uzticību sekojošās pašvaldības vēlēšanās. Līdz novada izveidei bijis Slampes pagasta domes priekšsēdētājs, tagad Girgensons ir apvienoto Džūkstes un Slampes pagastu pārvaldes vadītājs. Vīrs, kurš radis darīt, nevis mēli kulstīt, ķeras pie datora, kur padarīto izgaismo cipari, bildes un pārējie fakti, kas visblīvāk summējušies tieši pērn. Kopējās investīcijas pārsniegušas miljonu latu: Slampē 862,670 jeb Ls 407 uz iedzīvotāju, Džūkstē – 169,400 jeb Ls 105 uz iedzīvotāju. Novada pašvaldība devīgi izturējusies pret laukiem, kas aktīvi izmanto arī LAD atbalstu, komentē V. Girgensons. Panākumus nodrošinājis aktīvais darbs ar projektiem vēl krietni pirms reformas, diemžēl Džūkstē iestrāžu bijis mazāk, tālab summas atšķiras.
Slampe_050_VS

Astoņdesmitajos gados unikālā Zemgales vidusskola ar daudzām atsevišķām vienstāva ēkām, milzīgu jumtu un logu platību bijusi uzmanības priekšplānā. Lai gan veikti daudzi uzlabojumi, tostarp skolēniem ar īpašām vajadzībām, apmēram puse skolas vēl siltināma atbilstoši KPFI programmas prasībām. Aizpērnajā ziemā iebruka aktu zāles jumts, par laimi tas notika skolēnu brīvlaikā, neviens necieta. Novada dome uzņēmusies līdz šī gada rudenim atjaunot jumtu un zāli. Svaigākais jaunums ir pērn ierīkotais stadions pie skolas, ko izmanto arī iedzīvotāji. Šis projekts, tāpat kā jaunceltā sporta halle pie Džūkstes pamatskolas, ir būtisks ieguldījums rekreācijas vides pilnveidē.

Nosiltināta un skaistāku fasādi ieguvusi gan pirmsskolas iestāde “Pienenīte”, gan Kultūras pils. Dailes teātrim nedaudz līdzīgā ēka ar vismaz 500 skatītāju vietām aizvien iedvesmo vietējos dziedāt, dejot un spēlēt teātri. V. Girgensons teic: plašā pils uzliek pienākumu būt aktīviem pašdarbniekiem! Vairāki kolektīvi nesen tikuši pie jauna ietērpa, tāpat kā skatuve. To iecienījuši Latvijas profesionālie teātri, kuru izrādes apmeklē arī tukumnieki un citi novadnieki. Kultūras un sabiedrisko dzīvi labvēlīgi ietekmējusi arī Cinevilla. Tās tapšana un pastāvēšana devusi darbu daudziem slampēniešiem, saprotams, arī nodokļus. Celtniecībai sekojušas filmēšanas ar neiztrūkstošajiem masu skatiem. Tik atraktīvai nodarbei gribētāju netrūkst, būtu tik vairāk jaunu filmu! Būtiskākais ir tas, ka kino pilsētiņas rīkotie pasākumi pulcē apmeklētājus, kuri iegriežas Slampē, savukārt vietējie nelaiž garām iespēju piedalīties tirdziņos un citās aktivitātēs. Tādējādi jaunie laiki ienesuši laikmetīgas korekcijas pagastā, kurš izskatās labāk nekā jebkad agrāk, un iedzīvotāju dzīves ap­stākļi kļūst aizvien laabāki.

 

“Rīti”

Gadiem neizmantotā bijušās pamatskolas ēka pārvērsta par pilnvērtīgu alternatīvās aprūpes centru. Līdzīgas iestādes redzētas daudzviet, taču neviena tik daudzfunkcionāla un saturiski ietilpīga kā Slampē. Tur ir viss dažādām interesēm, vecumiem un problēmu risinājumiem vajadzīgais, uzskatāmi parādot uz vienu cilvēku ieguldītos līdzekļus. Īpaši iepriecina rūpes par daudzpusīgas jaunrades iespējām bērniem un jauniešiem, kamēr citviet dominē vien rotaļas un galda spēles. Dari, ko vēlies: zīmē, griez, veido, lipini, aplicē, šuj, vingro, paēd, un, ja mājās nav dušas un veļas mašīnas, var lietot arī to! Katrai nodarbei ir savi rīki, materiāli un vieta. Arī pieaugušie var iegūt jaunas iemaņas, piemēram, darbu ar datoru, šūšanu… Telpas rotā un interesentus iedrošina lietotāju rokdarbi un citas jaunrades izpausmes. Novārtā nav atstāta arī veselība un fiziskās kondīcijas uzlabošana. Ēkā darbojas bāriņtiesa, kā arī ģimenes ārsta prakse, strādā fizioterapeits, masieris, nemaz nerunājot par citiem speciālistiem un terapijas veidiem. Trīs istabas iekārtotas neparedzētiem gadījumiem, kur izmitināt krīzē nonākušos, ieskaitot māmiņas ar bērniem. Pusotra gada laikā kopš atvēršanas marginālo klientu trūkuma dēļ istabas saglabājušas sākotnējo svaigumu, taču liekas tās nav: viss kas var notikt, un ir, kur izguldīt viesus!

“Rītos” ik dienu apgrozās ap 50 – 60 cilvēku. Diemžēl darbinieku mācību dēļ centrs todien bija slēgts. Uz Slampi atsevišķu procedūru dēļ brauc arī no tālienes, jo citos novada pagastos šādas iestādes nav.

 

Ar izdomu

Slampe_027_VSBijušajai Džūkstes vidusskolai aizrit 2. mācību gads pamatskolas statusā… Par laimi, ir arī labas pārmaiņas. Tās ievadījusi jaunā sporta halle, kurai šis bijis pirmais ekspluatācijas gads. Tagad direktori Daci Poli iepriecina skolas apkārtnes labiekārtošana un stadiona pilnveide, jo vairāk tādēļ, ka viņas iniciētais projekts guvis LAD, biedrības “Lauku partnerība “Upe 8″” un novada domes atbalstu. Celiņu bruģēšana tuvojas nobeigumam. Konkursu vinnējusī kompānija “Rotas” strādā sevišķi rūpīgi, džūkstenieki taču! Savukārt stadions tiks pie jauna volejbola tīkla, basketbola groziem, pilnveidota vieglatlētikas sektora un trenažieru komplekta. Uzlabojumus stadionā iemēģinās arī sporta nometņu dalībnieki, kas Džūkstē šovasar pulcēsies pirmoreiz.

Patīkami pārsteidz 1962. gadā celtās skolas iekštelpu noformējums. Gaisīgais krāsojums, apgleznojumi un citi dzīvespriecīgi dekori liecina, ka nopietnus remontus nepieredzējušajā ēkā mājo radošs gars. Nabadzība attīsta fantāziju, atsmej direktore, izvadājot pa gaiteņiem, kurus izdaiļojuši skolēni vai pašu sameklēti sponsori. Neatpaliek arī vecais bērnudārzs, kurā darbojas arī sākumskola.

Atverot jaunu grupiņu, mazuļiem pietrūka gultiņu. Skolas saimnieks tās sameistaroja no lietotiem skapjiem un plauktiem, bet apgleznoja skolnieces Irita un Inuta Kočānes. Galvenais, ka dzimstība pieaug, un tuvākajā perspektīvā iekļauta arī Džūkstes izglītības iestāžu renovācija un siltināšana.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+