Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
28. jūlijs, 2017
Drukāt

Šlāpins: Kultūra nav instruments, ar ko salāpīt integrācijas problēmas (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kultūra ir saliedētas sabiedrības rezultāts, nevis instruments, ar ko salāpīt integrācijas problēmas, raidījumā “Kaimiņu būšana Latvijā” uzsver satori.lv galvenais redaktors, rakstnieks, publicists Ilmārs Šlāpins. Re:TV raidījumu ciklā “Kaimiņu būšana” otrajā pārraidē viesi diskutēja par to, vai kultūrai ir viena valoda un vai tā var būt platforma, kas veicina mazākumtautību iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.

Ilmārs Šlāpins arī akcentē, ka jēdziens “integrācija” ir pārprasts jau no pašiem pirmsākumiem, kad Latvijā tika veidota integrācijas politika, jo šī vārda patiesā būtība ir process, kad salauzta lieta tiek salikta atkal kopā un tas notiek ar konkrētu grupu, ko cenšas integrēt pārējā, taču ir jāstrādā, lai visas iesaistītās puses vēlētos saliedēties. Tāpat viņš uzsver, ka mūsdienās nacionalitāte, tautība un valoda ir būtiski cilvēka identitātes faktori, taču ne galvenie, tāpēc cilvēks jāvērtē arī pēc citiem kritērijiem, ne tikai pēc piederības konkrētai tautībai.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise, kultūras projektu producente Dana Čerņecova kā izcilu saliedēšanās piemēru min savu darba vietu, jo teātrī veiksmīgi kopā strādā gan latvieši, gan krievu tautības cilvēki ne tikai no Latvijas, bet arī Krievijas, un atvērtība ir būtisks faktors, lai cilvēki varētu veidot izcilu komandu, neraugoties uz nacionalitāti. Tāpat aktrise min Dziesmu un deju svētkus, kas ir īpaši gaidīts notikums ne tikai latviešiem, bet arī mazākumtautību pārstāvjiem, jo tā ir iespēja būt kopā ar savas valsts cilvēkiem, iepazīties savā starpā un sadraudzēties.

Savukārt Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins uzsver, ka, runājot par kultūru kā saliedēšanas elementu, jāizdala dažādas kvalitātes pasākumi, piemēram, pašdarbību kolektīvos ir svarīgi veidot šo piederības izjūtu konkrētai kopienai, un šajā gadījumā kvalitātes faktors nav noteicošs. Augstā māksla jau pilda citas funkcijas.

Raidījuma cikla otrais raidījums

Jau ziņots, ka Latvijas Reģionu televīzija Re:TV sadarbībā ar biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse” uzsāka jaunu raidījumu ciklu “Kaimiņu būšana Latvijā”, kura mērķis ir veicināt mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai un stiprināt valstiskuma apziņu. Kopā tiks sagatavoti seši raidījumi, un katrs no tiem vēstīs par kādu konkrētu integrācijas jomu, par ko katrā reizē diskutēs trīs diskusijas dalībnieki, kā arī vēstīs par izaicinājumiem, ar ko ikdienā saskaras mazākumtautības Latvijā, apciemojot vairākas NVO un mazākumtautību kopienas dažādos Latvijas reģionos.

Nākamais raidījums būs par informatīvās telpas lomu sabiedrības saliedēšanas aspektā. Tas Re:TV ēterā tiks pārraidīts 17. augustā plkst. 22:00. Raidījumus iespējams noskatīties arī interneta vietnēs – www.retv.lv un www.nvo.lv.

Raidījumu ciklu “Kaimiņu būšana Latvijā” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jāsāk ar valodas integrāciju... "latviskošanu" Atbildēt

    Latvijā sabiedriskā telpā de fakto pastāv divalodība. Ne pēc likuma bet pēc ierastas prakses, pēc vājas drošsirdības un neatīstītas pašcieńas. Kūtrības laiks ir beidzies. Mums pašiem ar savām rokām jāńem savu tiesu, ar savu mēli jārunā savu valodu par spīti visiem draudiem.

  2. Ak tad “nacionalitāte, tautība un valoda ir būtiski cilvēka identitātes faktori, taču ne galvenie” ?! Jā (!!!???) , lai dzīvo augšāmceltais Frankenšteins: Majakovska padomju cilvēks, -tas kurš staigā ar paceltu galvu päri valstu robežām savienojumā ar sorosa/karla popera jaunveidojamo ne-identitātes identitāti. Super! Ar šāddām domåm Šlāpinqm ir jāatsakās no nacionālas pilsonības un jāpoenem kādas noteikttas kārtas pilsonība :))) ……

  3. ”Rīgas Krievu (nez’, kāpēc te aiz kautrīguma nesaka- Krievu tautības teātris?!) teātra aktrise …. kā IZCILU saliedēšanās piemēru min savu darba vietu, jo teātrī kopā strādā gan latvieši, gan KRIEVU TAUTĪBAS cilvēki ne tikai no Latvijas, bet arī Krievijas.” Viss saprotams, pat uzzinām, kas ir cilvēki, bet neredzu nekādu saliedēšanos un integrāciju! Ja joprojām uzskatām, ka integrācija ir tad, ja latvietis savā zemē runā krieviski, tad ir trāpīts desmitniekā, bet, ja tiešām vēlamies palepoties ar ”izcilu saliedēšanos”, tad aktrises sacītā trūkst reālu argumentu.

Draugiem Facebook Twitter Google+